 iekšējais nazis | 3. Jan 2012 @ 22:31  |
|---|
|
Palasījos apkārt šausmu lietas un sapratu, ka man ir jāatzīstas. Es esmu rasists. Nē, seksists. Nē, tomēr fobohoms — tas ir nē, kā viņu... eidžists laikam, ja?
Pa lielam cilvēku vecums mani interesē tikai sekundāri. Palasot citu cibas, saprotu, ka tas tāpēc, ka es reti izmantoju sabiedrisko transportu. Kāds mans draugs, arī eidžists (un pie reizes arī viss pārējais, kā jau mēs visi īstenībā) reiz sensenos laikos nosauca trolejbusu rīta pusē par gerontoloģijas parku.
Toreiz es par viņu pavīpsnāju. Arī tagad mani nemulsina, netracina un nekādi netraucē solīdi kungi un kundzes ne uzgaidāmajās telpās, ne tirgū, ne stacijā, ne uz ielas.
Bet ir viens izņēmums. It īpaši pēdējā gada laikā, braucot ar sabtransu, es saskaros ar parādību, kas man tiešām sit korķus. Un tas ir tas, ka šie solīdā vecuma ļaudis, no kuriem es nemaz tik ļoti taču vairs neatpalieku, ... kā viņi kāpj iekšā tai sabiedriskajā. Ja man tas būtu vizuāli jāapraksta, es bez Dantes citātiem neiztiktu. Kā viņi (pārsvarā jau, protams, viņas), savstarpēji grūstoties, cīnās par vietu tieši pretī Elles hidrauliskajiem vārtiem. Kā viņas (dažreiz jau arī viņi, bet tie kungi kaut kā tomēr stipri retāk) neskatās ne virsū, ne īsti garām tiem, kam jāizraujas no šīs riteņotās Sodomas, bet cenšas, cita citu pārspējot, sagrābt roku balstu un iesvempties iekšā, pirms vēl pirmā šķīstītā dvēsele ir spējusi izdvest "Palaidiet, lūdzu, ārā!".
Goda vārds, tu skaties virsū un tu jūties kā zombiju uzbrukumā. Un nav te attaisnojuma tam, ka cilvēki ir veci un vārgi un knapi stāv uz kājām. Tie, kas knapi stāv uz kājām, tie kāreiz novērtē apkārtni un saprot, ka pasaule(neprāts!) pastāv arī ārpus trolejbusa.
Ja man ko tiešām gribās, tas ir megafons, ar kuru bļaut pie izkāpšanas: pasaule eksistē, solipsisms ir miris, lai dzīvo tie, kas izkāpj; trolejbuss bez jums neaizbrauks!
P.S. Jā, mani novērojumi no sabtransa eksperimentiem ir tieši tādi, ka tas ir kaut kas raksturīgs tieši kungiem un kundzēm sākot no pensijas vecuma. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171002/23343) |
|
|
|
vecenes un veči vs kundzes un kungi
|
(Link) |
|
Un vēl pēc laika nāks atklāsme, ka šāda uzvedība raksturīga vecām bābām un večiem, jebšu politkorekti izsakoties, vīriešiem un sievietēm gados, bet kungiem un kundzēm sākot no pensijas vecuma noteikti nav raksturīgi. :)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/111184/9836) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) begemots |
|---|
| Date: |
4. Janvāris 2012 - 11:42 |
|---|
|
|
Re: vecenes un veči vs kundzes un kungi
|
(Link) |
|
Es gribēju būt politkorekts!
Varētu aktīvāko cieši, sirsnīgi apskaut un nelaist vaļā, līdz durvis aizvērušās :))
Viņas tak mani nosistu ar Maksimas maisiem. Tā ir riebīga nāve, tapt nosistam ar Maksimas maisu, nē, neparko!
Flešmobs mok jārīko - daudzus jau nenosistu.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171517/150) |
| From: | mako |
|---|
| Date: |
4. Janvāris 2012 - 09:43 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kurš pirmais iekāpj, aizņem brīvās sēdvietas. Vienkārši un loģiski.
ot, jā, šito es arī esmu novērojusi. Acīmredzot vecākā paaudze ir ņēmusi pati savās rokās cīņu par vietu, ko visādi citādi neviens (izņemot jaunus slāvu puišus) viņām un viņiem nepiedāvās, pat ja tie palūgs palaist..
Nē, nu cīņas par vietu jau ir bijušas vienmēr. Tas, kas man uzdzen tirpuļus ir tieši šī nozombētība un pašcieņas trūkums, un tāda kā totālā koncentrācija, varētu domāt, ka runa ir par badinātām žurkām, kuras redz aiz būra restēm desu.
nu, ja Tev kauli un saites tādas, ka nostāvēt ilgstoši ir grūti, tad labāk ir izlikt visu spēku izcīnot vietu, nekā cēli peldēt un cēli stāvēt, kamēr 20gadīgi ērzeļi un ķēves sēž.
Es vēl gribētu piemest savu žagariņu, sakot, ka liela loma še ir brīvbiļetēm, kuras piešķirtas ēee... laikam jau tak tomēr potenciālajam elektorātam. Ja brīvbiļete ir visiem pensijas vecuma cilvēkiem (precīzāk-Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušie nestrādājošie vecuma pensionāri līdz 75 gadu vecumam) visas dienas garumā bez ierobežojuma visas dienas garumā, nevilšus izveidojas situācija, ka personāžiem, kuri par biļeti maksā, šis brauciens vairs nav neko patīkams.
Es par to kāreiz vakar iedomājos, tas man kaut kā sasaucās ar interneta pirmsākumiem.
Analoģija, protams, šeit neveidojas, bet kaut kādas atsauces gan.
Sākumā internets bija ezotēriska vieta, kur tusēja zinātnieki, datoriķi un dīvaiņi (sk. arī newsgroups fenomenu). Tad ienāca bizness, kompānijas, korporatīvā pasaule un balto apkaklīšu darbinieki. Un tad sākās ziņu portāli un sociālie tīkli.
Respektīvi, jo plašāki sabiedrības slāņi sāka ikdienā lietot Internetu, jo vieglāk tajā sāka kļūt "nosist ar masu", kam precīzākā ilustrācija ir delfi komentāri.
Un, protams, es nevaru un negribu teikt, ka vajag ierobežot cilvēku pārvietošanos, vai ka ja reiz tu esi vecs, tad tev jāsēž pie mājas uz soliņa, tieši otrādi. Bet sajūta tiešām dažkārt rodas, ka jo vairāk cilvēku lieto sabtransu, jo negantākus visās izpratnēs viņus tur var sākt sastapt.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/164795/40354) |
| From: | mufs |
|---|
| Date: |
4. Janvāris 2012 - 12:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
intersanti.
es ar sabtransp nebraucu,par to nav viedokļa, bet svētku dunā,kas nupat valdīja rīgas lielveikalos es ikurāt nonācu pie secinājuma,ka vispatīkamākie ir solīdā vecuma ļaudis, ar kuriem saskrienoties ar rimi ratiem vai sagrūstoties pie plaukta vai virinot durvis pēc desām - var draudzīgi pasmaidīt un atvainoties abpusēji un tā. atšķirībā no mana vecuma indivīdiem,kas ar akmenscietām sejām brāžas virsū vai gāž no kājām ar saviem bērnu ratiem un vēl noburkšķ ko pakaļ,ja nepaspēj laicīgi pamukt.
až vai gribētos veikt eksperimentu un salikt šos draudzīgi noskaņotos solīdā vecuma ļaužus pieturā un redzēt,vai tiešām tie paši,par ko runā Tu,vien maskējušies.
Es domāju, ka nē.
Man ir klusa aizdoma, ka tie, kas pieturās, pa lielveikaliem nestaigā, bet gan pa tirgu.
|
| From: | mufs |
|---|
| Date: |
4. Janvāris 2012 - 15:34 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
ha! a kur tad viņas ņem tos Maximas maisus? :)
No radiem!
Un burciņas arī!
Atpazinu sevi. Katru rītu nostājos tieši pie autobusa durvīm, un neļaujot citiem izkāpt, kāpju iekšā. Esmu maza un tieva, līdz ar to man sanāk veikli ielīst, gandrīz nevienam netraucējot. Un tad, ignorējot visu, kas notiek apkārt, eju aizņemt sēdvietu. Jo man no rītiem man ir tik zems asinsspiediens, ka stundu garš brauciens autobusā līdz darbam, stāvot kājās, var izmaksāt man samaņas zudumu. Un man pofig, ko par mani domā citi.
Tas jau viss ir taisnība un arī vecie cilvēki, domāju, lielā daļa līdzīgu iemeslu dēļ cenšās tikt pirmie. Drūzmēšanās jau ir bijusi, cik atceros, vienmēr, spiešanās, un tā tālāk. Nu, vismaz šeit.
Vienkārši kaut kā agrāk atceros tomēr ārā kāpējus kaut vai loģisku iemeslu dēļ laida izkāpt, un nebija arī tās sajūtas, ka cilvēki dzīvo pilnīgi savā pasaulē, kur viņi ir vieni paši, bija tomēr kaut kāda sajūta, ka viņi atpazīst, ka bez viņiem eksistē arī kaut kas vēl. Būtībā, 90. gadu vidū vēl tā bija, manuprāt.
|
|