visi mani šībrīža kursi ir 300-level, kas nozīmē augstākas prasības un vienkārši vairāk darba, mans kino klubs ir up and running, un iet diezgan labi, sūtu draugiem savas esejas iedvesmai, kā arī trīs vakarus nedēļā pavadu nīderlandiešu valodas kursos. tāda kā prāta pārpūle, bet tas ir tik ļoti patīkami. es visu laiku it kā solu, ka AUC ir mana pēdējā akadēmiskā iestāde, jo tālāk gribu tikai praktiskas lietas, bet ir tik ļoti labi just, cik daudz es tomēr varu. man vajadzēja divus gadus ļoti intensīvas akadēmiskas dzīves, lai saprastu, ka es tomēr neesmu stulba, un tā, godīgi sakot, ir ārkārtīgi patīkama sajūta.

no otras puses, man īsti nav laika iepirkties, tāpēc pārtieku no pagāšnedēļas dillēm un makaronu paliekām.