man bija ļoti riebīgi, kad braucu pārbāztajā trolejbusā, ļoti riebīgi, jo apkārt daudzi smirdēja un neviens nelikās iepriecināts tur atrasties, un visi tādi šausmīgi īgni viens pret otru, un likās tik bēdīgi, ka sabiedriskais transports pie mums nu ir kļuvis tik ļoti, ļoti, ļoti riebīgs. un tad es izkāpu ārā centrā, visa tāda samurcīta, un tad ieraudzīju, cik pilnas ir ielas, cik daudz ir tādu jaunu, mirdzošu cilvēku, kā visi smejas un priecājas, kādas cilvēku masas te plūst apkārt, un, goda vārds, palika tik daudz priecīgāk uzreiz.

man liekas, ka šie Tezē jaunieši Rīgai ir viens no skaistākajiem notikumiem šogad. jo pēkšņi varam atcerēties, kā tas ir, kad pilsēta ir pilsēta - pilna ar dzīvību, kustību un skaņām, nevis īgniem, riebīgiem cilvēkiem, kuri viens uz otru vispār vairs neskatās. tik ļoti priecīgi redzēt tik daudz jaunu cilvēku, atgādina, kā tam vispār vajadzētu būt.