![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Dārgā dienasgrāmata, tā kā esmu nākusi pie samaņas (lai gan kopumā joprojām liekas, ka man ir vismaz cūku sarkanguļa, man sāp galva un kunģis arī smeldz, un es gribētu iet mājās giljotinēties) un pat spēju rēķināt saliktās procentes, izstāstīšu, kā tieši par mani ņirgājas tuvākie kolēģi no mūsu numuriņa un apkārt. Runa, protams, ir par manu vidēja hobita garumu, ja, cienījamie Rohānas jātnieki un Viduszemes ļaudis.
Tātad, gadsimta joks skaitās tā saucamā kalendārā metode - t. i. palūgt mani pārlikt sienas kalendāru (mūaaaaahaha!).
Tad nākamais levels ir - Boženiņ, parādi, kad iesi atvaļinājumā (mūaaaahaha) visiem atkal prieks, jo es varu aizsniegt apakšējo ailīti, kur mēneša beigas.
Boženiņ, draudziņ, kad tev dzimšanas dieniņa, mēs tev saliekamās kāpnes uzdāvināsim, (kā bibliotēkās un veiklos, ja).
Boženiņ, nostājies blakus Jurītim vai Jānītim (tiek izvēlēts kāds personāžs virs m 1.95), mūaaaaahahaa, vai padod mums tos vāciņus no augšējā plauktiņa (Mūaaaaah!).
Nē, nu es jau neko nesaku un nesūdzos, tas izkrāso ikdienu, es viņus visus varētu pārspēt vienīgi ar iespēju iebāzt roku trīslitru burkā ar marinētiem gurķiem un secīgi izēst tos viena pati).
Es nemaz nepieminēšu faktu, ka veikalā Prizma jau beigušās TĀS zeķbikses, kuras es vispār VARĒJU aizsniegt, un lielākoties visu bāru letes man ir līdz... nu labi, tas nav zods, tie ir atslēgas kauli.
Tātad, gadsimta joks skaitās tā saucamā kalendārā metode - t. i. palūgt mani pārlikt sienas kalendāru (mūaaaaahaha!).
Tad nākamais levels ir - Boženiņ, parādi, kad iesi atvaļinājumā (mūaaaahaha) visiem atkal prieks, jo es varu aizsniegt apakšējo ailīti, kur mēneša beigas.
Boženiņ, draudziņ, kad tev dzimšanas dieniņa, mēs tev saliekamās kāpnes uzdāvināsim, (kā bibliotēkās un veiklos, ja).
Boženiņ, nostājies blakus Jurītim vai Jānītim (tiek izvēlēts kāds personāžs virs m 1.95), mūaaaaahahaa, vai padod mums tos vāciņus no augšējā plauktiņa (Mūaaaaah!).
Nē, nu es jau neko nesaku un nesūdzos, tas izkrāso ikdienu, es viņus visus varētu pārspēt vienīgi ar iespēju iebāzt roku trīslitru burkā ar marinētiem gurķiem un secīgi izēst tos viena pati).
Es nemaz nepieminēšu faktu, ka veikalā Prizma jau beigušās TĀS zeķbikses, kuras es vispār VARĒJU aizsniegt, un lielākoties visu bāru letes man ir līdz... nu labi, tas nav zods, tie ir atslēgas kauli.
Toties, ja Tev ir interjērs, kas pielāgots auguma garumam (piemēram, virtuves virsma), var ielūgt kolēģus ciemos un paskatīties, kā viņiem mugura sametas trīs līkumos un piere iebadās virtuves skapītī, mēģinot sagriezt sīpolus :)
Es zinu, esmu Tava augumā, ja ne vēl bišķi īsāka. Un man reizēm šķiet, ka pasaule īkstītes mīl visvairāk.
Visa pasaule pieder punduriem!
Kuram ir ērtāk - pundurim, kuram vienmēr un visur ir vietas papilnam un kājeles var izstiept? Vai normālam cilvēkam, kurš iesprūst krēslos, vienpersoniski nostopē liftus, maksā par bagāžas pārvadāšanu, lai gan pārvadā tikai savas nīcīgās miesas, un arī tad regulāri apdauza ceļgalus, stūķēdamies transporta līdzekļu sēdekļos, kuri dizainēti no punduriem priekš punduriem, a!
/sirds sāpe/
Vēl ir tāda lieta kā promiles uz dzīvsvaru, pēc parastā promiļu kalkulatora šitik īss radījums, pie tam sieviešu dzimuma, nevar vadīt sauszemes transporta līdzekli jau pēc pudeles alus, un pēc trim nevar vadīt arī polonēzi. Tā kā normālais, lai te neīd. :)