Mūzika: | Feist - brandy alexander |
Entry tags: | es, kino |
promise me no promises
man reizēm liekas, ka bērnībā esmu palaidusi garām ļoti svarīgu posmu - iejušanos sabiedrībā. tā jau viss it kā ir kārtībā, ne es kožu citiem, ne citi kož man, bet ir brīži, kad ar savu uzvedību pārsteidzu pati sevi. normāli jūtos un uzvedos situācijās, kuras varu kontrolēt, bet brīžos, kad apkārt ir daudz nepazīstamu cilvēku vai arī manas autoritātes, uzvedos kā stūrī iedzīta žurka. tā vietā, lai ietu un aprunātos par to, kas mani tiešām interesē un ko otrs zina, sēžu stūrī un sarkstu no tā vien, ka lūk, mana autoritāte ir tepat, blakus. mana uzvedība sabiedrībā tik bieži vien ir tik neloģiska, ka pašai pēc tam kauns.
jā, un vispār sen nebiju tik ļoti izniekojusi dienu kā šodien. vismaz noskatījos Darjeeling limited, kura manī izraisīja milzīīīgu smaidu, lielākoties Adrien Brody dēļ.