Diapozitīvs

Varētu jau gudri dirst, cik antivīrusi ir labi un pasargājoši, u.tml. Bet manām ausīm tas skan kā rītārdētas Steve Jobs runas, tēmētas uz plānprātiņu zombēšanu. Antivīrusi ir kā politika Latvijā - cīņas ar dažādām sekām. Neuzmanības, vieglprātības, stulbuma un nekompetences sekām. Bet kurš domās par cēloni?
Kāpēc lietotājs ir tik viegli uzķerams uz .zip failā iepakota .exe faila? Dzirdu apgalvojumu: noskenēju failu, antivīruss neko neatrod! Jā, bļe, lōģiski, ka neatradīs - ja ir jauns vīruss, kurš vēl nav apzināts un dapētīts, antivīrusu datubāzes par šo radījumu klusēs. Ar balto spieķīti bakstīs vēderā un teiks - ir ok, ver vaļā. Un tad, kad šmuce tiek palaista, aklais ar spieķīti jau nosvīdis un tēlo, ka strādā. Tīrākā cīņa ar stulbuma un vieglprātības sekām.
Saņēmu ar pēdējo Skype staiguli - no ziņas vien saprotams, ka kaut kas nav tīrs. Intereses pēc atveru .zip failu (ko var mierīgi darīt, jo pliks standarta .zip nav executable fails - iekšā esošais netiek startēts) un skatos - kā tad, .exe iekšā. Iedodu šo dažiem online vīrusu skeneriem - visi kā viens klusē. Nosmīkņāju pie sevis un liekos mierā.

Tātad, kurš domās par cēloni? Kurš cilvēkam iemācīs: a) nevērt vaļā aizdomīgus failus; b) likvidēt antivīrusu (cake is a lie!); c) uzlikt kādu preventīvo ugunsmūri vai ko tamlīdzīgu, kas skatās ko progas dara, bloķējot aizdomīgas fona progu aktivitātes no startēšanās? Comodo personal firewall, piemēram?
Kopš pēcējās instalācijas savam ļapķapam uzlikts XP Home, regulāra defragmentācija ar puran defrag, kā arī Comodo ugunsmūris. OS nav pārinstalēta 2,šcemto gadus, neviens vīrusu skenētājs (ieskaitot WIN Malicious software removal tool, kas ienākas kopā ar ikmēneša OTA UPD) neko neatrod. Kāpēc cilvēki lieto masīvus rītārdētus (jo cīnās tikai ar sekām - tad, kad DB ir jau zināms konkrētais vīruss - tad, kad jau daudzu PC ir inficēts un bojājums nodarīts) antivīrusu risinājumus, kas nokauj performanci, ja tā vietā varētu lietot preventīvus softiņus, kas klusi sēž fonā, rij daudz, daudz mazāk un darbojas daudz, daudz efektīvāk, neļaujot problēmai nemaz sākties?

Nē, neesmu pamēģinājis vīrusu startēt uz sava ļapķepa. Bet tā kā Comodo filtrē ko pat lietotāja startētas aplikācijas dara pat viszemākajos reģistra līmeņos (ja vien nav šim pateikts, ka apene tīra un bez tārpiem), dodu 3:1, ka Comodo būtu bļāvis par vīrusiem raksturīgu uzvedību un prasījis, lai failu iedod pagaršot Comodo vīriem. Tā teikt, .exe beigu galā netiktu nemaz palaista un viss būtu vislabākajā kārtībā.

Moška tagad inficēto PC cilvēki aizdomāsies par Antivīrusu bulšitu. Vai arī investēs krietnāku naudas žūksni "Pro" or smth versijas iegādei : D


P.S. Šis vakars ir pašceptās medus kūkas vakars! ^^
 

Kad izvēlējos savu smārtfonu, bija man prātā šādi sekojoši atlases pamatkritēriji, sarindoti apmēram pēc prioritātes:
1) 3.5mm audio štekeris un jēdzīgs skaņas čips iekšā;
2) platforma, kura atbalstītu pleijeri, kas prot skroblēt;
3) respektējams baterijas turēšanas laiks;
4) Atvērta OS - lai nav muļķīgu ierobežojumu;
5) normāla (cik nu mobilajā tā var būt) kamera;
6) navigācija.

Tagad, kad esmu kādu laiciņu padzīvojies ar aparātu, ko no šīm prioritātēm lietoju, kāda ir performance? Kādus secinājumus no tā varu izdarīt? Tad atkal var pa punktiem:

1+2 = mūzikas lietas
90+% no mobilā lietošanas laika. Čips iekš HTC Sensation tiešām izrādījās labs. Bet vai tam tik tiešām nepieciešams mobilais ar izsalkušu 1,2GHz divkodolu procesoru un lielu ekrānu? Stipri šaubos. ( ... tālāk ... )
 

Uzlūkojot šo bildi, kuru tomēr nolēmu ieskenēt, atceros kādu stāstu no bērnības. Bilde atgādina par mani un manu brāli. Bijām kādus deviņus gadus veci un, acīm redzot, garlaikojāmies pie krustmātes. Tad devāmies laukā un izdomājām aiziet uz netālu esošo stroiku, kur ceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Patiesību sakot, būvniecība tur kādu laiku bija apturēta, bet ceļamkrāns, cementa mucas un cita celtniecības tehnika stāvēja vēl uz vietas. Ķieģeļu-paneļu tipa ēka ar sarkanu mūri, kuru Elga gan jau zinātu apsaukāt sērijas numurā.
Par šo ēku saldenieki zināja teikt ne vienu vien spoku stāstu, beigu galā ne jau velti - ēka tika celta uz otrā pasaules kara kritušo vāciešu kapiem, par ko vesela ažiotāža bija dzimtajā pilsētā. Viens no spilgtākajiem spoku stāstiem: Uz ārējās ķieģeļu sienas, kas vērsta pret ielu, regulāri sāka parādīties pleķis, kas atgādināja izplūdušu un abstrahētu cilvēka figūru: galva, kas mazliet nošķiebta uz vienu pusi, rumpis, kas vēja nests aizslīdējis mazliet uz sāniem un ekstremitātes, gluži kā atrautas un sakropļotas. Izskatījās, ka šai figūrai rokās bija automāts - gatavības pozīcijā. Pleķis tur bija gan lietus, gan sausā laikā. Tauta runāja: draudīgo pozu ieņēmušais kareivis uz sienas apliecināja, ka šeit apglabātie, kuru atdusas vieta apgānīta, cīnīsies par savām tiesībām uz mieru ar jebkuru, kas pārkāpj viņu teritoriju.( ... tālāk ... )
 

Lūk, kāpēc man ne visai patīk tērēt laiku, enerģiju un naudu, lai sarunātu bridienu kādā objektā. Nesenais gadījums: mēs, neliela kompānija, kā jau normāli cilvēki, kas nodarbojas ar pieklājīgu trespassingu, pārlīdām pāri kādas šķietami pamestas industriālās teritorijas žogam. Skatāmies, ka netālu stāv normāls mersis un vēl drazas kaut kādas. Izskatās, ka ir apsardze. Domājam: lauks te tāpat ir pārskatāms kā uz delnas - davai, iesim pieteikties pie apsarga un uzprasīsim, vai drīkstam pabradāt. Pieejam un apsargam (neoficiāls, bez uniformas) ar vienu aizduļķojošos aci sejā šoks un mazs izbīlis. Uz mūsu runām šis nereaģē un izturās tā, it kā būtu sabijies un ātrāk gribētu no mums tikt vaļā. Atkratoties no viņa, tomēr izspiedām info kur kā ko darīt - nāciet pirmdien, runājiet ar otro apsargu. Aizejam.
Atnākam - jauns puika (zem 30), arī bez uniformas. Uzņēmums značit nelikumīgi nodarbina. Bet par to pofig, galvenais sarunāt ģēlu. Lūk, iegūstam telefona Nr. Zvanu - savieno ar ārzemēm. Pastāstu ko gribam, pretim dzirdu kārtējo "tur nav, ko darīt" un "nav kultūrvēsturiski", bet tomēr adresāts izrādās laipns un sarunājam, ka viņš atmetīs man SMS ar uzņēmuma vadītājas (vai tamlīdzīgi) telefona Nr. Pēc kādām 30min, braucot jau uz citu, uz pusi pliekanāku objektu, saņemu SMS ar telefona Nr. Zvanu. Paceļ - "jā, lūdzu, tikai iepriekš gribētu faksētu oficiālu iesniegumu brīvā formā". Nav problēmu, saku. Piesaku aptuveni sestdienu uz 14:00. Lūk, smadzeņoju un rakstu, un uzcepu beigu galā to, manuprāt, tīri glītu un pārdomātu. Tad parakstījām un nesu uz pastu. Samaksāju par faksu 0,48Ls un gaidījām sestdienu. Piektdien saņemu zvanu no faksa adresāta: "jā, ok, nāciet, bet iekšā gan nevarēs iet un, lūdzu, ievērojiet mūsu prasības objektā". Nopūšos, bet domāju - jāaiziet ir, beigu galā nevar šādu čakarēšanos atmest ar nepiepildītu roku un gan jau, ka varēs iešmaukt ēkās. Beigu galā - ja sarunāts, jāaiziet vismaz apostīt un nopētīt situāciju. Pienāk sestdiena un biedrs Maita atmet ar roku, jo neesot tā vērts. Mēs ar cienīto gan aizbraucam.
Sagaida mūs trešais apsargs - izskatās mazliet pēc zeka un protams, ka bez formas. Ielaiž iekšā un saka, ka vilksies līdzi. Tā nu arī staigājām, pļāpājām un mēģinājām visādi teikt, ka iekštelpās, ja domā ar galvu, uz tās nekas nekrīt. Bet bez augļiem. Toties cilvēks izrādījās tīri zinošs un ar cienījamu humora izjūtu. BET.

1) Pieklājīgi trespasseri redz, ka objekts apsargāts - pieiet pie apsarga papļāpāt. Rezultāts 0/5;
2) Aizejam citu dienu, dabūjām numurus. Rezultāts 2/5;
3) Zvani uz diviem tel. Nr. Rezultāts 3/5;
4) Sarunā, uzraksti iesniegumu, aizfaksē. Rezultāts 3/5;
5) Aizej, dabū piespiedu gidu un tomēr netiekam interesantākajā daļā. Rezultāts 1/5.

Vai šāds čakars ir tā vērts? Atkarīgs no rezultātiem, protams. Ja cilvēki ir spriestspējīgi un zina, ka neeksistē normatīvais akts (vai arī parādiet man to, lūdzu), kas viņiem piespiedu kārtā uzliktu atbildību par cilvēkiem (nedarbiniekiem un citādi nesaistītiem ar uzņēmējdarbību konkrētā objektā), kas iesniegumā atbildību noņēmuši no viņu pleciem... Ja cilvēki netēlotu mammas, norādot pieredzējušiem urbexeriem, kas bijuši krietni nolaistākās ēkās, kur var un kur nevar iet... Ja iesniegums rezultētos iekš tā, ka atver vārtus un laiž pastaigāties brīvā vaļā (porcelāns un RGK, piemēram), tad tas būtu tā vērts, protams. Bet konkrētais gadījums? Kā izlūkpasākums: jā. Kā interesanta pieredze: daļēji. Kā bradājums: SKUJU! Bet nu, vismaz dažas filmas fočenes un viena HTC Sensation bilde kabatā. Tas tā, ja cenšamies uz lietām skatīties kaut cik pozitīvi

Hail trespasser!