atkal · jauns, · atkal · iekārojams. · tāds · pats, · tikai · savādāks.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Šodien pirmais sniegs
* * *
Igaunijā būšot digital nomad vīza.
Neiedziļinoties detaļās, kuras neatradu, jo pārāk nemeklēja, zosāda uzmetās, cik forši.
* * *
Man vajag asistentu. Darbi raisītos daudz veiklāk, ja būtu kāds, kas tos reāli padarītu. Bet es tikai sēdētu, ģenerētu idejas un dzertu kafiju.
* * *
Dēla pirmais bilningvālais vārds ir mašīna.
Baigi superīgi!
* * *
Runāt ar cilvēku, kurš vēl nezina, ka jauns telefons un pat tulpes nav emocijas.
* * *
Šim rudenim ir negaidīta ietekme uz mani. Vakar vakariņās ābolu pankūkas, šodien ābolu pīrāgs. Man pat ir dekoratīvais ķirbis. Vēl gan nezinu, ko ar to iesākt, bet vajadzēja.
Bērnības garšas.
* * *
Tas brīdis, kad saprotu, ka dzīvoju tādu dzīvi kā biju gribējusi. Kaut kad vēl Atēnās esot fantazēju, kā būtu, ja būtu. Un tagad attopos tajā izfantazētajā. Mīnuss mana ģimene un draugi. Tikai ar pēcdzemdību depresiju biju palaidusi to garām.
* * *
Musu auklite ir modes studente, kas zime komiksus. Izdomaja zimet par savu milako bulgaru repa grupu. Sazinajas ar vinu menedzeri pagajuso nedel, lai prasitu vinu piekrisanu. Bet sonedel jau dodas ar tiem reperiem pusdienas. Viniem patikot vinas idejas un vinas personiba.
Cik forsi but divdesmitgadigai un est pusdienas ar savu milako grupu.
* * *
Pa ceļam uz mājām piestājām skaistā vietā Thermopiles. Pazemes avoti tur izveidojuši vairākus baseinus ar karstu ūdeni un grieķiem tur patīk izmērcēties. Tā nu arī mēs.
Pie avotiem bijušās skolas ēkā, izrādās, uztaisīta bēgļu nometne. Neliela. Varbūt kādi 100 cilvēki. Kamēr mēs bradājam pa karstajiem avotiem, taisām fotogrāfijas un priecājamies par skaisto dienu, redzu, ka netālu stāv vīrs gados no nometnes un smaida.
Domāju, ka viņš priecājās par skatu. Smaidīgajām ģimenēm ar bērniem. Bezrūpību.
Skatos uz nometni, kas, būsim godīgi, atrodas nekurienes vidū, mājas balkoni apkārti ar veļu, jauni vīrieši dīkdieņo uz soliņiem, bērni nosmulējušies sēž smiltīs, sievietes pa iekšu rosās. Armijas teltis blakus tukšas. Iespējams, ka piepildās, kad kāds atbrauc formalitātes kārtot vai lūgšanu laikā. Nezinu.
Likenis sliktenis. Negodīgi, ka vecajiem cilvēkiem mūža nogale jāpavada bēgot un atduroties kaut kur un velns viņ zin, kur tālāk. Negodīgi, ka tas vecais vīrs nevar vērot pats savus mazbērnus, pats savš mājās, pats savā valstī, kur dzīvojis visu mūžu.
* * *
Fizioterapijas beigās, masāžas laikā ir tāds brīdis, kad ir sajūta, ka viņš pakasa manas smadzenes. Tāda sajūta kā baudas virsotnēs.
Kad divas dienas pēc kārtas ir nenormāli sāpējis tā, ka kakls vairs galvu nevar noturēt, tad man vajag, lai kāds vienkārši tur zem galvaskausa paurķējas.
* * *
Atēnās visi lien ārā no ziemas migas saulītē gozēties. Arī narkomāni. Atēnu centrs ir tik pilns ar narkomāniem, kas durās vai turpat uz metro trepēm karotē ar šķiltavām silda to tur, ko pēc tam durs kājā, ka sāku plānot apkārtceļus.
Tikmēr policija apsargā seno universitātes ēku 5 merus tālāk, lai to atkal neieņem anarhisti.
Šī pilsēta citreiz jūk prātā.
* * *
Stāsts par vecu Maku.

Viņš ir ticis apliets ar pienu. Protams, pienu. Indijā visi dzer pienu. Viss kārtībā. Ar ūdeni. Atslēdzās, bet pēc dienas strādāja normāli. Un tagad ar zaļo tēju ar ingveru un citronu. Nav īsti skaidrs, kas tieši viņam nepatika. Tēja. Zaļā tēja ar ingveru vai citrons. Varbūt tas, ka tika apliets jau trešo reizi.
Otrajā dienā restartējās stundu un vēl drusku. Pēc vēl stundas atpazina ārējo disku. Pēc pus stundas sapratu, ka neko pārkopēt neizdosies, jo neko never vaļā. Nākamajā dienā ieslēdzās itkā normāli. Lēns. Ventilators griež tā, ka tūlīt aizlidos. Izslēdzas. Ieslēdzu. Viņš izslēdzas. Es ieslēdzu.
Trešā diena. Ieslēdzu. Uzrāda, ka nav baterija un kā atvieno barošanas vadu, tā izslēdzas. Bekapoju visu,,, šo to. Iztīru 30% no atmiņas. Nospiežu šift, option, command un restartēju. Voila! Strādā, atpazīst bateriju. Bet ventilators joprojām gandrīz lido.
Ceturtā diena. Ir jau pabūts veikalā, noskatīs jaunais Maks. Plānots budžets. Bet pirms tam,,, ar nazi atskrūvēts apakšējais panelis. Iztīrīti putekļi. Ar zobu birsti. Daļēji notīrīta rūsa,,, no piena? Aizskrūvēts. Ventilators klusāks kā iepriekš, strādā ātrāk kā pirms tējas drāmas, baterija tiek lādēta un darbojas bez vada.

Šī garlaicīgā stāsta mācība, vecie Maki tā vienkārši neizbeidzas.

* * *
Tie, kas bijuši līgava vai līgavainis, tās romantiskās kāzu filmas nekad vairs neskatīties ar tām pašām acīm, kā pirms tam.
* * *
Grieķi sev šodien paši kājā iešāva.
Prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā prezidenta kandidātu tā arī neapstiprināja. Tagad parlamentam ir jāatkāpjas un jārīko ārkārtas vēlēšanas.
Pa virsu tam, ka vēlēšanas ir nenormāli dārgs pasākums, sabiedrības atbalsts ir kreisajiem, kas lādē Troiku un grib atcelt taupības pasākumus.

Dažkārt man liekas, nu, lai tā Grieķija pati sevi noved pilnīgā bedrē. Nu, lai izstājas no eirozonas, lai neievēro taupību, lai cilvēkiem nav darbs un visi ir nabagi. Tad viņi atgriezīsies tajos laikos, ar kuriem viņi tik ļoti lepojas. Senajā pagātnē ar drahmām, ar filosofēšanu un domāšanu. Un visi būs laimīgi.
Mēs gan strādāsim savus starptautiski finansētos darbus un skatīsimies uz grieķiem un atgādināsim, ka viņiem ir jābūt laimīgiem tagad, jo tieši to taču viņi gribēja un cītīgi strādāja pie tā, lai tajā bedrē nonāktu.

* * *
Ieminēties par to, bet kā tad varēs izšķirties, ja precēsimies pēc hindu laulību akta, tiešām ir tik ārpātīgi?
Tiešām neviens līgavainis un līgava, precoties neparastos apstākļos, nedomā par to, kāds būs šķiršanās process, ja nu gadījumā dzīve izgrozīsies tā, ka tāds būs nepieciešams?
* * *
Ir clvēki, kas neizjūt nekādas emocijas klausoties mūziku. Ne patiku, ne nepatiku.
Drausmīga dzīve. Kā draudzenes tēvam, kurš pazaudējis ožu un tāpēc nejūt garšu.
Kā tumsā tausīties un neatškirt labo no ļaunā, sarkanu no dzeltena, čili no šokolādes, soprānu no alta.
* * *
Tie, kas ir apprecējušies, nokārtojuši visas formalitātes, izgājuši cauri organizēšanas, ielūgumu, datumu, vecāku, īsto un nesīto kleitu, vīzu, vīzu ielūgumu, lidmašīnas biļešu, rezervāciju, ēdienkaršu, fotogrāfu virpulim. Pēc tā visa palikuši kopā un vēl ir laimīgi, ir pelnījuši apbalvojumu.
Tie, kas to visa paveikuši ārzemēs ir pelnījuši medusmēnesi uz kāda cita rēķina.
* * *
Kaimiņu būšana
Lēnā garā iepazīstu savus kaimiņus.
Jaunajā dzīvoklī kaimiņu vannas istaba robežojas ar manas guļamistabas sienu. Tāpēc tas, ko zinu par saviem kaimiņiem ir - atnāk mājās vēlu vai nakts vidū, dodas uz vannas istabu un ilgi laiž ūdeni kaut kur. Ilgi! Un bieži vien pēc tā aiziet prom.

Vai nu viņiem ir kāda liela zivs, varbūt zilonis? Varbūt daudz puķes, kas jālej?

* * *
Aizpildīju ārzemēs dzīvojošo latviešu aptauju.
Vai jūtos piederīga vietai, kur dzīvoju? Jā.
Vai jūtos piederīga valstij, kur dzīvoju? Nē.

Interesanti, jo daži jautājumi ir tādi, kas ikdienā prātā neienāk. Un vēl jo mazāk atbildes uz tiem.
http://aptauja.migracija.lv/index.php/survey/index/sid/357222/token/r78zm/lang/lv

* * *
Grieķija man sniedz milzu apskāvienu.
Plaukst un zeļ vietējā alus bāri, temperatūra ir nokritusies līdz normāliem 32 grādiem.
* * *

Previous