| Officials allege Syria link in deadly attack |
[22. Aug 2012|00:41] |
http://www.hurriyetdailynews.com/officials-allege-syria-link-in-deadly-attack.aspx?pageID=238&nID=28318&NewsCatID=338
ANKARA / GAZİANTEP
The government claims Syria might be behind the Gaziantep bombing as leading officials prepare to attend today’s funerals for victims
Members of a forensic team inspects a wreckage after a bombing in the southeastern province of Gaziantep kills at least nine people, including four children, and wounds nearly 70 other. The blast hits a city bus and a minibus which are picking passengers.
There is a possibility the defiant Syrian regime may be behind the recent attack in Gaziantep, Turkish government officials have said, despite a lack of evidence currently at hand.
“It’s known that the (outlawed Kurdistan Workers’ Party) PKK is working closely with the Syrian intelligence agency Mukhabarat. [Syrian President Bashar] al-Assad intends to see the PKK as its friend under the [idea that] ‘the enemy of my enemy is my friend,’” ruling Justice and Development Party (AKP) deputy Chairman Hüseyin Çelik told daily Hürriyet in an article published yesterday. The attack aimed to sabotage the social structure of Gaziantep, where half the population is Kurdish and lives in peace, Çelik said. While the PKK had the capability to handle such an attack on its own the organization could have also had support, he said.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| Blood diamond |
[14. Aug 2012|11:14] |
Vakar beidzot noskatījos šo filmu LNT. Līdz šim biju redzējusi fragmentus, bet ne no sākuma līdz beigām.
Es jau zināju, ka laba.
Nežēlīga tā pasaule.
Jo/un mantkārīga.
www.imdb.com/title/tt0450259/ |
|
|
| Lai neaizmirstas |
[14. Aug 2012|09:38] |
Uz manas kangas (universāls apģērba gabals no Tanzānijas) ir rakstīts: "Kimbilio lipo kwako sisi ni waja wako". Tas nozīmē kaut ko tādu: "Patvērums ir tevī, mēs nākam pie tevis."
Kangu man atveda draudzene no Tanzānijas, bet tagad ar visu to vākšanos prom, nezinu, ko lai dara ar visādiem priekšmetiem, kuri ir no mīļiem cilvēkiem vai pašas atvesti no dažādām zemēm, ar stāstiem un vēsturi, bet kuriem manā nākotnē drīzāk nav vietas, nekā ir. |
|
|
| |
[13. Aug 2012|19:44] |
Vecums ir foršs. Jo cilvēks sevi labāk pazīst un var rēķināties ar visādām emocionālām un fizioloģiskām īpatnībām, kuras pietiekami jau ir pārbaudītas un izpētītas. Bet tas droši vien tikai līdz tam brīdim, kad organisms atkal sāk iziet no ierindas, viena sistēma pēc otras.
Vobšem šodien es svinu vecumu. |
|
|
| Atbildības par darbu, par pieradinātajiem un citiem zvēriem |
[11. Aug 2012|11:24] |
Darbā man uzticēja kolēģu apsveikšanu - jāsavāc nauda, jānopērk dāvanu karte un jāaizpilda kartiņa. Dikti nepatīk, bet nu - tagad es darbā daru visu, lai tikai mani sirsnīgi atlaiž. Vecākā no kolēģēm tomēr saprotoši izturējās, kad uzzināja manus iemeslus aiziet. Un viņa pārliecinās arī visus pārējos, kuri ir jāpārliecina.
Vakar ar māsu un diviem viņas draugiem bijām operā uz Mīlas dzērienu. Paviegla, īsa un jauka izrāde. Izklaidējoša. Nauda vai labs mantojums ir īstais mīlas dzēriens :)
Tad saēdāmies suši muši.
Atnāku mājās un tur pie kaimiņa 2 couchsurferi - tādi forši, vēl kādu 1 stundu ar tiem nobazarēju, kā ir, ka negribas uzņemties atbildību un kļūt pieaugušam. Viņi gāja izklaidēties, bet man jau sen nav naudas, ko nodzert, tā es aizgāju gulēt.
Šorīt tāda priecīga pamodos, parosījos. Apsēdos gultā, lai noklausītos vienu radio pārraidi. Un nav jau jaunums, ka perifērā asinsrite man tālu no ideālās, bet 15 min atsala pēdas (logs bija vaļā). Tad ielīdu zem sedziņas un 1 stundu tur pussnaudā sildīju pēdiņas. Tagad liekas, ka pusi dienas esmu nogulējusi.
16:00 jābrauc uz Saulkrastiem. Būs daudz foršu cilvēku un daudzi, kuri izraisa alerģiju, bet trenēšu pazemību. Īstenībā, pēc aktrises ievākšanās mūsu komunalkā, mana pazemība un spēja nemest sadzīves priekšmetus kaitinoši stulbiem cilvēkiem sejā ir manāmi pieaugusi. Pati par sevi brīnos. Paldies Dievam - mazāk cietušo :)
Prieks par zelta medaļu (es dikti cerēju, ka tā tiešām arī mums būs).
Tagad jāsaprot, ko jēdzīgu es varu izdarīt līdz tiem 16:00, jo jādara ir vismaz 12 lietas, bet no tām visām ir jāizvēlas max 3. Man ir 3 burvīgas grāmatas, ko vajadzētu izlasīt. Tagad ar to pārvākšanos uz Īriju es saprotu, ka grāmatas būs jāatdod draugiem, jo līdzi neņemšu nevienu, tāpēc ko varu, jāizlasa. Vai jādabū kādā .pdf formātā. Bet nu jā.
Atdodiet sauli un drusku siltuma - nu vismaz +23 grādus. Paldies jau iepriekš! |
|
|
| Bronza |
[9. Aug 2012|22:38] |
Prieks par Pļaviņu/ Šmēdiņu.
Bet vakar dzirdot par to maģisko 1 cm, kas pietrūka Ivetai Radevičai tāllekšanā līdz bronzai, atkal šķita, cik laimīgi ir tie bronzas medaļas ieguvēji - droši vien vairāk laimīgi par tiem, kuriem ir sudrabs, jo tiem savukārt ir rūgtumiņš, ka nav zelts.
Es te aizraujos ar 200 vēderpresēm un kāju muskulatūras vingrojumiem, tā kā pati esmu diezgan apmierināta ar sevi. |
|
|
| beter is no better |
[9. Aug 2012|02:41] |
Tikko uzzināju, ka turku valodā "beter" (nu man baigi līdzīgi liekas angļu "better") nozīmē "sliktāk". Līdz šim es zināju divus citus "sliktāk", tagad arī šo zināšu, tieši tāpēc, ka tik savādi tas man liekas. |
|
|
| Life goes on |
[9. Aug 2012|02:16] |
Uzrakstīju 4 atvainošanās vēstules. Nevaru teikt, ka baigi daudz labāk jūtos, bet tomēr no savas puses esmu centusies lietu novest līdz pieklājīgam galam.
Tagad vēl vajadzētu saņemt drosmi un diviem turku ex-kolēģiem pateikt, ka man nav iespēja viņus nākamnedēļ izmitināt pie sevis un ka lai vien pacenšās kaut ko atrast CS vai iečeko lētākos hosteļus. Varbūt jūs kāds jūtat viesmīlības potenciālu? :)
Šodien ir tā diena, kad dzīvi var izaršot tā rūgteni-saldi, apzināties, ka visām darbībām ir šādas vai tādas sekas, tāpēc jādomā piesardzīgāk, ko sēju, lai nebūtu sūdi vai asaras jāpļauj. Lūk.
Rīt uzzināšu, cik ilgi man vēl darbā būs jāpaliek - tad arī varēšu pirkt biļeti uz Dublinu un organizēt pārējo dzīvi. Būs jāizpārdod un jāatdod šmotkas, jānogādā kādas pāris lietas pie vecākiem un tad es atkal būšu brīva, ar tieši vienu mazo koferīti un vienu lielo mugursomu. Un sajūtu, ka visa pasaule man ir vaļā (es jau zinu, ka tā gluži nav).
Savā ziņā es gribētu, lai Dublinas vietā man būtu Ankara, bet pēdējais pusgads liek saprast, ka bez Dublinas būs kaut kāda nepareiza Ankara. |
|
|
| |
[8. Aug 2012|14:16] |
Un vēl man ir pasaulē labākā māsa. Nu tas nav jaunums, bet jāpasaka vēlreiz.
Un labas māsas mēs varam būt tikai dzīvojot šķirti. Bet tā kā tas ir vairākkārt pierādīts, tad zināsim, kā nākotnē dzīvi organizēt, lai nekristu uz nerviem viena otrai. |
|
|
| |
[8. Aug 2012|14:05] |
Šodien priecājos par googles piedāvājumiem, meklējot "happy birthday texts for ex".
Un tāpat sapratu, ka bezkaislīgs "happy b-day" ir vislabākais teksts, ja vispār. |
|
|
| |
[24. Jul 2012|14:21] |
Cik vakardienas ballīte bija forša, tik grūts un smags ir šis rīts, kas vēl īsti nav beidzies, jo ēst es vēl aizvien nespēju. Un man darbā ir jātēlo, ka esmu svaiga un laimīga. Tikko aizsūtīju meiteni pēc boržomi :)
Bet ballīte bija forša un es sapratu, ka cibas ballītes ir foršas ar to, ka nav vērts tur izlikties par to, kas neesi, jo pat, ja tu nezini sarunas biedra jūzerneimu, pastāv iespēja, ka viņš tevi lasa un nav ko iztaisīties. :)
Tik daudz smaidiņu...
Un Black Books bija superīgi tik lielā ekrānā. |
|
|
| |
[23. Jul 2012|15:25] |
|
Un vēl man vajag vasaru ar vismaz +25 grādiem, lai var uzvilkt vasarīgas kleitiņas un gaišās bikses. |
|
|
| Cieti |
[23. Jul 2012|12:59] |
Šodien ir pirmā krīzes diena jaunajā darbā. Nekas ārkārtējs vēl nav noticis, bet var notikt, un man vajag krīzes menedžmenta plānus un scenārijus. Un mana darba vieta noteikti ir viena no klientiem draudzīgākajām un līdz ar to klienti un sadarbības partneri (vietējie) ir iemācījušies paprasīt visu uz sudraba paplātes. Bet tad es, ļaunais un jaunais darbinieks, paņemu sadarbības līgumus un citus saistošos noteikumus un saku, ka pēc tā un tā punkta no šodienas (no manis) būs tā. Galīgi neinteresē, cik jauka bija mana priekštece un cik ļoti citādāk tas ir tagad, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem.
Iedzēru baldriānus un sākšu atbildēt visiem pēc kārtas.
Ar laipniem vārdiem, bet stingri. |
|
|
| |
[21. Jul 2012|15:19] |
|
Sasitu labo spoguli :( Netīšām, protams. |
|
|
| Ramadāns |
[20. Jul 2012|22:53] |
Īstenticīgie musulmaņi gavē un tad ar saulrietu svin iftaru jeb gavēņa pārtraukšanu līdz saullēktam. Rīgā tas saulriets šovakar bija 21:59 un vietējie musulmaņi drīkst sadzerties ūdeni un saēsties gardumus un labumus līdz rītdienas 05:00 no rīta. Tas nav tik traki kā Reikjavīkā (lai gan neticu, ka tur būtu daudz vairāk gavējošu musulmaņu kā pie mums), kur saule noriet 23:09 un saule lec 03:57.
Viena interesanta lieta, kas man tomēr nepietrūkst, ir modināšana uz sahur jeb brokastīm pirms saullēkta. To izpilda bundzinieks, kas iet apkārt pa kvartālu un uzstājīgi bungo. Nu kādreiz vēl to dzirdēt gribētos, bet ne veselu mēnesi no vietas.
Nē, nē, es negavēju, bet tomēr dzīvoju līdzi saviem musulmaņu draugiem. |
|
|
| Negaidīti brīva nedēļas nogale |
[20. Jul 2012|16:39] |
Sākotnēji krustbērniņam bija paredzētas vārda dienas svinības, kas nu ir pārceltas uz nenoteiktu laiku. Tāpēc pēkšņi nedēļas nogale ir brīv jo brīva. Bez maz vai domāju, vai nav jāiepriecina vecāki Kuldīgas svētkos. Bet tas būs drusku par biežu, es jau jūlija sākumā biju Kuldīgā.
Man ir 1,5 darbiņš, kas obligāti jāizdara, bet nu galīgi, galīgi un pavisam negribas pat ķerties klāt.
Tad ir vēl parastās lietas: 3 grāmatas, kuras jāizlasa tuvākajā laikā (2 jāatdod to īpašnieniekiem); turku valodas mācīšanās; mājas un datora kārtošana.
Un es nespēju pieķerties klāt nekam. :( Es tikai tikko šodien pirmo reizi paēdu, kaut arī esmu nomodā kopš 09:00.
Eh. Jāsaņem sevi rokās.
Lai jums tīkama atpūta vai nodarbes šajā nedēļas nogalē! |
|
|
| |
[19. Jul 2012|15:10] |
|
Paziņa, kurš ir irākietis, bet pēdējos padsmit gadus dzīvo Sīrijā, tikko man FB lūdza piedošanu par to, ko man nodarījis, jo nezinot, kad viņam būs jāmirst. Sweet. Forši, ka cilvēki grib nokārtot rēķinus ar mirstīgajiem. |
|
|
| One more coffee please |
[17. Jul 2012|11:44] |
| [ | Oma: |
| |  sleepy | ] |
Palikt nomodā līdz 04:00, lai mātei aizsūtītu laba ceļa vēlējumus, varbūt nebija mana spožākā ideja šonedēļ. Bet iespēja pamosties 1 stundu pirms darba laika sākuma un nesteidzoties paēst brokastis un ierasties darbā, nokavējot tikai 1 min, ir baigi labā štelle. |
|
|
| Kas to lai zina |
[17. Jul 2012|03:06] |
Tā kā mani turki ir aizbraukuši uz Turciju, tad tāds savāds plāksteris man ir šī pagarinātā weekenda krievi no Maskavas. Tādi jauni - piecus, sešus gadus jaunāki - pavisam cita paaudze, tādi laimīgi, strādīgi un vispār. Atgādina par manām brīvdienām Maskavā pirms cik tur gadiem, biznesa braucieniem uz Krieviju un to plašo dzīves vērienu un tvērienu. Ar viņiem man te visu laiku liekas - LV vienkārši ir par mazu tam vērienam. Vai arī - kas tās par dīvainām robežām, kas ir manā galvā?
Uzzināju vērtīgu informāciju kāpēc es vēl aizvien esmu vecmeita kā meitenēm ir jāģērbjas un jāizturas pirmajā randiņā.
Uz rokas man ir hennas tetovējums, ko viena no Svetlanām man uzzīmēja šonakt. Smuki viņai sanāca.
Jūrmala viņiem patika, bet nu bez kādas ekstāzes.
Par Brīvdabas muzeju viņi vispār ir stāvā sajūsmā - es tiešām to no maskaviešiem negaidīju. Bet nu tur atraduši mellenes un avenes, saēdušies.
Mjā. Kā lai dabū atpakaļ tādu jaunības mērķtiecīgumu? Vai vienkārši jāsamierinās, ka viss ir niecību niecība un tāda apziņa katram prātīgam cilvēkam pienāk kādā noteiktā vecumā?
Melnais balzāms viņiem ne pārāk.
Skrīveru gotiņas patika.
Lido mērcē bija keramikas trauka atlūza.
Oksana no Jūrmalas armēņu restorāna bija nelaipnākā viesmīle ever (es tā bieži nerīkojos, bet šodien es biju tuvu tam, lai paprasītu sūdzību grāmatu). Pat Ļvovas bufetnieces pret Oksanu ir laipnības iemiesojums un saulītes. Man prieks, ka krievi nesaprata manu un Oksanas sarunu, kaut arī no grimasēm nolasīt nebija grūti, ka mums ir konfliktsituācija.
Nu jā, interesanti ierastās vietas un lietas skatīties atkal ar maskaviešu acīm un uz daudziem viņu "kāpēc?" kaut ko sagvelzt, bet pie sevis nodomāt - a kas to vispār zina?
Kāpēc Rīgā kaijas ir vairāk un klaigā vairāk nekā Jūrmalā? |
|
|
| One Love, Last Love |
[15. Jul 2012|08:48] |
Tātad festivāls, uz kuru esmu braukusi uz Stambulu pēdējos 4 gadus un šogad neaizbraucu, savā ziņā tika izjaukts no islāmistu puses.
Festivāla ģenerālsponsors jau 10 gadus ir Efes Pilsen (populārākais Turcijas alus brends) un alus tur vienmēr tiek tirgots un par salīdzinoši normālām cenām. Šogad islāmisti solīja veikt protestus pret alkohola tirdzniecību festivāla teritorijā. Organizatori pēdējā brīdī - pāris stundas pirms festivāla sākuma paziņoja, ka, lai izvairītos no sadursmēm un nemieriem, alkohola tirdzniecību atcels.
Ļoti daudz cilvēku atdeva biļetes atpakaļ un es pieņemu, ka organizatoriem un pašam Efes šis gads ieiet mīnusos diezgan konkrēti. Varbūt šis būs pēdējais One Love festival.
Te jau var teikt - kas tad tie cilvēki kādi dzīvnieciņi ir, ka bez alkohola nevar paklausīties mūziku? Nu acīmredzot tomēr iespēja iedzert, klausoties Pulp, Kaiser Chiefs, Damien Rice, Kimbra, Selah Sue un Yuck tiek augsti vērtēta. Un no otras puses dažiem biļešu atdošana ir kā protests pret islāmistu aktivitātēm, jo ar katru gadu paliek trakāk.
Lai vai kā - es drusku priecājos, ka man nebija nauda aviobiļetei, jo esot tur, es droši vien ietu viena, bez draugiem. Un es varu labi iztēloties festivālu bez alkohola, bet ne bez draugiem. |
|
|