| Kopumā čempis bez pārsteigumiem - visi sastājās atbilstoši ilgtermiņa rangam - viss likumsakarīgi. Spānijas uzvaru pie Kalvja feisbukā prognozēju jau pirms čempja un publiski. VAR - pasaulē viss robotizējas - tapat kā ceļu satiksmes uzraudzība - tā ir laba ziņa godīgajiem, taču fair play garu tā nogalina. Lai gan postpatiesības pasaulē nav nekāda vispāreja godīguma gara, ir tikai nekaunība maskēta par tiesībām un viedokli. Vai attaisnojās dalībnieku skaita palielināšana - man tā netraucēja, bet statistiku neesmu redzējis cik no tām papildus 16 komandām iekļuva top 16. MVP dotu Modričam - joprojām nereāli kruts un lietderīgs. Nu vismaz Raisam. Ieraudzīju sev iepriekš neredzētas aizsardzības sistēmas - kā basketbolā, ar doubleteam rotāciju, kad uz bumbu vienmēr iet divi aizsargi, un to caurumu uzreiz aizlāpa trešais. un sistemātiski, ne situatīvi. Jo zonas aizsardzība pret precīzām komandām vairs nestrādā un zvaigznes 1:1 arī nevar noturēt. Uzskatu, ka Francija izniekoja savu monstruālo potenciālu - trenera vaina. Anglija izspieda maksimumu. Argentīna - kļūst par kautkādiem frīpalestain popkultūras avatariem - mentāli arabizējas. Spānija - joprojām nesaprotu, kas ir tās efektivitātes pamatā. Būtu gribējis Norvēģiju finālā. Un Nīderlandi. Vilšanās - no Jamala gaidīju arī rezultavitāti. Atklājums - Ojarzabals. Mesi darīja Mesi lietas un ir aktuāla leģenda. Mbape - šis ir viņa laikmets. Nakts spēles neskatījos. Dzeršanas pauzes - ko vajag, to vajag. Tikai vajag tad izbeigt ākstīšanos ar laika kompensešanu - tās vajag legalizēt. Bronzas spēle - visi redzēja kāds ir patiess futbols, ja pasūta dirst trenerus ar savām taktikām un sistēmām. |
