| |
[13. Jun 2013|19:02] |
|
un vai no aspirīna lietošanas var sākt asiņot deguns? |
|
|
| |
[13. Jun 2013|17:41] |
|
Vai ar dīzeļdegvielu var dabūt ķīmisku apdegumu uz ādas? |
|
|
| Komentārs citā žurnālā par Turcijā notiekošo |
[1. Jun 2013|18:47] |
Šis ir svarīgs lūzuma punkts Turcijas vēsturē, bet lai tas nestu arī gaidītās pārmaiņas pietrūkst procesu vadība. Ne CHP, ne arī citi anti-AKP spēki nebija gatavi notiekošajam. Šo revolūciju vajag moderēt un būtu brīnumlabi rezultāti. Tagad ir tikai pabļaustīšanās, saindējušies cilvēki un neapmierinātība, ka nav rezultāta. Bet es turu īkšķus par miermīlīgu atrisinājumu un to, ka Erdogans saprot, ka tie 49% procenti, kas vēlēšanās viņu neatbalsta, nav kaut kas anonīms, bet ir reāls spēks.
Es savā laikā aizrāvos ar nevardarbīgās pretošanās pētīšanu un mobilizācija, saskaņota rīcība šādos protestos ir ļoti svarīga. Protams, arī informācijai ir liela nozīme - labi, ka ir kaut kāds notikumu coverage starptautiskajos medijos, bet AKP ir sapratusi, ka labāk vietējos medijus sargāt no tā. Well, šis ir interesants laiks un es tiešām ceru, ka tas ir uz labu.
Modernajai Turcijai ir pamatīga pieredze ar militāru sacelšanos, bet ar tik vispārīgiem tautas protestiem Turcija sastopas pirmo reizi. |
|
|
| Datoriņš 2 |
[28. Maijs 2013|15:12] |
Tad nu tā, vai ofisa portatīvajam pietiek ar šādu specifikāciju:
4 GB RAM (vai labāk tomēr 6 vai pat 8 GB?)
500 GB Hard Drive (varbūt ar 320 GB pietiek)? vai tas, ka ir +32 GB SSD ir vajadzīgs?
Vot par procesoru man jautājums - Intel Core i3 vai i5, vai Pentium Dual Core, vai Intel Atom Dual Core? Kā mūsdienās ir ar AMD? Starp Intel Core i3 un Pentium Dual Core - kurš labāks?
Es laikam esmu palikusi pie Dell, Toshiba un Lenovo. Apgaismojiet, ja galīgi garām. |
|
|
| Datoriņš |
[28. Maijs 2013|13:29] |
Pa lielam man patīk mans darbs, bet es vēl īsti droši to apgalvot nevaru.
Šodien man ir jāizvēlās darba portatīvais, bet kad jautāju, vai man var iedot kādas robežas cenām, atbildēja, ka nevar viss. Tā nu es tagad sēžu un domāju, vai man vienkārši sākt pētīt dārgo galu un uz neko vidēju pat neskatīties vai kā?
Jūs noteikti gribat man palīdzēt. Sāksim ar ražotāju, kurus no šiem noteikti un nekādā gadījumā nē (jo lai pateiktu, kuru jā, tur vajadzēs precīzāku specifikāciju):
MSi
ACER
HP
Lenovo
Samsung
Asus
Toshiba
Dell
Sony Vaio
UPD: vajadzēja pollu taisīt, bet slinkums bija :( |
|
|
| Festivālu stratēģistiem |
[13. Maijs 2013|16:07] |
Šodien braucu ar vilcienu uz darbu un paņēmu bezmaksas avīzi, ko izplata stacijās. Un tur blakus galīgam boring arī info, ka Limerikas universitātē varēs iegūt "the world's first Masters in Festive Arts".
Sakiet, ko gribat, bet kaut kas mani tur dikti pievelk :) |
|
|
| |
[9. Maijs 2013|16:17] |
Darba nedēļa ir beigusies (man te ir 4 dienas nedēļā), tagad nevaru saprast, vai mēģināt pa saulainu laiku tikt mājās vai nesteidzīgi vēl centru izstaigāt, kaut arī tas draud ar lietus gāzi.
Un jums LV ir traki silti, nevaru pat noticēt. Bet lai jums jauki :) |
|
|
| Dear past, please stop tapping at my shoulders. I don't want to look back! |
[5. Maijs 2013|14:46] |
Baigi daudz emocionālu piedzīvojumu un pārdzīvojumu salīdzinoši īsā laika periodā. Laba daļa no tiem saistīti ar nepareizām izvēlēm pagātnē. Pietrūkst kāds, ar ko parunāties, lai sakārtotu galvu. Bet viss uz labu - es dzīvošu, ilgi un laimīgi. Šņuk. Bet ir dažas arī pozitīvas lietas emocionālajā frontē, bet tās nav tik lielas, lai kompensētu tos pārdzīvojumus.
Šovakar beigsies mans 11 dienu maratons, kur mēģinu tēlot mammu 5 mazuļiem. Secinājumi ir daudz. Tā kā tie nav mani bērni, man pietrūkst mīļuma viņiem. Es varu un man patīk uzturēt disciplīnu. Varu ēst sagatavot, drēbes samazgāt (paldies Dievam par veļas žāvētāju). Bet tās ir divas pilnas slodzes, principā bez brīvdienām. Man baterijas ir off un ja man vēl rīt to vajadzētu darīt, es vienkārši dezertētu. Es sev gribu tikai 2 mazuļus un arī, ja vispār.
Love and happiness!
Ja es būtu Latvijā, tad es tagad priecātos par pareizticīgo Lieldienām, baznīcu zvaniem un sievietēm lakatiņos. Bet te man ir siltums, vējš un jūra un bērni. Vismaz šodien. |
|
|
| Pavasaris |
[1. Maijs 2013|01:15] |
Esmu pievienojusies ofisa planktonam. Pagaidām varu teikt, ka man nepatīk celties 07:00 uz darbu, bet ne jau vienmēr var visu darīt tā, kā patīk.
Dublinā tā ir normāla parādība, ka ofisos strādājošās sievietes (starp citu - visu vecumu) staigā smukos kostīmiņos, kleitās un bikškostīmos, bet ārpus ofisa pārvietojas treniņkurspēs (baltās, pelēkās un citās krāsās) un tas bojā visu labi ieturēto casual vai klasisko stilu. Bet tur ir savi izskaidrojumi.
Tad vēl klimata īpatnību dēļ pēdējā aprīļa dienā var redzēt cilvēkus T-kreklos un iešļūcenēs (arī decembrī tas pats) un arī sievietes pieklājīgās ziemas kurtkās vai mēteļos ar visu vilniņu vai bagātīgu apkakli. Gan baletčībās, gan augstajos zābakos. Es tajā visā mēģinu atrast to, kas man ir pieņemams, bet jūklis tik liels, ka jūtos apmaldījusies.
Šovakar pie vīna glāzes tapa ideja, ka rudens sākumā jābrauc uz Ukrainu ēst vīģes un dzert lētos vīnus, nosauļoties un pabaudīt labo un skaisto. Sounds like a plan. Well, jāpiestrādā pie tā, bet ideja laba. Un man atkal negribas braukt uz LV. Bet kaut kad vajadzēs to pay a visit.
Tagad man ir jauns mērķis - iepazīties ar īriem - manā draugu lokā neviens nav. |
|
|
| No bērnkopības ārēm |
[28. Apr 2013|03:51] |
|
Vakar mans krustbērns dzīvojās riktīgi priecīgs un laimīgs. Es čatoju ar māsu, uztaisīju bildīti kopā ar krustbērnu māsai ieskatam. Pēc 15 min krustbērns kaut kā tizli krīt un pārsit lūpu. Es redzu tikai faktu, ka viņš nokritis un attiecīgi kliedz. Ņemu rokās un mierinu. Pēc brīža skatos, ka pa muti ar siekalām kopā nāk asinis. Kā es panikoju (jau domāju - a moš smadzeņu satricinājums, a moš iekšēja asiņošana). Jo to, ka tas no pārsistās lūpas nāk, es sapratu tikai nākamajās sekundēs. ĀAAAA!! Bet neko - ir dzīvotājs, pat normāli paēda ar visu pietūkušo lūpu. Eh. Ceru, ka viņš to drīz aizmirsīs. Vēl ceru, ka tā lūpa sadzīs līdz mamma pārradīsies no Latvijas. |
|
|
| Kotletes |
[28. Apr 2013|03:29] |
Laulības dzīves viens no stūrakmeņiem (kā mēs pēc SC folkloras to zinām) ir kotletes :) Nu tad tā, ļaujiet man sevi iepazīstināt - labdien, mani sauc Zuzanna un man ir 30 gadu un šovakar es pirmo reizi cepu kotletes (es jau zinu, shame on me, bet ko var darīt, ja mana mamma tās tik lieliski gatavoja, kur es vienkārši nolēmu netraucēt). Un tās sanāca perfekti, pretēji manām bažām. Eh, dzīve ir skaista. Es beidzot būšu gatava iziet pie vīra :)
Un es pieliku ķimenes - man vispār pēdējā laikā visur gribas likt ķimenes. Diez uz ko tas? |
|
|
| Gandrīz ideāla valsts |
[21. Apr 2013|02:41] |
Vakar un šodien padzīvojos svešās mājās un tur man bija pieeja Latvijas televīziju kanāliem. Un tā nu es šorīt noskatījos Gandrīz ideālu randiņu un domāju - vai ierēdnim stāstīt par to, ka perfektu uzvalku viņš ir dabūjis humpalās un ar to mugurā ir noslēdzis lieliskus darījumus ir kaut kas tāds, ar ko 1) vajadzētu dižoties tikko iepazītu cilvēku lokā dinner pārtijā; 2) raidījumā, kas pieejams visai Latvijai?
Es jau saprotu, ka ir dažādas valsts iestādes un atalgojumi arī dažādi, kā arī pieeja dzīvei var būt ļoti dažāda, un tomēr man šī dižošanās likās nevietā un pat konkrētajai valsts iestādei apkaunojoši.
UPD: Paldies, jūs mani nomierinājāt. Problēma ir manā attieksmē. |
|
|
| Nesakarīgs uzskaitījums par darbiem |
[16. Apr 2013|03:23] |
Šodien bija traki darbīga diena. Piecēlos ar pašpārmetumu, ka ak vai - neesmu neko kustinājusi sava jaunā biroja iekārtošanas labā, bet tad sapratu, ka kamēr es vēl apdomāju punktus darba līgumā, nav kur steigties. Pakomunicēju ar direktores asistenti. Tad ar jauko slovāku, kurš rīt man izrādīs biroju vēlreiz un mēs vienosimies par durvju plāksnītēm. Tad mēģināju saorganizēt aizmuguri tam, ar ko Īrijā nodarbojos līdz šim. Vēl nav feed-back, tāpēc nezinu, kā izdevās. Dabūju jaunu gultu, bet liekas, ka matracis ir par mīkstu :/ Bet jāizmēģina gulēšana. Paēdu pirmo normālo maltīti kopš piektdienas. I viss normāli. Nobloķēju īru internetbanku kaut kāda internal error dēļ. Nobraucu kādus 80 km ar busiņu, absolūti neplānoti. Mājas grupā pastāstīju par Pergamu vai Bergamu Turcijā.
Rīt ap 10:00 vajadzētu aiziet uz banku, tad braukt uz Dublinas centru. Iečekot biroju, dot vadošas norādes iekārtošanā. Braukt uz Karikmakrosu (95 km uz ziemeļiem). Palikt pa nakti tur. Iedzert turku kafiju ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alniz. Braukt atpakaļ uz Dublinu un mājām.
Jā, pavasaris. Šodien staigāju kleitiņā un pašai dikti patīk. Bet ja godīgi, tad ir dikti bail no īru vasaras. |
|
|
| Pavasaris Dublinā un dažādas nejēdzības |
[14. Apr 2013|23:20] |
Vēdera vīruss manu skaisto ikdienu ir diezgan pačakarējis. Tātad, pirmdien, man bija visas attiecīgā vīrusa izpausmes. Otrdien es jau atguvusies pārriju jēgu no lieliem priekiem, ka var ēst. Trešdien cietu no otrdienas pārrīšanās, atkal dzīvoju lēnu un rimtu dzīvi. Ceturtdien atkal ēdu visu, ko redzēju un spēju apēst. Piektdien cietu, bet tik un tā piknikā ēdu visu, kā arī citus našķus mājas grupiņā. Sestdien pamodos no tā, ka kuņģis un/vai māga konkrēti nestrādā un man sākās kumelīšu tējas un sausiņu diēta. Grūti.
Šovakar apēdu puspaciņu mikrovilnī gatavojamo auzu pārslu biezputru (jo otra puse pārgāja pāri bļodiņai). Galvenais rīt tik pat rāmi turpināt. Neko treknu.
Tad man piektdien atsūtīja darba līgumu - tur ir paredzēts algas maksājums 1x mēnesī (Īrijā lielākajā daļā uzņēmumu cilvēki saņem algu katru nedēļu), bet tas būtu ok - Latvijas rūdījums. Un vēl darba līgumā iekļauts punkts par iespējamo pārmeklēšanu - es esmu šokā. Nē, darbības joma ļoti bīstama, un iespējamā kaitniecība ar informācijas pārdošanu ļaunajiem konkurentiem ir jānovērš, bet šis jau pārspēj manu izdomu. Vai man parakstīt tādu līgumu, kur mani un manu somu, automašīnu pie izbraukšanas no objekta drīkst pārmeklēt?
Tad dabūju savu kredītkarti - manā vārdā ir 4 burti un, protams, ka patskaņi ir samainīti vietām. Brrrr. Atkal jāčakarējas, lai dabūtu karti ar pareizu vārdu. Varbūt līdzskaņus pamanīsies nesamainīt vietām ;) |
|
|
| Brīvība |
[2. Apr 2013|00:03] |
Šis vakars bija nereāli kruts.
Es atkal esmu ļoti laimīga un jūtos tik brīva kā nekad.
Dievs ir ļoti labs pret mani. |
|
|
| Priecīgi |
[31. Mar 2013|19:03] |
Ja jau esi Romā, tad dari kā romieši. Tā es vakar aizgāju uz savu piemājas katoļu baznīcu uz vakara dievkalpojumu - tikai veci cilvēki, bet kopumā normāls katoļu dievkalpojums.
Tad tā stundas pazaudēšana gaismas vārdā drusku mani sit ārā no līdzsvara. Bet gaisma man patīk, tas gan. Mums tagad vēl ir konkrēti gaišs.
Otrdien izlēmu, ka nākamnedēļ uz LV nebraukšu - vajadzība nav tik liela un biļetes vairs jau nebija tik lētas.
Rīt krustbērnam 1 gada ballīte - sapirkos balonus un citu atribūtiku. Vēl šovakar jāizcep kūka.
Izskatās, ka drīz varētu pārvākties no Dublinas uz vietu pie jūras drusku uz ziemeļiem no Dublinas. Ļoti strauji nāca tāds piedāvājums, bet tas ir labs piedāvājums. Un perfektā laikā.
Drusku pietrūkst spēka cīnīties ar nejēdzībām, tāpēc saudzējot enerģiju drusku plūstu pa straumi, cik tas nav pret manu sirdsapziņu.
Ā, un es ceturtdien ieguvu sociālās apdrošināšanas numuru. Tā tā dzīve virzās.
Tad lai jums priecīgas brīvdienas, lai ko jūs arī svinētu :) |
|
|
| Man te patīk, jāmēģina legalizēties |
[15. Mar 2013|23:10] |
Ņemot vērā, ka mums šonedēļ vēl Dublinā bija sniegs, tad es sāku zaudēt cerību, ka reiz būs pavasaris un iespēja drusku plānākās drēbītēs izģērbties. Bet tie tādi dzīves sīkumi.
Īrijā vispār dzīve diezgan dārga, bet ar šo gadu palikusi vēl dārgāka. Ieraugot elektrības un gāzes rēķinus gribas kaukt, bet nekas - pāries, jo tie ir tādi iespaidīgi, jo parasti ir vismaz par 2 mēnešiem. Un vēl šogad sola salikt ūdens skaitītājus, jo līdz šim par auksto ūdeni nebija jāmaksā. Vienkārši. Kas man sākumā likās absolūta fantastika.
Pa šo laiku esmu braukusi jau ar mašīnu Īrijā - bija bailīte pirms tam un sākumā durvīs meklēju ātruma pārslēdzēju, bet nu - pēc tam jau braucu kā lielā. Kā nekā ar VW Transporter.
Pirms pāris nedēļām braucu uz Carrickmacross un skatījos uz kalniem, aitām un pazīstamo ainavu un pie sevis nodomāju - man taču patīk Īrija. Tik pat ātri noskurinājos, jo dīvaina tā atziņa likās. Bet es jau laikam esmu rakstījusi un varu vēlreiz uzrakstīt - klimata ziņā ar visiem lietiem un vējiem (taisnības labad jāsaka, ka vēl nezinu, ko es domāšu par vasaru ar max.18 grādiem) Īrija man patīk labāk nekā Latvija. Arī cilvēki ir laipni, pretīmnākoši, nav tik ļoti izbesījušies un stresaini.
Drusku tāds kā strupceļš iestājies, bet izskatās, ka Īrijā palikšu ilgāk nekā sākotnēji domāju, tāpēc nākamnedēļ sākšu aizraujošo procesu, ko sauc par PPSN kārtošanu, bez kā te nevar ne bankā kontu atvērt, ne vispār nošķaudīties.
Strupceļš ir tāpēc, ka nezinu, vai nenopūdelēju vienu labu iespēju. Ir reizes, kad es ar absolūtu 1000% pārliecību daru lietas, jo zinu, ka tā tas ir jādara. Un ir reizes, kad man nav pārliecības pat par savu eksistenci (kā nekā man nav PPSN). Viss uz labu, ziņošu par progresu.
Svētdien, Sv.Patrika dienā, kļūšu par krustmāti vienam 11,5 mēnešus vecam puisītim. Tam pašam, ar ko es nesen pa trepēm kritu. Man būs skaista balta kleita, un rīt es cepšu torti vai divas par godu pasākumam. Ceru, ka sanāks labāk kā citas reizes Īrijā :) |
|
|
| |
[23. Feb 2013|20:23] |
|
But on the other news - mums te snieg lielām sniega pārslām. Nu kur ir tas solītais pavasaris?! |
|
|
| Suicide girlz |
[23. Feb 2013|20:13] |
Sen nekas nav rakstīts.
Tie, kuri ar mani draudzējas FB, jau zina, bet man ir kaut kāda pašnāvnieciska sezona sākusies.
Pagājušajā nedēļā dzīvojos pie draugu ģimenes un tur svētdienas rītā kāpjot pa trepēm uz 1. stāvu ar 10 mēnešus vecu zīdaini rokās, nokritu pa trepēm. Dārgās sievietes, zīdainim nekas nenotika, jo šādās situācijās ieslēdzas visi pieejamie mātes instinkti, kas liek sekundes simtdaļā saķert sīci tā, lai viņam nekas nenotiktu. Bet es pati gan apdauzīju elkoni un baigi saskādēju muguru. Bet nenomiru, vismaz uz reiz ne. Stundas laikā es sevi mierinot gribēju končiņu izsūkāt, ar kuru es aizrijos, un beigās bez variantiem - noriju veselu. Vēlreiz nenomiru.
Šodien liku veļasmašīnā drēbes (nu jau mājās) un kaut kādā mistiskā veidā pārgriezu rokas locītavā ādu, ka izskatās, ka es neveiksmīgi pašnāvību taisītu.
Jautājums ir tāds: ar ko tas beigsies?
Skaidrs, ka ar nāvi. Nu tas tā mums visiem beigsies. Es tikai ceru, ka man ne gluži tuvākajās nedēļās. |
|
|
| Kara laika hospitālis |
[18. Jan 2013|13:00] |
Nezinu, ko mana zemapziņa man vēlas pavēstīt, bet jau kuro nakti pēc kārtas sapņos dzīvojos pa kara laika slimnīcu, kur viss ir haosā, koridoros guļ pacienti, palātas neiespējami atrast. Pirms tam es tikai kādu pavadīju tur, šonakt es pati gulēju slimnieka gultā.
Varbūt jābrauc uz Ukrainu vai Vidusjūras piekrasti, kur tādās ēkās ir viesnīcas? |
|
|