man liekas, tagad kaut kā to starpību var tik labi just. tas, kā bija pagāšgad ap šo laiku - mēs ar kint. skatījāmies Love Song for Bobby Long, tur, liekas, vēl bija ieva un paģiras, jo bija nenormāli traka ballīte, nejauciet šņabi ar antibiotikām, bērni, un tad tagad ir tik ļoti daudz mierīgāk. man ir mierīga dzīve, paradumi un jau izveidojušās tradīcijas, reizēm mēs arī ejam ballēties, bet tad viss ir mierīgi, vakari beidzas savās mājās, nevis citu. tā jau laikam notiek, mainās prioritātes un ballīšu vēlmītes, un tad tagad liekas foršāk vakarā rakstīt vai lasīt, nevis iet ballēties. cita starpā pie manis tagad vairākas dienas palika ciemiņš, un ir tik forši vispār dzirdēt kādu citu guļam. mēs reizēm ar arju atstājam abas savas durvis vaļā, lai varētu no rīta vieglāk piecelties un būtu siltāk, bet tā vispār mēs viena otru parasti baigi netraucējam. un tad ir tā forši, ka ir vēl kāds apkārt.

nu labi, vispār man nav ko teikt. es ātri nomazgāšu traukus un braukšu uz skolu. priecīgu V-dienu arī jums.