dzelzceļlietu vērotāja piezīmes
Ir divas lietas, kas mani nedaudz perplexē maršrutā Saulkrasti-Rīga abos virzienos (jo tas ir manis vis novērotākais maršruts, bet var gadīties, ka arī citos ir līdzīgi momenti)).
Pirmkārt, kāpēc vienīgie sešvagonīgie sastāvi, kas bijuši manā redzeslokā, kursē pa dienas vidu, kad pat ar diviem vagoniem pietiktu, i to būtu pustukši? Tajā pašā laikā absolūti praim-taim reisi, kas vismaz līdz/pēc Ziemeļlbāzmas ir tik aizbāzti, ka cilvēki regulāri ganās tamburā nekad, jā, nekad, nav sešvagonīgi. Pat piektdienu vakaros no Rīgas uz dāčām labā laiciņā. Ja te ietu runa par naudas cirkulāciju, es teiktu, tā ir kaut kāda atmazgāšana. Vien nevaru iedomāties kādā veidā latvju dzelzceļam tas ir rocīgi?
Otra lieta jau daļēji aizskārta. No visām stacijā, kur vis vairāk iekāpj/izkāpj, tb no Saučiem braucot iekāpj, no Rīgas braucot, izkāpj (až pusvagons praimtaimā) tieši tur. Pat Carnikava nav tik pieprasīta. Saprotu, ka Vecmīlgrāvis ir labi apdzīvots rajončegs, bet iepriekšējie Mangaļi un Sarkandaugava arī ir samērā popuklēti. Labi, Brasa neskaitās, jo tas jau ir pārāk lokāli pie tās pašas centrālās Rīgas. Vai no mīlgrāvjiem sūdīga satiksme citos transportos vai vilciens prosta ir optimālākais veids kā nokļūt Centrā? Chimera droši vien par šito varētu pateikt tuvāk, kā insaiders.