| |
[18. Jan 2013|02:04] |
Man nav humora izjūtas un arī asprātīga es neesmu. Jo tieši 2 dienas pēc incidenta ar vācu drošībnieku, kurš man jautāja, vai es esot no Krievijas, es atskārtu, ka varēju taču atjautāt - bet vai jūs esat turks (acīmredzami nebija)? Un tas būtu precīzs trāpījums, lai viņš saprastu, kā lika man justies.
Stulbāk par to ir fakts, ka es vēl aizvien par to domāju. Tādas lietas ir jāaizmirst un laimīgi jādzīvo tālāk. |
|
|
| Waiting On The Sun |
[17. Jan 2013|16:37] |
|
Klausos kaut kādu senu Sixpense None The Richer albūmu un svinu Ziemassvētkus. Nu labi, ne gluži, tomēr sajūta tāda pavisam dīvaina. Mani riktīgi rauj uz pusēm - zinu, ka vēl kādus pāris mēnešus ir jābūt Īrijā, bet pati sevi redzu tikai un vienīgi Turcijā. Bet visam savs laiks. Pacietība ir noderīga. |
|
|
| Laimīgi mājās |
[15. Jan 2013|13:17] |
Esmu laimīgi atgriezusies no Turcijas un šis bija labākais brauciens ever. Vienīgais mīnuss - nebija laika shoppingam - tāpēc vienīgā lieta, ko nopirku sev, ir Mango džinsas. Nu labi, ka vismaz tā.
Lufthansa Jaungada reisā bija arī šampanietis, cik gribējās, un kapteinis skaitīja 10 sek līdz jaunajam gadam. Not bad.
Mājupbraucot mani divreiz Ataturk lidostā aizturēja uz dokumentu pārbaudi - paņēma manu pasi un aizdevās Dievs vien zina kur un tad es ar vienu drošībnieku gaidīju, kad man atnesīs atpakaļ. Kad prasīju, kas par problēmu, teica, ka tā dara ar visiem LH pasažieriem, kuriem nav Vācijas vai Turcijas pase. Hmm, nu man tā neizskatījās, bet ok. Otrā reizē vienkārši izprašņāja, prasīja Īrijas residence permit, fotogrāfēja (!) manu pasi. Un abās reizēs salīmēja kaut kādas uzlīmes uz manas pases ar tikai viņiem saprotamām vai arī nesaprotamām atzīmēm.
Un tad, kad Frankfurtes lidostas drošībnieks rakņājoties pa manu somu un izdarot ne pārāk korektas piezīmes vēl minēja, ka es esmu no Krievijas, es gandrīz izgāzu visu savu neapmierinātību par manis aizskaršanu, izsakot šādu minējumu. Bet lēdijas taču tā nedara.
Pēc vakardienas piedzīvojuma man tomēr ir drusku dalītas izjūtas par lidošanu ar Lufthansu uz Turciju. :/
Dublinā ir +2 ar real feel -6, tā kā laikam palikšu iekšā un apēdīšu visu atvesto baklavu. Bet šoreiz arī Turcijā es piedzīvoju labu aukstumiņu - pie Konyas kalniem bija pat -16, tā kā - nav jau ko sūdzēties.
Tagad jāsaprot, kas es esmu, kur es esmu un kas man ir jādara un jāķeras pie darīšanas. |
|
|
| Laimīgu! |
[31. Dec 2012|04:54] |
Nu tad vēl viens labi pavadīts gads ar lieliem lēmumiem. Pašai prieks, izskatās, ka citiem arī, labākais gan vēl tikai priekšā.
Soma ir sakārtota - nav ne jausmas, vai iekļaujos Lufthansas 22 + 8 kg, bet lidostā to uzzināšu. Prieks, ka lielāko daļu aizņem dāvanas, kas atpakaļ nebrauks :)
Vēl rīt 7 stundas Frankfurtes lidostā, JG tiks sagaidīts LH lidmašīnā (ceru uz šampi, bet naivas manas cerības - bizness ir bizness un par velti tikai siers peļu slazdā, you know). Un tad 14 dienas Turcijā: gan Stambulā, gan Gaziantepā, gan Antālijā.
Lai jums skaisti! |
|
|
| Drama queen |
[28. Dec 2012|17:18] |
Nu man atkal bija priekšnesums Ziemassvētkos ar dzīvokļa biedreni. Un es atkal nespēju saprast, no kurienes manī ir tik daudz ļaunu domu, kad nonāku līdz atriebībai (nekas no tā netika īstenots). Bet te papildus bija PMS un pilnmēness, ko gan nedrīkst izmantot par attaisnojumu. Never the less, vienkārši uz 5 dienām aizbraucu padzīvot citur. Sākumā domāju, ka būšu tur tikai uz 1 diennakti, bet tas ievilkās.
Viss labs, kas labi beidzas, visi dzīvi, trauki arī nav plēsti. Drusku pamētājos ar tomātiem, bet visādi citādi - all fine, all good.
Miers virs zemes.
Labi, ka ienācu te jūs palasīt. |
|
|
| |
[22. Dec 2012|13:38] |
Priecīgā nedēļas nogale ir klāt :) Tikai galīgi nav spēka priecāties :/
Bet viss būs. Šodien vēl jāiepērk pēdējās dāvaniņas un tad jau dzīve būs skaista (i.e. bezrūpīga), līdz nākamajai nedēļai, kad ir jāveic šopings Turcijai un no tā man ir bail. |
|
|
| Pay it forward |
[11. Dec 2012|13:42] |
Vakar saņēmu ļoti interesantu summu - 57 EUR no kāda labdara, kurš ir vēlējies palikt anonīms. Es arī laiku pa laikam esmu mēģinājusi kādreiz kaut ko anonīmi atbalstīt vai iepriecināt, bet saņemot izrādās ir baigās mokas, jo ļoti gribas zināt, no kā.
Bet nu vispār man patīk šis Advents - pa ilgiem laikiem pirmais, ko tā daudz maz izdzīvoju.
Šīs nedēļas beigās daļēja dzīves vietas maiņa.
Pilnīgi nekādi plāni Zsvētkiem. Mani drīkst aicināt uz vakariņām :)
Visādi citādi - mācos, mācos, daudz mācos par cilvēkiem, dzīvi vispār, par garīgo pasauli un tās likumiem. Pēdējās 3 nedēļās es kādu 3 gadu kursu dažās jomās esmu apguvusi.
Domās esmu jau Turcijā - vēl tikai 20 dienas līdz izlidošanai. |
|
|
| Es esmu unikāla |
[29. Nov 2012|01:02] |
Āaaaaa!
Mums mājsaimniecībā ir divi datori. Tas, ko ērtības labad izmantojam biežāk, ir Dell Inspiron 1525. Tā nu pirmdien laimīga un priecīga par superīgas nedēļas sākšanos pamostos, brokastoju, kaut ko arī parokos pa datoru. Tad daru kaut ko vēl ap datoru un bladāc - vairs nav wireless. Pirmā doma, ka kaut kas ar rūteri (kas pie kaimiņiem, lol). Bet paskatos telefonā, nē ar tīklu viss čiki, tā kā ne rūtera vaina. Nākamā jautrība - dators neuzrāda nevienu Wifi tīklu, bet es tiešām zinu, ka apkārt ir vismaz 3. Tad man vairs nav laika čakarēties un tik dikti jau arī nevajag, bet nu jādodas ārā no mājas.
Tad pirmdienas naktī paliku pie citiem labiem cilvēkiem un mājās atgriezos tikai otrdienas vakarā, kad jau tiku līdz WLAN Card Utility, bet tur pie Enable Radio ir neaktīvs lauciņš. Āaaaa. Skaidrs, ka fiška ir tajā, bet man vēl aizvien nav skaidrs, kā tik pēkšņi un nemanāmi es esmu deaktivizējusi to uztvērēju. Bet atkal lauznis meklēt vairāk, tik, cik internetu vajag, tik ir telefonā un visi laimīgi. Vai tomēr nē.
Un tikai šodien es paņēmu otru datoru, kuram ar wifi uztveri viss kārtībā, 1 min laikā sagūglēju, kas vainas, un nākamajās 15 sek ārējo wifi slēdzi ieslēdzu, viss aktivizējās. Visi laimīgi un priekškars krīt.
Diskleimeris - es nezināju, ka konkrētajam modelim tāds ārējais switch vispār pastāv.
Vēl es šodien stundu gludināju aizkarus, kas bija pasaulē nejēdzīgākā darbība. Bet nosacīts skaistums prasa nosacītus upurus. |
|
|
| local ex-celebrity |
[26. Nov 2012|14:11] |
|
Pirms nedēļas saņēmu materiālus no Turcijas - izgriezumi no avīzēm, kuru bildēs es esmu un raksti, kur minētas mūsu projekta aktivitātes. Ak vai! Es biju normālā šokā, ka tik daudz tādu materiālu, un ka es pat tur dikti labi izskatos.Kā arī - es par to eksistenci neko nezināju. |
|
|
| Kas jauns Zaļajā salā? |
[23. Nov 2012|16:31] |
Teju 1 mēnesis kopš iepriekšējā ieraksta. Ho ho ho. Tas laikam nozīmē, ka ir dzīve arī ārpus cibas.
Nu nekas ļoti grandiozs jau laikam nav noticis.
Mēneša sākumā nopirku biļetes uz Turciju - Jaunais gads un pirmās divas nedēļas 2013. gadā paies diezgan interesanti, ar gariem pārceļojumiem Turcijas teritorijā, bet ko var darīt, ka valsts tik liela? Un satiekamie cilvēki arī daudz? Nu bet tas ir tāds mazais prieciņš.
Pateicoties ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alniz dzimšanas dienas svinībām golvejā, paviesojos tajā absolūti burvīgajā pilsētā, salas rietumos. Ja pati kaut ko big time nesačakarēšu, tad pēc atbraukšanas no Turcijas pārcelšos uz turieni. Tas gan prasa normāli piestrādāt tagad - visupirms jau jāatrod darbs tajā pusē, tad mājoklis.
Tad vēl pagājušajā nedēļā satiku pazīstamu korejieti no ASV, ar ko iepazināmies gaziantepā, Turcijā pagājušajā vasarā. Viņš pārvācies no LA uz Dublinu. Strādā par barista 2 vietās te (viņš tiešām ir kafijas maniaks - nevienu tādu speciālistu vēl nebiju satikusi). Un dzīvo viņš te iekš missional community, kur visi dzīvojošie normāli dzīvo un strādā, kur nu kurais, bet mājās esot viņi dalās ticībā un piedzīvotajā. Izklausās jau sektantiski, bet par šādām kopienām es jau pēdējos 3 gadus dzirdu dažādās pasaules daļās un jo vairāk domāju, jo vairāk tas atgādina Apustuļu darbus 2:42-47.
Visā pārējā laikā daudz studēju, lasu, pārrunāju atziņas ar citiem, kādreiz vadu kādu bībeles studiju šur un tur Īrijā, daudz lūdzu un aizlūdzu. Šonedēļ arī gavēju - šodien gavēņa 4.diena un ir daudz labāk nekā 2. un 3. dienā. Tā tās manas dienas te paiet. Baigi daudz dzirdu no cilvēkiem, par kuriem aizlūdzu, ka lūgšanas ir atbildētas, ka dažbrīd paliek bail. Īstenībā jau tam vajadzētu ticību stiprināt.
Tieši domājot par Turciju, baigi uzrunāja ideja par lūgšanu namiem. Tās ir tādas vietas daudzviet pasaulē, kur cilvēki 24/7 nepārtraukti pielūdz un slavē Dievu un nes Dieva priekšā visādas lūgšanu vajadzības. Zinot kristiešu stāvokli Turcijā, es jau automātiski pieņēmu, ka ja vien kaut kas tāds tur eksistē, tad baigi slepeni un varbūt tikai vienā vai divās vietās. Bet sarakstījos ar sev pazīstamajiem un man atsūtīja veselu listi ar vietām, ka tagad cenšos sabīdīt ceļojumu plānus, lai vismaz vienā no tām vietām paviesotos.
Vēl uzjautrinos par pasaules gala gaidīšanu. Nē, nu īstenībā, lieta pavisam nopietna, bet tagad varētu rēķināt līdzi, kuram no šīs ažiotāžas lielāka peļņa? Bet nav nekā jauna šai pasaulē, vismaz pasaules gala gaidīšanas lietās :) |
|
|
| What Richard did (2012) |
[26. Okt 2012|15:07] |
Kamēr man ir jāsteidz nodot viens raksts kādam Latvijas izdevumam, kas ir jau uzrakstīts, tikai jāsaīsina, es labprātāk ciboju.
Vakar pirmo reizi biju uz kino Īrijā. Un ne jau šādā tādā vietā, bet iekš Irish Film Institute. Un noskatījos ne gluži pirmo, tomēr ne vairāk kā piekto īru filmu savā nu jau pieklājīgi ilgajā mūžiņā.
Tāds diezgan reālistisks stāsts par īru vidusskolēniem un viņu ballītēm un dzerstiņiem, seksu, partneru maiņu un/vai aizvilšanu, par kādām no šīm darbību sekām, reakcijām uz to.
http://www.imdb.com/title/tt2092011/
Sieviešu galveno lomu atveido Roisin Murphy (es jau uzreiz padomāju, ka mūziķe no Moloko), bet nē, jauna, ļoti skaista īru aktrise.
Šī nav must-see filma, bet nu garlaicīgi arī nebija, daži skaisti skati un kadri, lielās dzīves atziņas arī neguvu. |
|
|
| Bailes no name-tag |
[26. Okt 2012|13:51] |
Vakar ar divām drosmīgām dāmām devāmies uz mūsu pirmo InterNations (www.internations.org) pasākumu Dublinā. Un tur bija ap 35 cilvēki, no dažādām pasaules vietām, un visiem bija vārdu uzlīmes.
Bet pasākums ļoti skaistā vietā (Cafe en Seine), cilvēki ļoti atvērti un bija iespējams atrast arī savām interesēm atbilstošus sarunu biedrus. Kontaktu dibināšanai diezgan laba vieta, bet man laikam vajadzētu vairāk iespringt uz kontaktiem ar īriem. Lai cik briesmīgi tas neizklausītos - 1,5 mēneša laikā es neesmu iepazinusies ar nevienu īru. Nu labi, ar vienu, bet man nav pārliecības, ka tam kontaktam būs kāda nozīme nākotnē. Bet ar daudziem desmitiem latviešu, pāris vāciešiem, korejiešiem utt.
Vispār vajadzētu saprast savus nākotnes plānus, jo liekas, ka ar Dublinu mēs rēķinus drīz slēgsim un būs jādodas okeāna virzienā. |
|
|
| |
[26. Okt 2012|13:46] |
Kā man patika SC kādreiz, grūti pat uzreiz tā noformulēt, kāpēc. Bet dzīve rit uz priekšu, tik daudz kas ir mainījies, draugu loki arī tepat SC. Nekas, all good. Tikai šķiet, ka te būs aizvien mazāk ierakstu, toties aizvien vairāk citos blogos.
Bet es vēl te piekāpšu, vismaz palasīt, kā jums labi dzīvē iet, cik nu jūs to vēl līdzdalāt. |
|
|
| 30 |
[24. Okt 2012|01:52] |
|
Jau pāris dienas man ir 30 gadu un es varu būt diezgan priecīga, ka sagaidīju tos bez 30 gadu krīzes. Var jau būt, ka vēl tikai nāks, bet pagaidām - dzīve ir skaista un jaunā desmitgade daudzsološa. |
|
|
| Trīs nedēļas |
[2. Okt 2012|11:14] |
Nu jā - tik ilgs laiks ir pagājis, kopš esmu Zaļajā salā. Pagaidām man te iet dikti labi un gribu domāt, ka tā ies arī turpmāk.
Tā kā es strādāju ar vienu biroju, kas atrodas LV, tad es te ceļos 06:00 pēc vietējā laika, lai jau 07:00 pēc vietējā jeb 09:00 pēc LV laika es būtu mundrs susuriņš, kurš ir gatavs bīdīt štelles.
Mana dzīvokļa biedrene dosies atvaļinājumā un šajās 3 nedēļās mēs baigi cītīgi gatavojam mājās un ēdam garšīgi, bet arī drusku vairāk kā vajadzīgs. Un tā nu vakar sākām kopīgi ātro tievēšanu (man īsti nav aktuāli, bet jāatbalsta biedre), kas iekļauj arī vingrošanu. Šodien tā smuki 06:15 abas uz paklājiņiem trenējām un staipījām visu, ko nu mācējām. Un kas pozitīvi - pēc tādas izvingrošanās baigi labi cirkulē asinis un man nav auksti!
Ja jums arī trūkst iedvesma vingrošanai, tad jums šo te vajag paskatīties:
video |
|
|
| |
[11. Sep 2012|11:23] |
Sveicieni no Tallinas lidostas visiem :) Mazās lidostas ir foršas. Te ir gan publisks wifi, gan rozete, kur pieslēgties.
Tik interesanti klausīties igauņu biznesmeņos.
Vēl pāris stundas un jau būšu zaļajā īru salā. Eh. Būs interesanti. |
|
|
| |
[3. Sep 2012|07:47] |
Un es prasu sev, ko es atkal izdarīju nepareizi, kad pirmā pirmdienā pēc darba attiecību beigšanas man ir jāceļas 06:45 (note: tas ir daudz agrāk nekā uz darbu).
Bet paldies Dievam, ka piecēlos, citādi nesmukumiņš sanāktu. |
|
|
| Pēdējās 10 |
[1. Sep 2012|14:09] |
Līdz lielajai aizbraukšanai - 10 dienas. Atkal tāda pēdējā brīža sajūta, bet bez tās jau laikam nevar.
Vakar draudzene, kas dzīvo okeānam otrā pusē, prasa manu pasta adresi, jo kaut kādu iemeslu dēļ viņai tā nav zināma. Teicu, ka man arī īsti nav zināma sava adrese, tāpēc būtu dīvaini, ja viņa to zinātu. Diez līdz cik gadu vecumam cilvēks var dzīvot bez mājām un adreses? Daži gan jau ka visu mūžu.
Piereģistrējos e-latvenergo - tik laba un vienkārša sistēma! Nu vienīgi es tūlīt atkal lauzīšu līgumu ar Latvenergo, bet prieks, ka ir arī kādas foršas sistēmas, kas lietotāja dzīvi atvieglina.
Šodien man vajadzēja Latgalē svinēt krustmeitas māmiņai dzimšanas dienu, bet dēļ vīrusa sapratu, ka nav ko tur braukt un, iespējams, aplipināt citus - bērnus un vienu grūtnieci. Par pārējiem īsti nedomāju, ceru, ka imūnsistēma droša. Tā nu cerēju izmantot dienas gaišo laiku, kas ir tik tumšs tieši šodien, šūšanai un fotogrāfēšanai, kam tomēr vajag vairāk gaismas :/
Vakar bija pēdējā darba diena baltajā namā - uzdāvināja man vienu DVD un citus suvenīrus, šķīrāmies labi. Prieks par to.
Ar aizbraukšanu saistās gan tādas iekšējas panikas, jo ko darīt tur man ir tikai 1 mēnesi, un pēc tam atkal pasaule vai vismaz Īrija vaļā, bet ir arī tādas superīgas miera pilnas vīzijas, kas tomēr liek saņemties un nepanikot. |
|
|
| Zābaku remonts un lombardi |
[1. Sep 2012|13:38] |
Ļoti labam zābakam ir jāmaina rāvējslēdzis un pēc iecienīto apavu remontdarbnīcu apmeklējuma ir iestājies viegls izmisums, jo vai nu to nedara vispār, vai arī lētāk sanāk nopirkt jaunu apavu pāri. Kur Rīgā pāršuj rāvējslēdzējus zābakiem (ideālā variantā metāla) un tas maksā pakalpojumam atbilstošu cenu? Tiešām novērtēšu dalīšanos ar personīgo pieredzi šajā jautājumā. Manā gadījumā tas ir augstā stulma zābaks.
Un otrs jautājums - kur Rīgas centrā ir kāds labs lombards, uz kuru var aizstiept savu nevajadzīgo elektrotehniku, varbūt pie viena arī dārgmetālus? (Kur nebūs attieksme kā pret kaut kādu narkomānu vai zaglēnu)
Paldies jau iepriekš! |
|
|
| |
[29. Aug 2012|20:47] |
Pēdējās vasaras dienas izrādās bija viltīgākas par mani - es saaukstējos :( Šņuk. |
|
|