1
Klasifikāciju apskatīsim divu argumentu funkcijai
Par nelineāru parciālo diferenciālvienādojumu sauksim 8 argumentu funkciju
. (1)
Par vienādojuma (1) atrisinājumu sauc tādu funkciju
Ja vienādojums ir lineārs attiecībā uz vecākajiem atvasinājumiem , tad diferenciālvienādojumu sauc par kvazilineāru. To var pierakstīt formā:
kur koeficienti
Savukārt, ja šie koeficienti ir atkarīgi tikai no mainīgajiem
tad diferenciālvienādojumu sauc par gandrīz lineāru.
Par lineāru diferenciālvienādojumu sauc tādu vienādojumu, kurš ir lineārs gan pret pašu funkciju, gan visiem tās atvasinājumiem:
pie kam visi koeficienti
Visbeidzot, ja neviens no minētājiem koeficientiem nav atkarīgs no , citiem vārdiem, visi tie ir konstantes, tad diferenciālvienādojumu sauc par lineāru ar konstantiem koeficientiem.
Jāatzīmē, ka šajā kursā apskatīsim tikai vienādojumus ar konstantiem koeficientiem.
Visbeidzot, ja , tad diferenciālvienādojumu sauc par homogēnu.
2
Vienādojuma klasifikāciju apskatīsim gandrīz lineāram 2. kārtas diferenciālvienādojumam, kurš dots formā:
Pieņemsim, ka
Pieņemsim turpmākajam, nepieciešamības gadījumā mainot apzīmējumus, ka , ja
, pie kam varam uzskatīt, ka
. Pāriesim uz jauniem mainīgajiem
pieprasot, lai
līdz ar to
(3)
,
kur ar daudzpunktiem apzīmēti funkcijas
kur jaunie koeficienti pie vecākajiem atvasinājumiem ir šādi:
, (4)
.
Viegli pārliecināties, ka izpildās sakarība
citiem vārdiem, ja pārejam uz jaunajiem mainīgajiem
kuru sauc par vienādojuma (1) diskriminantu, izmantot vienādojuma (1) klasifikācijai.
Apskatīsim ar izteiksmēm (4) saistīto nelineāru 1. kārtas diferenciālvienādojumu
kuru, izmantojot apzīmējumu
varam uzrakstīt kvadrātvienādojuma formā:
Tas ļauj vienādojumu (7), izmantojot apzīmējumu (6) uzrakstīt šādas lineāras sistēmas formā
Redzams, ka ļoti nozīmīga ir diskriminanta zīme. Saskaņā ar to tad arī tiek veikta vienādojuma (1) klasifikācija. Iespējami trīs gadījumi:
1) , tad diferenciālvienādojumu sauc par hiperboliska tipa vienādojumu;
2) , tad diferenciālvienādojumu sauc par paraboliska tipa vienādojumu;
3) , tad diferenciālvienādojumu sauc par eliptiska tipa vienādojumu.
Diferenciālvienādojuma (1) tipu nosaukumi ir saskaņoti ar 2. kārtas līkņu
klasifikāciju ģeometrijā, par to lasītājs viegli var pārliecināties pats.
Tālākā vienādojuma (1) redukcija kanoniskajā formā ir atkarīga no diskriminanta zīmes.
Hiperboliskais tips
Šajā gadījumā mums dod divus vienādojumus ar reāliem koeficientiem. Tātad ir jāatrod divu parasto diferenciālvienādojumu sistēmas
pirmintegrāļu funkcijas
Izteiksmes (4) rāda, ka tad
Savukārt
Tas nozīmē, ka vienādojumu varam uzrakstīt formā
kur
Vienādojumu (9) sauc par hiperboliskā tipa diferenciālvienādojuma 1. kanonisko formu. Otro kanonisko formu iegūstam ar šādas lineāras transformācijas palīdzību.
kura vienādojumu (
Paraboliskais tips
Šajā gadījumā vienādojumu sistēma patiesībā sastāv tikai no viena vienādojuma
Izmantosim tikai sakarību
tātad vienādojums (10) ir pārrakstāms formā
Par jauno mainīgo ņemsim šī diferenciālvienādojuma pirmintegrāli
Savukārt, par
Apskatam koeficienta izteiksmi pirmajā no vienādojumiem (4), izmantojot to, ka
:
tātad saskaņā ar (
t.i. šīs vienādojums sakrīt ar (10), līdz ar to
Dalot vienādojuma abas puses ar
, iegūstam paraboliskā tipa vienādojuma kanonisko formu
kur šajā gadījumā
Eliptiskais tips (
Šajā gadījumā diferenciālvienādojuma koeficienti ir kompleksas funkcijas, tātad arī pirmā vienādojuma atrisinājums būs funkcija ar kompleksām vērtībām (otrā vienādojuma atrisinājums būs kompleksi saistīts lielums),t.i.
Tagad jaunos mainīgos
Ievietosim
t.i.
Savukārt, pielīdzinot nullei imagināro daļu:
Tātad, vienādojums
kur
.
Piezīmes
1. Ja apgabala punktā
, tad vienādojuma (1) koeficientu nepārtrauktības dēļ diskriminanta zīme, tātad arī vienādojuma tips (hiperboliskais vai eliptiskais), saglabāsies kādā šā punkta apkārtnē.
2. Ja vienādojums savu tipu saglabā visā definīcijas apgabalā , tad vienādojumu sauc par attiecīgā tipa (hiperbolisko, parabolisko vai eliptisko). Pretējā gadījumā vienādojumu (1) sauc par jaukta tipa diferenciālvienādojumu.
Šajā kursā tā ierobežotā apjoma dēļ neapskatīsim kanoniskās formas iegūšanu 2. kārtas diferenciālvienādojumam, ja argumentu skaits ir lielāks par diviem. Dosim tikai šo formu izskatus trijiem galvenajiem vienādojumu tipiem, izmantojot argumentu apzīmējumiem fizikālos un ģeometriskos jēdzienus: laiks un telpas koordinātes
. Tad, pilnīgā saskaņā ar kanonisko formu un to nosaukumiem diviem argumentiem, arī vispārīgajā gadījumā lieto šādu klasifikāciju.
Hiperboliskā tipa vienādojuma (viļņu vienādojums) kanoniskā forma (zīme pie laika atvasinājuma ir pretēja kā pārējiem 2. kārtas atvasinājumiem):
Paraboliskā tipa vienādojuma kanoniskā forma (nav 2. kārtas atvasinājuma pēc laika):
Eliptiskā tipa vienādojuma kanoniskā forma (meklējamā funkcija vispār nav atkarīga no laika koordinātes; tātad šī tipa vienādojums apraksta no laika neatkarīgus stacionārus procesus):
Šajā kursā mēs galvenokārt apskatīsim (izņemot eliptiskā tipa vienādojumu) divu argumentu parciālos diferenciālvienādojumus – ar laiku un vienu telpas koordināti.
© Andris Buiķis