gribēju gulēt tā mazliet, mazliet, bet visus modinātājus nogulēju, kā izrādās, divu stundu miegs iepriekšējā naktī un pilnīgi aizpildīta diena padara ļoti, ļoti nogurušu. vakar bija ļoti skaists džeza vakars, pēc kura mēs vēl izbraukājām visu pilsētu, mācījos visādus riteņu trikus un vispār jo dienas jo vairāk novērtēju citus cilvēkus, it sevišķi draudziņu. tik jocīgi, kā viss var mainīties, galu galā, viss jau ir mainījies kādas reizes trīs. bet tas tuvums paliek, un tas ir tik satriecoši.

es vienmēr jūtos tik ļoti, nez, vainīga, ja sanāk gulēt ilgāk par astoņām stundām. nez, ko tagad ar to vainas sajūtu iesākt.