| Rudens: nācu uz darbu un man nosala ausis |
[13. Jul 2012|12:47] |
Ak vai, kā tas laiks steidzas!
Šis ir tas kvīkends, kurā man ir jāizklaidē 3 maskavieši un jānovērtē krievu līgava pa pastu :)
Es tikko sapratu, ka ekskursijas pa Rīgu krieviski vadīt nevaru (nav attiecīgais vārdu krājums, bet varbūt viņiem tas arī nav tik būtiski).
Galvenais ir Jūrmalas apciemojums - svarīgi, lai vismaz uz to dienu atkal ieslēdz siltumu.
Dzīve paiet vienos priekos. Vēl tikai naudu drusku vairāk vajag.
Varbūt loterijas biļeti vajag nopirkt? |
|
|
| Agrais rīts |
[5. Jul 2012|09:44] |
Šodien pārsteidzošā kārtā pamodos 7:00 un pat bez parastās modinātāja pārlikšanas teicu - ok, ja tik agri spēju pamosties, tad jāaiziet uz Doma baznīcu uz agro (priekš manis agro dievkalpojumu) 08:00. Tad nu sataisījos, aizgāju - biju kādas 10 min pirms sākuma. Man palūdza lasīt lasījumu (no Pāvila vēstules romiešiem 2:12-24). Mācītāju ieskaitot mēs tur bijām 4 cilvēki un neskaitāmi eņģeļi (es viņus neredzu, tāpēc arī neskaitāmi). Svētruna bija izcili īsa. Tā nu 8:34 viss jau bija beidzies. Un kaut arī man liekas, ka mēs Baznīcā par maz lūdzam par valsti, tās vadītājiem un ierēdņiem, tad vismaz Doma baznīcā katru darba dienas rītu par to lūdz. Bet kurnēšanas vietā vajag vairāk lūgšanu un svētīšanu.
Labs dienas iesākums. Es jau kādas 2,5 nedēļas domāju, ka man to vajag, bet tie agrie rīti man ir grūti - es vienmēr izvēlos miegu. Un tajā pašā laikā mana musulmaņu paziņa ceļas pirms saules arī Rīgā (tas ir daudz agrāk nekā Tuvajos austrumos). Un viņa lūdzas 5 reizes dienā. Mans lepnums kliedz uz mani un saka - ja reiz viņa tā var, kāpēc es nevaru???? Es noteikti to varu, tikai man nav tāda tradīcija, tāds ieradums. Es tikai zinu, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgs laiks ar Dievu (kaut arī apzinos, ka Viņš ir klātesošs ikvienā mirklī). Kā lai to izkopj?
Tagad jāķeras klāt laulību ceremonijas teksta tulkošanai. Un tad uz pērļu jaciņas jānostiprina dažas pērļu rindas.
Tā tās dienas paiet. |
|
|
| Sāk palikt bail no putniem |
[5. Jul 2012|01:36] |
|
Salamans mācītājs 10:20 "Pat savā sirdī nelādi ķēniņu un par kādu augstu stāvošu personu nezobojies pat savā guļamistabā, jo debesu putni varētu aiznest skaņu tālāk un kāds spārnots vēstnesis vārdus darīt zināmus, kam vajag." |
|
|
| I have to break free |
[2. Jul 2012|13:48] |
Pēdējās nedēļas mani nepamet šī sajūta, ka no kaut kā ir jāizlaužas, ir jātiek nākamajā "līmenī". Bet visu laiku muļļājos ap neko.
Mans dzīves treneris (nu jā, te es atzīstos, ka man arī ir tāds) ieteica vairāk koncentrēties uz to, kas patīk. Bet kamēr es neesmu tajā nākamajā "līmenī" (ko es arī īsti nespēju definēt), man nekas nepatīk vai patīk uz īsu brīdi.
Lūk.
Varbūt jāpamācās peldēt? |
|
|
| Pelnrušķīte |
[29. Jun 2012|23:18] |
|
Dzīve bez interneta vēl ir tīrie ziediņi, bet, kad nav datora vispār, tad ir mokas un konkrēts pasaules gals. Tad nu Zuzanna paēda diētiskas vakariņas un ķērās pie apģērbu labošanas. Ku labi, ka ir šujmašīna! Divas bikses atkal ir lietošanas kārtībā. Tikko aptvēru, ka māsas biksēm ielāpu uzlikt nesanāks, jo nav piemērotas krāsas diega. :( Bet drīz arī gulēt jāiet un rīt agri uz Kuldīgu. Cerams, ka tēvs datora vadu varēs salodēt. Un tik pat svarīgi - ceru, ka atradīsies kāzām kleita un ideālas kurpes. Un šādos neideālos vakaros man gribas būt Turcijā un risināt cita veida drāmas. |
|
|
| |
[29. Jun 2012|13:02] |
Jaunu barošanas vadu var dabūt sākot no LVL 19.00. ĀAAAAAA! Tas noteikti ir paša datora vērtībā :(
Labi, nav ko gausties un vienkārši bišku jāpiestrādā, lai jauns dators ātrāk pie manis tiktu. |
|
|
| Tehniska un teju romantiska vajadzība |
[29. Jun 2012|11:50] |
Kur ir kāds lietotas datortehnikas veikals (vēlams Rīgas centrā), kur varētu atrast portatīvā DELL barošanas vadu? Vajag ļoooooti.
Vēl vajag kleitu, ar ko nākamajā sestdienā iet uz kāzām, bet nu - tas tomēr ir daudz vieglāk atrisināms jautājums. |
|
|
| Zemenes un brī |
[26. Jun 2012|12:24] |
Vakar pēc darba un pēc guļ-inventāra izsniegšanas māsai devos uz Bulduriem. Riktīgi labi pavadīju laiku ar vienu kristiešu ģimeni vismaz 3 paaudzēs - Latvijai diezgan netipiski. Kārtīgi saēdos, stāstīju par saviem utopiskajiem nākotnes sapņiem, kas ļoti lēni pārtop plānos. Pastaigājāmies gar jūriņu. Mazais kucēns man ieklupa džinsās un izrāva caurumu diemžēl mīļākajās skiny jeans :( Bet nu - mazs dzīvnieciņš, uz kuru pat dusmoties nav vērts. Drusku paspēlējos ar diviem maziem puikām (yes, es arī ar puikām spēju atrast kopīgu valodu - no manis sanāks lieliska auklīte), parunājām par būtisko un ne tik ļoti būtisko. Vienkārši pabijām kopā ar draudzeni, kura uz visu vasaru dodas uz ASV. Sweet.
Kārtīgas brokastis. Un sapratu, ka dzīvot Bulduros būtu jauki arī ilgtermiņā - daudz labāk nekā Olainē.
Bet tuvākajos piecos gados man nedraud ne viens, ne otrs.
Lūk.
Pierakstu, lai atcerētos.
Savukārt twitterī, kur es gandrīz neko nerakstu, man piesekojis viens mega-church Willow Creek līderis. Savādi, pavisam savādi. |
|
|
| Es varētu sākt rakstīt fanzīnu* |
[25. Jun 2012|16:47] |
Šodien cibā pamanīju vēl vienu fanātismu - apmātība ar savu un citu ārējo izskatu.
Ir cilvēki, kuri noteikti uzskata, ka man sava ceļgala rēta ir jāslēpj un tas būtu tīrākais terors pret sabiedrību, ja es to kādreiz atklātu. Bet es ikdienā tiešām par to nedomāju - staigāju kleitiņās virs ceļa un vēl ne viens ne draugs, ne ne-draugs nav teicis - ā, fuj, kā tu tā vari. Tagad, kad gatavojos draudzenes kāzām, tad gan piedomāju - vajag kleitu, kas tomēr to rētu piesedz, jo būs stulbi bildēs par piemiņu no pasākuma redzēt arī piemiņu no cita "pasākuma". Bet ne tāpēc es ikdienā sevi ierobežoju.
*Fanatic magazine :) |
|
|
| Līgo |
[22. Jun 2012|13:30] |
Nu tad visiem skaistus svētkus - nepārēdieties un arī atceramies, ka pārmērīga alkohola lietošana var negatīvi ietekmēt veselību un dzīvību.
Es tad nu dodos uz Viļaku, kur pagāniskā rituālā kļūšu par brīnišķīga bērniņa krustmāti.
Ceru arī garšīgi paēst un drusku savas bālās miesas saulei atrādīt.
Un ja vēl pirtī tikšu, tad brīvdienas būs vairāk kā izdevušās. Lūk.
To arī jums novēlu - lai izdodas! |
|
|
| Pai pai pacietība |
[18. Jun 2012|23:31] |
Man vajag kaut kādu mūku mieru, kad mammai telefoniski jāmāca apieties ar kaut kādām datora lietām. AAAAAAAAA.
Un man nav tas miers. Es sarunu beidzu ar: "Es Tev piezvanīšu, kad man būs vairāk pacietības." Which is like never. Bet atkal - tas PMS mani padara par konkrētu briesmoni. |
|
|
| Nazims Hikmets - Tevi mīlēt |
[18. Jun 2012|22:24] |
Tevi mīlēt tas ir kā sālī mērcētu donu ēst,
kā naktsvidū mosties, kā ūdenskrānam pieplakt
un svelošās slāpes dzēst,
tevi mīlēt tas ir kā iejoņot pastā
un nez no kurienes pienākušu
sūtījumu nepacietīgi, priecīgi vaļā plēst,
tas ir kā, pirmo reizi šķērsojot jūru,
raudzīties, kā viļņi pret bortu plīst,
tevi mīlēt tas ir kā Stambulas mijkrēslī klīst,
kad cauri sirdij bez iemesla
smeldzīgas ilgas plūst,
tevi mīlēt ir tas pats, kas sacīt:
„Nāve vēl nepieņem mūs!”
1960. g. 27. augusts
No turku valodas atdzejojis Pēters Brūveris
Seviyorum seni
ekmeği tuza banıp yer gibi
Geceleyin ateşler içinde uyanarak
ağzımı dayayıp musluğa su içer gibi
Ağır posta paketini
neyin nesi belirsiz
telaşlı, sevinçli, kuşkulu açar gibi
Seviyorum seni
denizi ilk defa uçakla geçer gibi
İstanbul'da yumuşacık kararırken ortalık
içimde kımıldayan birşeyler gibi
Seviyorum seni
Yaşıyoruz çok şükür der gibi.
Nazim Hikmet |
|
|
| Līdzjūtība vs Līdzi-jušana |
[18. Jun 2012|14:42] |
Pie sevis esmu novērojusi diezgan nožēlojumu līdzjūtību. Pat ja man ir kādas līdzjūtības jūtas, es tās absolūti neprotu izrādīt. Tā kā - ja nu jūs saslimstat, jums nomirst kāmītis, kaķītis, tante, opis utt. negaidiet, ka spēšu kādā jaukā veidā jūs mierināt un atbalstīt. Eto prosto ne mojo
Bet ja runa ir par līdzi jušanu - cita lieta. Kvēlāku līdzjutēju par mani jums nāksies tālu meklēt. Un te atkal ir vienalga, vai ir runa par bērna pirmo uzstāšanos bērnu dārzā, bakalaura darba aizstāvēšanu, darba interviju vai profesionāliem panākumiem vai arī zaudējumiem - es stāstīšu dedzīgi par to visiem, ko pazīstu, aicināšu uz līdzi jušanu un apkārtējie pat mani nesapratīs.
Tad nu šodien es kā maija saulīte priecājos par vienu Stambulas drauga panākumu, kura reklāma ir iekļuvusi Cannes Lions short-listā un tagad tikai jāgaida rezultāti. Un man ir tāds prieks it kā par manu radošo darbu būtu runa. Vai arī it kā runa būtu par kādu ļoti tuvu draugu, bet tā gluži nav. Mani īkšķi (arī kāju) būs lillā no turēšanas, ja.
Lūk tā.
Dažreiz gan liekas, ka veselīgāka un pat sociāli vērtīgāka būtu tā pirmā spēja - līdzjūtība. Bet ko tur daudz, kas nav iedalīts, tad nav. |
|
|
| Praktiskā mājsaimniece un superaizņemtā darbiniece |
[17. Jun 2012|22:58] |
Šodien "uzčinīju" MP3 pleieri - vecajā telefonā (kas gan ir jaunāks nekā tas, ko šobrīd izmantoju zvaniem) ieliku SD micro atmiņas karti un Latgalītē, dodot nodevu Latvijas pelēkajai ekonomikai, iegādājos austiņas (kādu 1,5 reizi pārmaksājot, bet dažreiz vajag arī ar labdarību nodarboties). Vola - visa māksla. Un kas svarīgi - lētāk nekā MP3 pleieris un vēl svarīgāk - daudz izturīgāka baterija. Un ar datu kabeli, kuru kaut kur atradu, viss notiek skaisti un ātri - pirms tam šādas darbības izveicu ar infrasarkano savienojumu, kas bija nejēgā ilgi un nepatīkami.
Citādāk - es sapņoju par darbu - pārāk bieži. Vēl strādājot ir grūti atrast laiku svēttapšanai - tas laiks burtiski ir jāizplēš. Tagad domāju, vai es varētu katru rītu celties 07:00, lai piedalītos Doma baznīcas rīta dievkalpojumos 08:00. Vai tomēr daudz vērtīgāks ir personīgais laiks lūgšanās? Varbūt labāk trīs reiz dienā pa 15 min? Ai, es jau zinu, ka tādas problēmas ir tikai man.
Rīt vajadzētu būt avansam. Kaut kad jāiekrīt arī diviem honorāriem. Ja godīgi, tad pelnīt ar rakstu rakstīšanu man liekas viegli. Un tas būtu labs papildus ienākumu avots pamatdarbam. Ja vien būtu vairāk piedāvājumu rakstīšanai. Un ja vien es spētu noslīpēt valodu, jo pagaidām tas ir tā viduvēji - un ne uz viduvējību es esmu aicināta.
Šodien saņēmu e-pastu, kuru ir bail izlasīt. Bet kaut kad saņemšos. Cik gadiem ir jāpaiet, lai melnās svītras uz dzīves lapas saulē izbalētu? Tas laikam ir atkarīgs no saules stipruma.
Vēl šodien kliedzu uz dzīvokļa kaķi, kurš 2 reiz apgāza puķupodu. Te gan sava nodeva noteikti ir PMS. Atkal nodomāju, cik briesmīga un nesavaldīga māte es būšu, ja būšu.
Mans turku brālis labo manus tekstus turku valodā un man nepatīk, ka katrā otrajā teikumā man iesaka lietot citu gramatikas formu. Nē, saprast jau var arī to, ko es esmu uzrakstījusi, bet turki tā neteiktu. Eh. Kāpēc tas tik grūti man nāk?
Un šodien man pastāstīja, ka Mateja draudzes cilvēki ir aizrāvušies ar jaunu draudžu dibināšanu mikrorajonos, ka Mateja draudze ir drusku "pašķīdusi". Un palicēji par to bēdājās. Tas nav labi, tā nevajadzētu būt. Vai nu no palicējiem ir jāizvirzās jauniem līderiem, vai arī jānāk jaunām asinīm no ārpasaules. Vieta nepaliks tukša.
Vēl dikti sagribējās tomēr uz to Stambulu un atkal uz to One Love Festival, bet iečekoju lidojumu cenas un nu jā - tagad es to atļauties nevaru :( Lētāk par 290 EUR nekā nav, bet ar THY vispār - 360 EUR. Varbūt jāmēģina korporatīvo atlaidi pie THY izmantot? Bet tā būs max 15%. Bet man drusku vajag Stambulas sauli un naktsdzīvi, Bosforu un kaijas un lai arī draugi mani neaizmirst.
Bet vispār tāds labs weekends bija. Jā. |
|
|
| Ikdienas nedienas |
[14. Jun 2012|21:04] |
Tik dikti biju aizrāvusies ar augsto mākslu, ka pavisam aizmirsu par savām saistībām. Rīt jānodod vēl viens raksts par Turciju un es pat īsti neesmu to iesākusi. Labi, ka atcerējos vismaz šovakar, nevis rīt pēc redaktores atgādinājuma.
Un nekas nelīdzinās pēdējai naktij pirms nodošanas termiņa. :)
Citādāk rīt darbā ir izstrādāts krīzes plāns, kas vajadzības gadījumā tiks īstenots, bet tas varētu nozīmēt arī garu, garu darba dienu. :( |
|
|
| Augstā māksla visās lietās |
[13. Jun 2012|14:07] |
Šodien manas kolēģes izpaudās kulinārijā. No ne kā uzbūra rukolas un lapu salātus ar gurķiem, tomātiem, avokado, fetas sieru, vītinātu šķiņķi, zemenēm un pārlēja to ar aveņu balzamiko mērci. Es pilnīgā šokā.
Es toties atnesu savu turku, pārsaldināto citronkūku (šoreiz nesanāca tik labi, kā citreiz), bet visi ēd.
Pēc šitā visa man kleitiņa par šauru. |
|
|
| |
[13. Jun 2012|12:01] |
|
Ir tādi rīti kā šorīt, kad par visu vairāk pasaulē gribas būt laimīgi precētai un ar bērniņu (2 mēn līdz 1 gada vecu). Paldies Dievam, tas ir pārejoši, un es varu atkal pievērsties pasaules glābšanai, kura vismaz pāris nākamos gadus man garantēs single statusu, jo patiesi veiksmīgi supervaroņi ir vieni. :) |
|
|
| Personīgais mijkrēslis 3 |
[12. Jun 2012|14:10] |
Vot šis mani jau konkrēti baida, jo man kā matemātikas profilkursa klases absolventei tas ir nepiedodami, bet šodien es vairs neatceros - vienādojumā primārā ir reizināšana vai saskaitīšana?
Piemērs: 2*5 + 5= ?
UPD: 15 - paldies |
|
|