| Dear past, please stop tapping at my shoulders. I don't want to look back! |
5. Maijs 2013|14:46 |
Baigi daudz emocionālu piedzīvojumu un pārdzīvojumu salīdzinoši īsā laika periodā. Laba daļa no tiem saistīti ar nepareizām izvēlēm pagātnē. Pietrūkst kāds, ar ko parunāties, lai sakārtotu galvu. Bet viss uz labu - es dzīvošu, ilgi un laimīgi. Šņuk. Bet ir dažas arī pozitīvas lietas emocionālajā frontē, bet tās nav tik lielas, lai kompensētu tos pārdzīvojumus.
Šovakar beigsies mans 11 dienu maratons, kur mēģinu tēlot mammu 5 mazuļiem. Secinājumi ir daudz. Tā kā tie nav mani bērni, man pietrūkst mīļuma viņiem. Es varu un man patīk uzturēt disciplīnu. Varu ēst sagatavot, drēbes samazgāt (paldies Dievam par veļas žāvētāju). Bet tās ir divas pilnas slodzes, principā bez brīvdienām. Man baterijas ir off un ja man vēl rīt to vajadzētu darīt, es vienkārši dezertētu. Es sev gribu tikai 2 mazuļus un arī, ja vispār.
Love and happiness!
Ja es būtu Latvijā, tad es tagad priecātos par pareizticīgo Lieldienām, baznīcu zvaniem un sievietēm lakatiņos. Bet te man ir siltums, vējš un jūra un bērni. Vismaz šodien. |
|