Kas jauns Zaļajā salā? |
[23. Nov 2012|16:31] |
Teju 1 mēnesis kopš iepriekšējā ieraksta. Ho ho ho. Tas laikam nozīmē, ka ir dzīve arī ārpus cibas. Nu nekas ļoti grandiozs jau laikam nav noticis. Mēneša sākumā nopirku biļetes uz Turciju - Jaunais gads un pirmās divas nedēļas 2013. gadā paies diezgan interesanti, ar gariem pārceļojumiem Turcijas teritorijā, bet ko var darīt, ka valsts tik liela? Un satiekamie cilvēki arī daudz? Nu bet tas ir tāds mazais prieciņš. Pateicoties alniz dzimšanas dienas svinībām golvejā, paviesojos tajā absolūti burvīgajā pilsētā, salas rietumos. Ja pati kaut ko big time nesačakarēšu, tad pēc atbraukšanas no Turcijas pārcelšos uz turieni. Tas gan prasa normāli piestrādāt tagad - visupirms jau jāatrod darbs tajā pusē, tad mājoklis. Tad vēl pagājušajā nedēļā satiku pazīstamu korejieti no ASV, ar ko iepazināmies gaziantepā, Turcijā pagājušajā vasarā. Viņš pārvācies no LA uz Dublinu. Strādā par barista 2 vietās te (viņš tiešām ir kafijas maniaks - nevienu tādu speciālistu vēl nebiju satikusi). Un dzīvo viņš te iekš missional community, kur visi dzīvojošie normāli dzīvo un strādā, kur nu kurais, bet mājās esot viņi dalās ticībā un piedzīvotajā. Izklausās jau sektantiski, bet par šādām kopienām es jau pēdējos 3 gadus dzirdu dažādās pasaules daļās un jo vairāk domāju, jo vairāk tas atgādina Apustuļu darbus 2:42-47. Visā pārējā laikā daudz studēju, lasu, pārrunāju atziņas ar citiem, kādreiz vadu kādu bībeles studiju šur un tur Īrijā, daudz lūdzu un aizlūdzu. Šonedēļ arī gavēju - šodien gavēņa 4.diena un ir daudz labāk nekā 2. un 3. dienā. Tā tās manas dienas te paiet. Baigi daudz dzirdu no cilvēkiem, par kuriem aizlūdzu, ka lūgšanas ir atbildētas, ka dažbrīd paliek bail. Īstenībā jau tam vajadzētu ticību stiprināt. Tieši domājot par Turciju, baigi uzrunāja ideja par lūgšanu namiem. Tās ir tādas vietas daudzviet pasaulē, kur cilvēki 24/7 nepārtraukti pielūdz un slavē Dievu un nes Dieva priekšā visādas lūgšanu vajadzības. Zinot kristiešu stāvokli Turcijā, es jau automātiski pieņēmu, ka ja vien kaut kas tāds tur eksistē, tad baigi slepeni un varbūt tikai vienā vai divās vietās. Bet sarakstījos ar sev pazīstamajiem un man atsūtīja veselu listi ar vietām, ka tagad cenšos sabīdīt ceļojumu plānus, lai vismaz vienā no tām vietām paviesotos. Vēl uzjautrinos par pasaules gala gaidīšanu. Nē, nu īstenībā, lieta pavisam nopietna, bet tagad varētu rēķināt līdzi, kuram no šīs ažiotāžas lielāka peļņa? Bet nav nekā jauna šai pasaulē, vismaz pasaules gala gaidīšanas lietās :) |
|
|
Comments: |
From: | unpy |
Date: | 23. Novembris 2012 - 17:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Par to kristiešu apspiešanu, līdz ar to, slapstīšanos Turcijā būtu ļoti izbrīnīts, pat Irānā ir normālas kristiešu baznīcas, tiesa, pamatā armēņu:))
Turcijā arī ir armēņu baznīcas, kuras vēsturisku apsvērumu dēļ neaiztiek, bet arī izturās vairāk kā pret muzejiem nevis pielūgsmes vietām. Turcijas rietumdaļā arī pastāv dažādas protestantu draudzes, kas izveidojušās pēdējos 15 - 30 gados, bet pat tur tās saskaras ar vajāšanām, kā rezultātā nākas mainīt pielūgsmes vai tikšanās vietas. Un viss, kas ir no Ankaras uz austrumiem, ir diezgan slēpts (lai gan, ja man izdevās atrast draudzes adreses turku forumos, tad pieņemu, ka to var katrs, kurš drusku māk lasīt un apieties ar datoru). Pēc konstitūcijas Turcijā ir religijas brīvība, tomēr realitātē gan islāma fundamentālisti, gan nacionālisti kristietību uzskata par amerikāņu plānu izārdīt Turcijas vienotību vai kaut kā tamlīdzīgi. Tāpēc pret turku izcelsmes kristiešiem paši turki izturās ļoti nesaudzīgi.
From: | unpy |
Date: | 23. Novembris 2012 - 17:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, cik esmu novērojis, arī Eiropā nemaz tik vienkārši neiet ar mošeju celtniecību un pret vietējās izcelsmes musulmaņiem izturas ar vieglu aizdomīgumu, lai gan šis aizdomīgums gan jau, ka izpaužas vieglākā formā.
Par Turciju, savukārt - jā, esmu dzirdējis, ka pēdējā laikā kļūst stipri fundamentālāki, nekā iepriekš, pat Stambulā:(
Nu Eiropā kā kurā valstī. Vācijā un Lielbritānijā musulmaņi ir priecīgi nopirkt bijušās baznīcas ēkas un eleganti tās pārveido par mošejām. Nu Francijā un Šveicē laikam musulmaņiem drusku mazāk veicas, tas gan. | |