| Untouchables (2011) |
[12. Jun 2012|10:25] |
Vakar aizgājām uz šo filmu un riktīgi bija vērts - mana laika un naudas. Pie iespējas skatīšos vēl.
Un vienmēr jau īpaši liekas, ka filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
Stāsts ir tāds reāli saldi-rūgts. Tur ir daudz skaistā, bet tik pat daudz arī bēdīgā. Un, lai cik nožēlojami tas nebūtu, tomēr viena no atziņām ir - labi, ja ir daudz naudas. Un otra - ir jāprot tādu arī nopelnīt, kaut vai pārdodot savu skricelējumu uz auduma par 11 000 EUR.
Es iesaku.
http://www.imdb.com/title/tt1675434/ |
|
|
| Personīgais mijkrēslis 2 |
[11. Jun 2012|16:02] |
|
Vēl vakar Rīgas centrālajā stacijā redzēju Гусев, Владимир Евгеньевич, kurš Gaišņikos ir jaukais kapteinis Zimins. Viņš kopā ar daudziem citiem krievu tūristiem bija ieradies ar vilcienu Maskava - Rīga. Bet to, kas ir šis jaukais cilvēks, jo likās gaužām pazīstams pēc skata, es aptvēru tikai 6 stundas vēlāk. Vecums nenāk viens un atmiņa paliek aizvien nožēlojamāka. |
|
|
| Mijkrēslis dievu un manējais |
[11. Jun 2012|13:12] |
Nu ko, aizgāju un izturēju. Bet viegli nebija, saku kā ir. Bet tad es padomāju, cik grūti ir orķestrim, un sapratu, ka man vienkārši ir jāsaglabā interese, ja ne par izrādi, tad vismaz par mūziku.
Mūzika un tās izpildījums bija brīnišķīgs. Arī solisti bija brīnišķīgi, ar atsevišķām reizēm, kur ne-vācu solistiem bija smieklīga vācu valoda.
Nu par to režiju un scenogrāfiju - gan jau jūs tāpat esat daudz dzirdējuši.
Sex sells, bet kad seksa ir drusku par daudz vai arī tas jau sen ir pārkāpis vulgaritātes robežu, tad, pardon my French, maucība vien sanāk.
Par sevi runājot, kopš strādāju, man vairs nav laika sev. Nu pavisam laika nav. Kaut kā ir jāiemācās dzīvot no jauna. Ar darbu. Un sevi. |
|
|
| Bailes -> prieks |
[6. Jun 2012|20:16] |
Es te kārtoju rēķinus ar pagātni un baidos no viena e-pasta, kam vajadzētu nākt kā atbildei uz manējo. Bet nekas. Kamēr baidos, tikmēr nāk visādi labi e-pasti, kas tikai iedrošina turpināt iesākto lēcienu nezināmajā.
Man atkal ir tā sajūta, ka es neesmu pelnījusi sev tos cilvēkus, kuri man ir doti. Sākot jau ar maniem vecākiem, māsu, draugiem un random paziņām. Friendraising-am ir nozīme. |
|
|
| Mazie ikdienas pārsteigumiņi |
[6. Jun 2012|17:38] |
Es pirms pāris nedēļām meklēju lūpu krāsu un vēl pagājušajā nedēļā visādus kosmētikas sīkumus. Šodien man uzdāvināja gan lūpu krāsu (tonis man vēl raisa jautājumus, bet nekas), tonālo krēmu un skropstu tušu, par kuru vēl vakar māsa teica, ka esot baigi labā. Man patīk šādi ikdienas pārsteigumi. Tāpat kā alga par maiju, kura ir n reizes lielāka, nekā pēc maniem aprēķiniem vajadzēja būt (bet paldies providencei, kaut arī man ir bail prasīt, vai tikai tur nav kaut kāds mistisks avanss).
UPD: Burtiski tikko iedāvāja man arī zivju delikateses no kāda slavena zvejniekciema. Es burtiski mīlu šo darbu! |
|
|
| Ko es šodien uzzināju |
[6. Jun 2012|00:41] |
1) Stockpotā uz Ģertrūdes ielas dod garšīgi paēst. ļoti patīk viņu koncepts un izpildījums.
2) ja izgludina tās drēbes, kas stāv uz pakaramiem, tad pēkšņi ir ļoti daudz drēbju, ko vilkt. Nu ok, gludināju es 2 stundas, bet tādi patīkami pārsteigumi.
3) top coat pēc nagu lakas uzklāšanas tiešām saīsina nožūšanas laiku. Dikti tīkami (droši vien manas lasītājas to zina jau no kāda 14 gadu vecuma, bet man kaut kā šādas zināšanas bija paslīdējušas garām). Un vēl labi kreiso smadzeņu puslodi var trenēt, ar kreiso roku uzklājot nagu laku labās rokas pirkstiem. Awesome. |
|
|
| Džeki aizgriežas |
[31. Maijs 2012|22:51] |
Kopš es strādāju, man vairāk gribas te kaut ko ierakstīt.
Šodien cītīgi meklēju dekoratīvo kosmētiku - nezinu, kas man ir uznācis, bet nu gribas visu - pūderkrēmus ar pūderiem, bronzeriem, vaigu sārtumiem, lūpu krāsas un zīmuļus, acu ēnas tādas un šitādas. Bet es pazīstu sevi - ja es nopirktu to visu, es tāpat to visu komplektu lietotu tieši vienu reizi un tad nākamreiz uz kādām kāzām vai bērēm un tad tas viss jau būtu vecs un jāmet ārā.
Bet es esmu sākusi ikdienā lietot vaigu sārtumu - uzreiz tāds dzīvīgāks skats uz mani.
Vēl par ārieni - es laikam esmu zaudējusi visus savus liekos kg. Ja neesmu, tad lieki nav vairāk par 1,5 kg. Nejūtos es veselīgāk, es tikai izskatos efektīgāk - neesmu vairs nekāds bumbulītis, bet slaida sieviete skaistākajos gados. Forša sajūta. Bet tas ir pārejoši. Man nav nekāda diēta vai work-outs - man vienkārši nav naudas pārtikai tādos daudzumos kā pirms tam. Un es daudz vairāk dzeru ūdeni. Labi, ka mani vecāki mani neredz, jo atkal būtu bulīmijas drāma.
Un lūdzu, lūdzu ieslēdziet sauli atpakaļ - ir tik nežēlīgi auksti. Dzeru Melno Balzāmu Upeņu un sildos.
Un es knapi nodevu vienu rakstu par Turciju, kad man jau nākamo pasūtīja. Baigi patīk rakstīt. Un ļoti patīk, ja redaktoriem patīk.
Lūk. Vēl rītdiena darbā jāiztur (nē, nav jau tā, ka grūti, bet te tiešām ir runa par kaut ko tik arhaisku kā darba tikuma izkopšanu no jauna, tā nu es nogurstu ātrāk nekā vajadzētu, un šokolādi gribas ēst biežāk) un tad jau brīnumjaukas brīvdienas. |
|
|
| Drāma nez cik cēlienos |
[30. Maijs 2012|23:11] |
Atkal ir tā sajūta, ka staigāju pa naža asmeni. Bet vajag. Kaut nu mana gara darba ļaunākās iespējamās konsekvences neskartu tā varoņus. Savā ziņā arī mani, bet kas gan man ir ko zaudēt?
Šodien jau bija 3. diena darbā. Viss forši. Dažbrīd gan dikti daudz darba, bet tas ir pārejoši. Un tās beigas būs drīz. Un jūs smiesieties, bet man šodien ir sevi smagi jāpārliecina, ka arī rīt man ir jāceļas uz darbu. Savādi, savādi. Bet pārmaiņa laba.
Vai es jau jums teicu, ka man atkal zvanīja no vecā darba un aicināja strādāt vasaras mēnešos? Saņemot 2x lielāku algu nekā es pieņēmu šajā darbā. Viņi piezvanīja 2 nedēļas par vēlu. Nezinu, kam neveicas vairāk - man vai viņiem.
Par praidu runājot - man nav laika par to domāt vai runāt. Bet es piektdien satikšos ar bijušo kolēģi no Moldovas, kurš pats ir gejs un kaislīgs geju tiesību aizstāvis savā valstī un pasaulē vispār, tā kā no praida tēmas man neizvairīties. Bet tas droši vien ir vairāk labi, nekā slikti.
Mīliet savus tuvākos, kamēr vien jums ir dota tā iespēja! Arī tos, kas geji, un/vai tos, kas citādi neiekļaujas jūsu izpratnē par "normalitāti" :) |
|
|
| Ciemiņi un telefoni |
[30. Maijs 2012|12:18] |
Vakar man pirmo reizi pēc ļoti daudziem gadiem (gandrīz 10), atslēdza izejošos zvanus, jo 10 dienas pēc termiņa nebiju samaksājusi rēķinu. Pilnīgi uzjautrinoši. Bet tad uzreiz samaksāju un nepagāja pat 10 stundas, kamēr tiku atpakaļ pie saviem izejošajiem zvaniem. Brrr. Gods un slava Tele2.
Vispār vakar man bija moldovu ciemiņi, kuri pārlaimīgi saēdās XL pelmeņos (kāpēc es vispār garāmejot pieminēju to iestādījumu?!?), tā vietā, lai baudītu manis gatavotas vakariņas sveču gaismā. Bet visu pārējo kultūras programmu izpildījām pat lietū.
Šodien cēlos 7:30 un cepu ciemiņiem pankūkas. Vēl tagad ēdu pēdējo pankūku.
Dzīve ir skaista, tikai naudu sūtiet vairāk un/vai biežāk. |
|
|
| Raksts par Turciju |
[25. Maijs 2012|11:59] |
Pabeidzu 10 000 zīmju rakstu, sanāca 14 000 zīmes :/
Bet labs gandarījums. Kaut kā kopīgi ar redaktori noīsināsim. |
|
|
| Iz darba jautrībām |
[24. Maijs 2012|16:48] |
Šodien darbā bija jātiek galā ar vienu ļoti uzstājīgu klientu (bet ne man), kurš gribēja pat iet pie iestādes direktoru direktora. Pēc paskata - tāds jauks zviedru kungs. Bet tad uzmeklējot saraksti ar viņu, redzēju parakstu - prison director.
Varbūt jāapsver savas karjeras iespējas šādā virzienā. Smalkos pasākumos varētu stādīties priekšā kā ieslodzījuma vietas direktore. Jauki bez gala. |
|
|
| Sīkumi |
[24. Maijs 2012|15:57] |
Un Drogās nav lūpu otiņas. :(
Savukārt pulksteņa meistars par baterijas nomainīšanu 1,5 minūtē paprasīja 1 LVL par bateriju (godīgi) un 2 LVL par darbu. Kur vēl maksā 80 LVL/ stundā? Es arī gribu tādu darbu.
Nu labi, es saprotu, ka viņa veikalā varbūt ienāk 10 cilvēki dienā, un tad vairāk par 20 LVL dienā viņš nenopelna. Bet nu. Tā bija dienas otra bēdīgā ziņa pēc vecāku negadījuma. |
|
|
| Meklēju papildus piepelnīšanās iespējas |
[24. Maijs 2012|15:49] |
|
pa vakariem, naktīm un brīvdienām. Protu visu un neko. Pēc šī brīža darba plānojuma varu strādāt arī 0,25 - 0,35 slodzi darba dienās. |
|
|
| Nevar jau vienmēr viss iet uz augšu |
[24. Maijs 2012|15:37] |
Vakar bija izklaižu diena: vispirms pie ģimenes ārsta (izziņu dabūt), pēc tam derviši no vietējās dervišu skolas, ēģiptiešu vēderdejotājas, ģenerālmēģinājums operai Lucia di Lammermoor. Viss skaisti un forši.
Šodien pirmais zvans no mammas, kura slimnīcā, jo pēc trieciena automašīnā, palicis slikti ar sirdi. Tēvam, braucot pa galveno ceļu, kāda sieviete no laukiem, braucot pa mazākas nozīmes ceļu, sirsnīgi ietriekusies pasažiera pusē. Salocītas durvis, mazākais no stikliem sasists un ass bojāta, ritenis nost. Droši vien kāds mēnesis bez mašīnas būs. Šo svētdien viņi gribēja atvest manas vasaras drēbes un lietišķos kostīmiņus jaunajam darbam. Nu neko - iztikšu.
Mammai arī viss labi, tikai adrenalīns un šoks, skriemeļi visi vietās. Ar tēvu runājusi neesmu, droši vien pāris sirmi mati vairāk. Pa visiem 30+ braukšanas gadiem šis viņam ir pirmais satiksmes negadījums.
Cerams, ka Adam Auto Ventspilī ir līmenī un pēc tam viss būs smuks un kārtīgs.
Nezinu, kā viņi 1 mēnesi iztiks bez mašīnas, bet man nav arī praktiskas iespējas palīdzēt.
Bet dzīve turpinās. |
|
|
| Izglītība |
[23. Maijs 2012|01:08] |
Kaut kā domāju par savu nākotni un skaidrs ir tas, ka kamēr nav vīrs un/vai bērni, tikmēr vajadzētu vēl ieguldīt sevis izglītošanā. Ņemot vērā doto - man ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politoloģijā un to, ko nu jūs par manu nestabilo personību esat uzzinājuši, lasot manu žurnālu, lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem:
Poll #19023 Maģistrs
Open to: All, results viewable to: AllKuru no šīm studiju programmām man varētu būt atbilstošākā? (izvēlies ne vairāk kā 3 atbilžu variantus) Ja cita, tad kura? Es tā domāju, jo...
UPD: Jā, varbūt tomēr dažādībai vajadzēja ielikt kādas citas krāšņas iespējas. Nu, piemēram, Pārtikas rūpniecība (food engineering), Turkoloģija vai vismaz turku filoloģija, Mūzikas vēsture, Social engineering, Māszinības un tā vēl varētu turpināt. |
|
|
| |
[21. Maijs 2012|19:31] |
|
Šodien jaunajā darbā dabūju caurlaidi. Bet es vēl tur nestrādāju. Es jau redzu lielas darba optimizācijas iespējas, bet vēl nedēļa jānogaida, tad varēšu sākt mazu revolūciju. Man vispār pēdējā laikā ir tāds bravūrīgs un dumpiniecisks noskaņojums. Un vēl visu laiku ēst gribas - ēdu kārtīgi, bet visu laiku vēl gribas. Droši vien tas ir tikai PMS. Bet nu - es laikam iešu uz RIMI pēc čipšiem un CocaColas. Tā mēs te dzīvojam, tā mēs te svinam. |
|
|
| Citrona-sīrupa-mannas kūka |
[21. Maijs 2012|01:12] |
Mīkla:
3 olas
1 gl cukura
1 gl grieķu/ turku jogurta (droši vien var izmantot arī skābo krējumu, bet šo iespēju neesmu pārbaudījusi)
1 gl augu eļļas
2 gl mannas
1 gl miltu
1 tējkarote cep.pulvera
vaniļas cukurs (pēc ieskatiem)
1 citrona miza sarīvēta (bet tika dzeltenā daļa)
Sīrups:
4 gl cukura
3,5 gl ūdens
citrona sula (es ņēmu 1/2 no norīvētā citrona, sagriezu un ļāvu tam peldēties)
Gatavošana:
Mīklas sastāvdaļas sajauc tādā pievienošanas secībā, kā norādīts produktu sarakstiņā.
Ar eļļu ietauko cepamo plāti, ielej mīklu. Cep 20-25 min 200 grādos. Gatavību pārbauda ar irbulīti kā pārasti - ja līp mīkla vēl klāt, īsti gatava kūka nav.
Tiklīdz mīkla krāsnī, tā liek vārīties sīrupu. Labāk izmantot siltu ūdeni. Sīrups vārās ~1 stundu. Gatavību nosaka šādi: paņem mazo karotīti, ar ko pasmeļ drusku karsto sīrupu, nogaida 5 sek, iebāž rādāmo pirkstu sīrupā un liekot pret īkšķi, pārbauda lipīgumu. Ja pie pirkstu otrās saskaršanās reizes nav pretīga lipīguma, tad vēl nav gatavs (rakstniecības balvu par šādu aprakstu negūšu, to apzinos, bet varbūt jūs kaut nedaudz varat nojaust, kādam tam lipīgumam ir jābūt). Bet šodien vārot tieši šādu daudzumu, tas aizņēma 1 stundu.
Kad kūka izcepusies, to izņem no krāsns un tai sanāk padzist līdz brīdim, kad sīrups gatavs. Kad sīrups gatavs, ar to pārlej kūku - tāpēc gudri jāizvēlas trauks, kur tai kūkai varētu notikt "peldes" sīrupā uz 20-30 min. Var atstāt trauku bez uzmanības, ja mājās nav bērni un kaķi, kas varētu trauku ar karsto šķidrumu sev uzgāzt, vai vismaz apdedzināt pirkstus. Bet ja ir laiks, tad var ar karoti vēl no malām ņemt sīrupu un atkal liet kūkai virsū (kamēr apnīk). Ir normāli, ka viss sīrupa daudzums nesasūcas kūkā.
Kad sīrups ir sabiezējis un sasūcies kūkā, tad var griezt gabaliņus (bildītes par iespējām varat sagūglēt, rakstot meklētājā "Limonlu Revani"), servējot var apkaisīt ar kokorieksta skaidiņām vai ar jeb ko citu, kas liekas piemērots.
Kā jau pēc receptes var noprast - tas ir tīrs cukurs, drusku manna un vēl daudz cukura. Tāpēc pie garnēšanas var arī kaut ko skābāku vai svaigāku - kādu sarkanu odziņu un svaigas piparmētras lapiņu, bet tas viss ir gaumes jautājums.
ĻOOOOOOOTI SALDI!!!!!!!!!!!!!!!
http://english.turkishcookbook.com/2005/08/revani.html - te ir parasts revani, bez citrona, bet nu - pamats tas pats (tikai mazāk cukura).
http://www.turkishfoodandrecipes.com/2009/08/sweet-semolina-cake-revani.html - te ir vēl viens variants, bet arī drusku citas proporcijas. |
|
|
| Brīvdienas ir manas laimīgās dienas, dažreiz |
[20. Maijs 2012|23:13] |
Perfektās brīvdienas sākās ar mazu ģimenes "traģēdiju" (saistītu ar maģ.darbu, ne manu), bet tā tika veiksmīgi pārdzīvota - ar daudz alus, izraudāšanos, izrunāšanos, izsmiešanos. Sestdien pēc ilga pārtraukuma atkal biju uz saviem turku kulinārijas kursiem. Gatavojām zupu un vienu mannas kūku, ko sasūcina ar sīrupu. Pēdējo jau šodien uztaisīju draugiem un man ideāli sanāca. Vēl vakar satiku kādu draugu, pieklājīgi pasēdējām un papusdienojām Galerijā Rīga, bet ārā ar smuku skatu uz zilām debesīm, kur mākoņi likās iestrēguši un pavisam nekustīgi. Mans dzīvesveids ir grūts arī priekš maniem draugiem - mana neziņa par nākotni skaisto - Īrija, Nīderlande, Ēģipte vai Turcija (un kādā secībā?), tāpēc nepārmetu nevienam, ka Muzeja naktī sajutos tik dikti vientuļa kā ļoti reti dzīvē. Tā rezultātā arī paliku mājās Muzeja naktī un noskatījos pāris filmas. Turku filmas. Nu jā, un šodien burvīga pēcpusdiena ar diviem draugu pāriem - vieniem jau ir divas jaukas meitiņas, otri gaida ģimenes pieaugumu gada beigās. Taisīju viņiem Ali Nazik (baklažānu-ķiplokaina jogurta-pikantas gaļas ēdienu) un jau pieminēto kūku. Sen es biju solījusi viņiem kaut ko turcisku pagatavot, beidzot arī to īstenojām. Ļoti laba diena. Ļoti skaista nedēļa.
Nākamnedēļ vecākiem 30 gadu kāzu jubileja. Diemžēl neko īpašu uzrīkot ņeļauj manas finanses, bet zinu, ka viņi divatā pratīs nosvinēt. Man patīk, kā mani vecāki mainās. Sāk vairāk apjaust visādas dzīves svinēšanas iespējas. Bet vienmēr jau var vairāk. |
|
|
1 (10.0%)