FWIW, es jau ilgāku laiku domāju pēc paterna "kas garšo manam pašreizējam personas X modelim", tā vietā, lai domātu par to, "kas garšo personai X". It kā sīkums, bet man tas dod vajadzīgo kognitīvo nobīdi tam, lai domātu par cilvēkiem kā things-embedded-in-reality un lai traktētu savus priekšstatus par šiem cilvēkiem kā godīgas hipotēzes ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka šeit ir būtiski saprast to, ka šis domāšanas veids ir tikai otrās sistēmas līmenī pacelts tas, ko pirmās sistēmas līmenī smadzenes dara tik un tā. The brain is a pattern-matching engine, it just doesn't know it most of the time.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tfubļin, es pirmajā (un otrajā, un trešajā) piegājienā tavu tekstu izlasīju kā tipa "tu domā nevis, vai tas tev garšo, bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo", which sounds kinda awesome&creepy&actually the way I think about myself.

Par citiem kaut kā retāk, nu tb es mēģinu viņus tomēr uztvert kā kaut ko, emmm, kas pats var pateikt, kas viņam garšo ;)

Nu tb nelielas pārmaiņas modeļa ietvaros es varu veikt uz vietas, ņemtne sākas tikai tad, ja izrādās, ka man ir jāiedod tam cilvēk-modelim cita funkcionalitāte, jo a) iepriekšējās funkcijas netiek pildītas as expected (tb nepareizi noteikts modelis) and/or b) iepriekšējās funkcijas pildīšana vairs nav prioritāte

(Reply to this) (Parent) (Thread)

// bet vai tavam pašreizējam personas modelim tas garšo// - ir parasta lieta izlūkošanā un tml darbībās.

Ja [current] modeli nofailo:

Millers: Štirlic, es jūs atkodu, jūs esat ebrejs!
Štirlics: Kā jūs iedrošinieties, es esmu krievs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khhh :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, ar citiem ir tā priekšrocība, ka tas ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kur citu teiktais nav tikai anekdote (vārda tajā otrajā nozīmē, parasti) un dod daudz evidences, tādēļ šādus modeļus ir paviegli apdeitot un pārbaudīt.

Par sevi, njā, bet tā jau ir atsevišķa tēma.

(Reply to this) (Parent)