|
[18. Jan 2013|02:04] |
Man nav humora izjūtas un arī asprātīga es neesmu. Jo tieši 2 dienas pēc incidenta ar vācu drošībnieku, kurš man jautāja, vai es esot no Krievijas, es atskārtu, ka varēju taču atjautāt - bet vai jūs esat turks (acīmredzami nebija)? Un tas būtu precīzs trāpījums, lai viņš saprastu, kā lika man justies. Stulbāk par to ir fakts, ka es vēl aizvien par to domāju. Tādas lietas ir jāaizmirst un laimīgi jādzīvo tālāk. |
|
|
Comments: |
Labi, ka ierakstīji, citi zinās, kā šādos gadījumos rīkoties :)
Es gan nenovēlu citiem nonākt tādā situācijā.
From: | unpy |
Date: | 18. Janvāris 2013 - 11:09 |
---|
| | | (Link) |
|
Lidostu drošībnieki jau nu ir pēdējie, ar kuriem vajadzētu jokot.
Nu bet no viņa puses tas arī nebija nopietni, ja pie somas pārbaudes viņam patiešām būtu bijis svarīgi zināt, no kurienes esmu, tad viņš varēja pajautāt pēc pases vai arī jautājumu noformulēt normāli - "no kurienes jūs esat?" nevis "vai jūs esat no Krievijas?" Es šaubos, vai par šādu pretjautājumu es uzreiz nokļūtu melnajā sarakstā.
From: | unpy |
Date: | 18. Janvāris 2013 - 13:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Melnajā sarakstā ne melnajā sarakstā, bet uz papildus padziļināto pārbaudi gan varētu nokļūt:))
| From: | guru |
Date: | 18. Janvāris 2013 - 16:27 |
---|
| | | (Link) |
|
ommm Tā ir maza, nenozīmīga pilīte tavā dzīvē.
ommm
Jā, bet pašapziņu ievainoja, ko lai saka. | |