| ||||
| no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties | ||||
comments: ir doma   |
sulaalus
|
|||||||||||
| ||||
| no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties | ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti" Sāksim ar pirmo tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski. Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha. Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā. Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu. Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti. Tad virzamies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli. Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi. Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru. Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām. Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji. Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā. Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā. Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigi kakla ielokā ir. A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu un kādu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri. | ||||||
| comments: 1 raksta or ir doma |
| ||||
| Tātad, lai viss nepaliktu, starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības. Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT: 1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli; 2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti; 3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai; 4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās; 5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas; 6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves. 7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt. Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem. Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas | ||||
| comments: 3 raksta or ir doma |
| ||||||
| When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful. | ||||||
| comments: 3 raksta or ir doma |
| ||||
| haha, KONSERVzāle | ||||
| comments: ir doma |
| ||||
| "“Labāk neieguldi!” teica neviens prātīgs cilvēks. Ar cieņu Jūsu XXX banka" | ||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||||
| Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota. | ||||||
| comments: 5 raksta or ir doma |
| ||||
| Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri: https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xx P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut? Danke | ||||
| comments: 9 raksta or ir doma |
| ||||||
| Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,... šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs. Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir. Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem. Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink. Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes. Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi. Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViL Ja atdzimt, tad tikai šeit. Turiet īkšķus. Bučas | ||||||
| comments: 30 raksta or ir doma |
| ||||
| Aizvakar pasūtīju jaunus cimdus, jo vecajiem kreisajā plaukstā ir pamatīgs caurums. Ir arī nopietns vecums - ~40k km. Bet, pēc to piemērīšanas vajadzēja pārbaudīt vai akumulators vēl stradā un pēc pozitīva apstiprinājuma, ģērbos prikidā un devos kalnos. Nosala tikai rokas, un mazliet seja, jo pinloks atkal un vajadzēja visu laiku turēt vējstiklu pavērtu. Vēl, tā kā kalnos nepārtraukti parslēdzos (2-4), dēļ nepārtrauktās sajūga spaidīšanas sāka mazliet sāpēt kreisā roka. Tas ir kas jauns, bet viegli novēršams. | ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
Atvainojos, ja bilde par lielu, rakstu no telefona, nemāku uztaisīt mazāku.  | ||||||
| comments: 1 raksta or ir doma |
| ||||||
| Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year. | ||||||
| comments: ir doma |
| ||||
| Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas. Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%. Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni). Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained. Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes. Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija. Mans gada tops: IZOLAACIJA. | ||||
| comments: 8 raksta or ir doma |
| ||||
| - Satiku Devlinu un pārmijām 3 teikumus. - kādas 2 stundas internetos meklēju motocikla cimdus. Manējos vairs neražo. - braukt ar mašīnu paliek arvien grūtāk. Neapskaužu tos tūkstošus, kas katru dienu brauc no šejienes uz lielo pilsētu strādāt. Apzinos, ka vaina 70% ir manī - sagaidu ka visiem uz ceļa esošajiem trafiksmes (© Rasa) analīze ir tikpat liela... eeeee... jaaa, nu jā - kaislība kā man. Nu, jūs jau visu šo irlā no manis esiet atklausījušies. Nepatīk, ka uz ceļa esmu kļuvis diezgan ietiepīgs un palieku arvien īgnāks. Reizēm tam ir plusi (nepagāja ne 10 gadi, kā iemācīju visam hūdam kā pareizi un pēc noteikumiem izbraukt krustojumu ar stop zīmi), bet parasti izpaužas kā neverbāla lamāšanās. Kāds taurē, mirkšķina vai rāda man pirkstus gandrīz katru reizi kā kaut kur mazliet tālāk braucu. Pēdējā laikā visbiežāk tie ir šoferi kas nemaina joslas un brauc tikai pa apdzīšanas joslu - mans pašreizējais, divreiz atkārtotais rekords ir deviņu tādu automašīnu 'apbraukšana' pa lēno joslu. Ar motociklu ir vieglāk - to vairāk respektē, turklāt, manevrēšanas iespējas ir lielākas. Ai, nu, labi, labi. | ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| Sliktākais, par ko šad tad raksta, bet reti, ir, ka Putins un Maskavas Patriarhāts sevi redz ne vien kā impērijas atjaunotājus, bet ir arī ir reliģiski fanātiķi. Kuri savu karu redz kā "svētu" misiju, un tas nav tikai divkosīgs, uz iekšpolitiku orientēts aizsegs. "Svēti" meli, "svēti" ieroči, attaisnojami "svētīgas" pretinieka "nesvēto" un savējo "svēto" nāves, bet galīgais mērķis - rietumnieciskās sabiedrības it kā iemiesotā Antikrista krišana un "savējo" nonākšana Paradīzē. Pret šādu misijas apziņu vēsturiski nav bijis citu zāļu, kā vien a) dievišķa iejaukšānās (piem., Sauls -> Pāvils), vai b) piespiedu kapitulācija, kompensāciju izmaksa cietušajām valstīm un publiska nožēla (piem., nacistiskā Vācija), vai c) nežēlīga iekšpolitiska cīņa par troni un varas struktūras pakāpenisks sairums, sākot no perifērijas (piem., Romas impērija). | ||||||
| comments: 12 raksta or ir doma |
| ||||||||
| pirms pāris nedēļām ganos redzēju Selfu. staļļa saimnieces veco ķēvi. viņa nomira pagājšpavasar. viņa stāvēja pavisam netālu no vārtiem, atsevišķi no visiem pārējiem zirgiem, pagriezusi pret mani savu, ar nevienu citu nesajaucamo, lauko pieri un mūžsenās acis. šovakar, braucot mājās, skaļi un šķībi auroju līdzi Mārtinam "It's a question of lust, it's a question of trust, It's a question of not letting what we've built up crumble to dust" un kādu brīdi dzirdēju, kā tikpat skaļi un šķībi, bet matēti, kopā ar mani auro kāda vīrieša balss. Volvo dēmons droši vien. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. kaut kas ļoti pūkains un brūns un ļoti notriekts. diezgan liels. paldies veizam par brīdinājumu. piebremzēju un paspēju palaist pār lielceļu tādu pašu pūkainu un brūnganu. un ļoti dzīvu. bet vienu. "Usūrijas jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu". pabraucu garām Smiltenes aplim. lai varētu pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, aurot līdzi Mārtinam un Deivam. aurojām līdz Grundzālei. tur apgriezos, atkal uzņēmu ātrumu, parādījās paziņojums "dzinējam samazināta veiktspēja", motoram zuda jauda, sāka raustīties gaismas, panelī uzmirgoja visādas lampiņas un īsi pirms apstājos malā - nobloķējās arī stūre. kopā ar Deivu auroju "will I always be here??????????". vairākas reizes griezu aizdedzi, bet motors izdvesa lapsas smiekliem līdzīgas skaņas un neleca. pieleca. pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, auroju līdzi Deivam "I rush for you, I rush for you, I rush for you" un braucu mājās. nebraucu mājās. man nav kur steigties. braucu uz Niedrāju. stirnu dibeni ceļmalā spīd kā Marsa mēneši - Foboss un Deimoss. mežā neganta vētra. viss šalc un čīkst un vaid un gārdz. mākoņi - kā labradoru armijas saplosīta spilvenu krava un trīsuļojošas zvaigznītes, kā lauskas no burkas, kuru vakar nesašķaidīju. papsītis mēģināja iemācīt zoli. neko nesapratu. paliku jaņos. tā to sauc? paliku jaņos. hazard reported ahead. Will I always be here? Will you let the morning come soon? 112112112 vai sāpinot kādu citu Tavas sāpes paliek mazākas? vai Tavas sāpes paliek mazākas, ja Tu ienīsti manas auzu pārslas? pārdzēros kafiju. veselas piecas šodien. triceklis, receklis, galerts. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. ahead. ahead. ahead. behead. Will I always be here? The Tower. | ||||||||
| comments: 4 raksta or ir doma |
| ||||
| "tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi. | ||||
| comments: ir doma |
| ||||
| vakardien pamodos ļoti besīga, ļoti skumja un visādi citādi viegli aizkaitināma. taču diena izvērtās visnotaļ ok, bez piepūles, bet ar zināšanām, ko man ar sevi iesākt. rīta cēlienā uzcepām piparkūkas, tad es izgāju uz pusotru stundu skriet (ar zsv vecīša zeķēm un bumbuļiem matos!, un labā tempā līdz vecāku bijušajām mājām un atpakaļ), sagaršvielojām un salikām cepešus, tad sildījās jau trīs dienas sutinātie kāposti, kaut kur bija zirņi. izlikām galdautu, sveces, salikām visu kristālā un bija mums astoņi ēdieni, Ūpis vēl pielika gurķīšus un visi vajadzīgie skaitļi sakrita. ēdām, skatījāmies Snowman, mazie gāja gulēt un vecāki Die Hard pavadībā pakoja dāvanas. beigu beigās Ziemassvētku vakars bija bijis burvīgs. // izcepās vislabākie cepeši, kādi mums kopdzīvē ir bijuši. (mēs cepam divus - cūkas un vistas -, lai apmierinātu dažādas garšas kārpiņas). // kopš ir bērni, mēs apdāvināmies pa amerikāņu modei - ziemassvētku rītā pēc brokastīm, tad visu dienu var priecāties par dāvanām un nav uzreiz jāiet gulēt, iesaku. | ||||
| comments: 3 raksta or ir doma |
sulaalus
|
|||||||||||