| Dāvanu pārdāvināšana |
[31. Okt 2013|08:42] |
Ar prātu apzinos, ka tas ir slikti un nepareizi. Bet tomēr praktiski. Jo ir kristāla eži, kas manā mājsaimniecībā tiešām neiederas. Bet nav tik traki - es filtrēju arī pēc dāvinātājiem - ja cilvēks ir nozīmīgs, tad uzreiz nemēģinu tikt vaļā no priekšmetiem. Savukārt pati, kad kaut ko dāvinu, es uzreiz pasludinu cilvēkam brīvību - ja nepatīk vai nevajag, bet zini kādu, kam patiks vai noderēs - droši dāvini/atdod tālāk. Varbūt es pēdējos gados pārāk neieguldu izsmalcinātās dāvanās, tā arī varētu būt.
Vakar man viens pielūdzējs atsūta dzejoli. Lasu, liekas, ka tīri ok. Un ko es izdaru? Es aizsūtu to tālāk citam pielūdzējam :) Nu labi, dzejolis nav dāvana (tas nebija speciāli man rakstīts), es vienkārši dalījos mākslā un skaistumā. Un otrs bija priecīgāks nekā es par to dzejoli. |
|
|
| This is a pen |
[20. Okt 2013|23:38] |
|
Šodien saņēmu vēl pāris apsveikumus - liliju klēpi, rozā alpu vijolītes, baltu šalli ar krustiem (īsti nezinu, vai man patīk), sveces un svečturi, ļoti romantisku piezīmju blociņu un pildspalvu komplektu. Un te es nezinu, kas man tā par bērnības traumu vai audzināšanas gļuku, bet es baigi pavelkos uz rakstāmpiederumiem. Daži mani draugi ir cietuši no tā, ka es viņiem dāvinu Parker un citas labas pildspalvas. Bet es pati nežēlīgi priecājos arī par vienkāršām, bet kvalitatīvām pildspalvām vai automātiskajiem zīmuļiem. Zigmund, vai Tev ir kas sakāms? |
|
|
| Filmas tiešsaistē |
[19. Okt 2013|23:32] |
|
Kopš mājās ir ieviests normāls internets (pēc Īrijas standartiem - up to 24 Mb/s), gribas kādas filmas tiešsaistē paskatīties. Varat droši padalīties ar kādiem linkiem, kur labi skatās. |
|
|
| 31 |
[19. Okt 2013|00:13] |
Nu ko, tas ir oficiāli - tikko beidzās mana dzimšanas diena.
Pēc Turcijas brauciena bija baigā gūzma ar problēmām, kas mani nomāca tieši pirms dzimšanas dienas, līdz ar to nekāda ballīte vai baigā svinēšana nebija. Bet ar dzīvokļa biedreni paēdām manis gatavotās pusdienas, kas bija tīri mīlīgi. Un tad ar draudzeni aizbraucām uz vienu šoping molu pasvinēt. Tas bija riktīgi izklaidējoši un dabūju diezgan krutu sienas pulksteni virtuvei kā dāvanu - no skārda, tādu amerikānisku.
Vecāki no Latvijas sūta bildes ar siltumnīcā izaugušām milzīgām paprikām (uz svariņiem).
Jātiek galā ar visām nebūšanām un tad jau dzīve ies tikai uz augšu.
Za to Turcijā gāja ļoti labi - gan laba atpūta, saule, gan vērtīgi kontakti, gan visādas foršas iepazīšanās. Man Antālija pirmo reizi tik ļoti patika :)
Rīt jācep kūkas, bet pārāk ļoti šobrīd negribas nemaz to darīt. Bet vajag.
Pagaidām vēl viss nav ok, but we shall overcome... |
|
|
| Auksts veejsh un apmaldiishanaas ir realitaate |
[5. Okt 2013|00:00] |
Ha, ha, ha - tas par gaidiito un kaaroto siltumu :) Vakars bija labi ja par diviem graadiem siltaaks kaa Dublinaa. Pa dienu gan sola kaadus +24, bet naakamnedeelj buus labaak.
Citaadaak - baigi patika laiks Gatwick lidostaa - caur turieni mees lidosim veel. Antaalijas vecpilseetaa normaali apmaldiijos, bet viss labs, kas labi beidzas. Tikko izdzeru vienu turku teeju un laikam ieshu guleet, lai normaali izguleetos.
Mans Kipras karaviirs mani paarsteidza ar iiszinu, tikko biju ielidojusi. Tad nopirku jaunu SIM karti - ar katru reizi taas pakliek leetaakas un piedaavaajums krutaaks. Shoreiz par 35 TL, kur man jau ir 250 min, 250 sms, 350 MB internets. Nedeeljai man tieshaam pietiks. Un tad nu rakstiiju pretii uz Kipras nr., kas ljoti izskatiijaas peec Turcijas tel.nr., bet izraadiijaas, ka tas ir taapat kaa uz aarzemeem. Bet siika vieniiba - tik un taa te prepaid kartem ir leetaaki pakalpojumi kaa Iirijaa. Luuk.
Un veel noteikti jaapieziimee, ka man patika lidot ar Airbusu 330 :) un es abos lidojumos sirsniigi guleeju. |
|
|
| Siltums, svaigi un gatavi augļi mani sauc |
[4. Okt 2013|01:25] |
I'm leaving on a jet-plane...
Nu ta beidzot atkal dodos kaut kur.
Novēliet man labu laiku, bet tas jau tur būs tāpat - laikam svarīgāk ir satikt labus cilvēkus un izveidot stratēģiski nozīmīgas attiecības.
Dzīvošu pansijā, kur pirms diviem gadiem jau paliku - ļoti ceru, ka tur saimnieko tā pati ģimenīte.
Ko es laikam te nepiezīmēju - pagājušās nedēļas arhibīskapa vizitācija bija ar ļoti pozitīvu iznākumu - šķiet, ka pat vēl labāku, nekā uzdrīksējos cerēt. Tagad jāsāk strādāt pa nopietnam. Pēc atpūtas un konferences Antālijā.
Lai jums labi! |
|
|
| Turcijas dienvidi oktobrī |
[20. Sep 2013|03:06] |
Par pēdējo naudu nopirku biļetes uz Antāliju, tikai Ryanair lapa uzkārās brīdī, kad pēdējo biļeti vajadzēja nopirkt. Bet nu 3/4 man jau ir. Esmu laimīgākais susuriņš savā miestā. Mīlīši - es tur vēl satikšu draudzeni ar viņas jaundzimušo un vēl un vēl un vēl un vēl. Tagad tikai vēl loterijā vinnēt. Mīlu visus. |
|
|
| I did it jeb mazs pārgājiens uz Lugnaquilla |
[14. Sep 2013|00:54] |
|
Šodien biju 4 stundu pārgājienā Viklovas kalnos un tas bija labais. Tas gan tādam sisītim kā man ir reāls sevis izaicinājums, bet tas bija tā vērts. Rīt gan man varbūt sāpēs visas maliņas, tā ka nožēlošu to drusku, bet šodien redzēju burvīgas vietas un tur nekā citādāk nokļūt, kā ejot pārgājienā pa nosacītām taciņām, nevar. Plus vēl nošoferēti kādi 180 km, 60 km no tiem pa tādiem "divvirzienu" celiņiem, kur knapi vieta ir manis vadītajai mašīnai, un ieraugot pretīmnākošu mašīnu, gribas aizvērt acis un cerēt, ka esam kaut kā izmainījušies. Un vietējie kalnu džigiti jau izmainās, ātrumu pat nesamazinot. Ja es te palikšu pietiekami ilgi, lai pirktu mašīnu, tad tā būs Mini Cooper - un tas būs praktisku apsvērumu dēļ ;) |
|
|
| Everything is grand |
[3. Sep 2013|17:20] |
Man ļoti patīk mans dzīvoklis, īpaši tagad, kamēr tur dzīvoju viena. Septembra beigās man pievienosies amerikāniete, bet es domāju, ka tas arī būs forši. Šonedēļ sākas sālsmaizes un tas ir forši :)
Bet viss nav tik rožaini un landlords negrib, ka naudu pārskaitu uz kontu, bet grib sūtīt savu rokaspuisi reizi mēnesī pēc naudas. It kā jau ir ok, bet ar manu aktīvo dzīvesveidu būt piesaistītai mājai konkrētā dienā man diez ko nepatīk. Bet gan jau.
Tad man te atkal ir love life drāmas, galvenais, ka ne svaigas, bet uzsildītas :) Bet nu es atkal esmu back to normal, kaut arī weekends bija galīgi traks. Tāda greizsirdība no manas puses pagaidām ir bijusi tikai dēļ viena vīrieša. Man sāk rasties skaidrojums, kāpēc tieši viņa dēļ, bet nu pie sevis šīs pārmaiņas es negribu redzēt atkal. Bet ir nosacīts miers, jo viņš ir armijā šobrīd, ar ierobežotu interneta pieeju un gan jau pa 4 mēnešiem es savākšos un sapratīšu, kas ir kas, ko es esmu gatava maksāt (nervu un citu resursu veidā) un ko nē.
Tad oktobrī jābrauc uz Turciju, visu laiku čekoju biļetes un viesnīcas - it kā ir ok, bet man gribas viesnīcas tuvāk vietai, kur pasākums, līdz ar to izskatās, ka nāksies tomēr atsevišķi ņemt lidojumu un viesnīcu uz vietas organizēt.
Vēl vajag kaut kādu city-break uztaisīt - varbūt uz Korku, varbūt Barselonu. Bet tas oktobris tik drīz ar Turciju, ka droši vien tikai Īrijas ietvaros kaut kur aizbraukšu.
Mazā latviešu luterāņu kopiņa šeit gaida arhibīskapa vizitāciju - es īstenībā arī, jo tas varētu ieviest skaidrību arī manā tālākajā darbībā tieši draudzē, kas tagad ir drusku uz hold uzlikta.
Es mīlu savu dzīvi :) |
|
|
| Dzīvokļa īre Īrijā |
[31. Jul 2013|16:05] |
Nav īsti laika to pierakstīt, bet tas process ir jautrs. Bet izskatās, ka man būs dzīvoklis no 15. augusta. Ho ho hoooh
Ar visām referencēm, vjūvingiem, depozītiem utt. |
|
|
| Thrill |
[14. Jul 2013|03:07] |
Man vispār tagad vajadzētu lasīt materiālus par anti money laundering policy vai kā minimums lakot kāju nagus, bet tāds lauznis darīt to, kas jādara. Labāk ierakstīt kaut ko ne pārāk sakarīgu cibā. Mums, piemēram, šonedēļ mums bija riktīgi silti - nu tā, kā man patīk. Vairāk par +23 grādiem, vienu dienu pat +27. Un vakar es saulē iesauļoju topiņa lencītes, kas nozīmē, ka bija arī saule. (es zinu, ka var iesauļoties arī mākoņainās dienās, bet tas šoreiz nav tas gadījums)
Laikam esmu morāli gatava stāties pretim visam biedējošajam Latvijā, jo man ir superīgi draugi un mani vecāki ir pārāk noilgojušies, ka funkcionē man vēlamā veidā. 10 mēnešus nav mani dzīvē redzējuši. Ir tas patīkamais satraukums, kas parasti dodoties ilgi gaidītā braucienā uz Turciju. Īstenībā vienu Turciju šogad arī vēl vajadzētu paspēt, bet tur būs jātaisa kaut kāds fundraising, plus vēl ar darbu tas kaut kā jāsabīda. Zinu, ka Koelju nav taisnība par pasauli, kas sadodas rokās, bet kaut ko ļoti gribēt ir ok, jo tas palīdz pašam to realizēt (iespējams, iesaistot pasauli, kurai jāsadodas rokās).
Un šīs vasaras dziesmas - populārās, ne manas, ko nākas dzirdēt visur un visos laikos -
Get Lucky - Daft Punk http://www.youtube.com/watch?v=vxp0PFoIdmU ;
Avicii - Wake Me Up http://www.youtube.com/watch?v=5y_KJAg8bHI
Ceru, ka LV mani sagaida kaut kas labāks :D |
|
|
| Bēres Īrijā |
[14. Jul 2013|02:54] |
Kā reiz mans labs draugs studiju laikā teica - nav labāka biznesa par apbedīšanas biznesu. Jo var būt krīzes un nekrīzes, bet cilvēki mirst un mirs vienmēr. Ne velti ir tik daudz jauku komēdijseriālu par šo tēmu.
Bet dzīvē tas nevienmēr ir tik jautri, īpaši no klientu puses. Mums te bija gadījums, kur vīrietis, pāri 40 gadiem, gāja bojā autoavārijā. Viņa sieva ir Latvijā, viņa 18 g.v. meita Īrijā. Tad nu meitenei vajadzēja uz vietas visus bērēšanas pasākumus noorganizēt un konkrētajā gadījumā vislētākais variants ar kremēšanu bija 2250 EUR. Un tas ir bundulētais pakalpojums, no kura neko ārā neņem - jums būs kapliča, atvadīšanās, pelnu saņemšana konkrētā laikā utt., pat ja reāli vajadzēja tikai mirstīgās atliekas kremēt un saņemt pelnus. Jāpiebilst, ka ne tai meitai, ne mātei tāda nauda uz sitiena nebija. Nu 2250 EUR jau skaitās laba mēneša alga Īrijā jaunam iebraucējam, kaut arī zem vidējās vēl (vidējā ir ~3400 EUR).
Bet labais tomēr par Īriju ir šīs valsts apbrīnojamā sociālā sistēma. To vajadzētu papētīt vairāk, tīri profesionālā kretīnisma dēļ. Bet konkrētajā gadījumā vietējais sociālais dienests palīdzēja ar 1700 EUR.
Tagad saprotu, kāpēc mans tēvs tik ļoti uzstāja, lai man būtu nelaimes gadījumu apdrošināšana - lai viņam nebūtu jāmaksā par bēru izdevumiem un manu mirstīgo atlieku transportēšanu uz LV.
Tas, ko es īsti nezinu, cik maksā kapu vietas vai arī kāda sistēma šeit ir šajā jautājumā. |
|
|
| Bērnkopība - sadzīviski asiņainie negadījumi |
[9. Jul 2013|16:00] |
|
Vakar mazā trīsgadniece ar durvīm sašķaidīja kājas pirkstiņa naga apvidu. Bija normāla asiņu jūra. Kāpēc tādas lietas notiek tad, kad es viņus pieskatu? Nu īstenībā tas viss jau notiek arī laikā, kad es to nedaru, bet tad man par to galva nesāp. Dezinficējošā šķīdumā divas reizes liku visu pēdiņu, izveidojās normāls receklītis un tad jau arī vecāki ieradās, jo mamma uzzinot nespēja palikt prom. Nu mamma pati ir augusi bez mammas (nomira, kad viņai bija 5 gadi), tāpēc viņa ļoti grib saviem bērniem dot to, ko bērnībā nav saņēmusi - tai skaitā līdzjūtību šādās situācijās. To, kas medicīniski uz to attiecas, es varu pietiekami profesionāli nodrošināt, bet svešu bērniņu es varu mierināt, bet es nevaru pilnā apmērā parādīt to līdzjūtību kā mamma to var. Man ienāca prātā iedot padzerties bērnam, bet es neizdomāju, ka vajag bēbīšpudelē uztaisīt pienu ar cukuru. |
|
|
| Bērnkopība - dzimumaudzināšana |
[8. Jul 2013|18:51] |
|
Mani ļoti nesagatavotu pārsteidza mazā trīsgadniece, kad mēs ēdām vakariņas divatā un kad viņai bija svarīgi noskaidrot, vai man ir krāniņš (viņai ir 4 brāļi, so she knows the option). Teicu, ka nē. Tad viņa prasīja - a kas tad tev tur ir? Labs mirklis mulsuma, no kā viņa mani izglāba, pārformulējot jautājumu - nu tev ir tāds pats dibens kā man? Apstiprināju, ka jā. Tad lai pārliecinātos vēl sekoja jautājums - tāds kā mammai? Arī tur apstiprināju. Un tā, lai vispār novērstu iespējamos pārpratumus - tev nav tāds dibens kā tētim, ja? Nav gan, atbildēju un tad viņa visa tāda apmierināta ar iegūto informāciju turpināja ēst rīsus ar gaļu. |
|
|
| Rotunda |
[8. Jul 2013|14:27] |
|
Es te strādāju dzemdību nama tuvumā un šodien man bija jāapsteidz viens mazs divgadnieks ar tēti, kuri slimnīcā bija zaudējuši attiecīgi mammu un sievu. Es nezinu detaļās viņu stāstu, bet tēva acīs bija visas pasaules skumjas. Tāda personīga traģēdija, jo kurš gan mūsdienās vairs pieļauj iespēju, ka dzemdības var beigties letāli dzemdētājai. Bet var. Cik trauslas tomēr ir tās mūsu dzīvības. |
|
|
| Par daudz emociju |
[8. Jul 2013|02:27] |
Pēdējās nedēļas, nu varbūt 10 dienas, ir par daudz visādu emociju - prieki, bēdas, laime un vilšanās. Es ar tik straujiem ups and downs, liekas, pārāk bieži norauju uz mutes (ir tāds izteiciens vispār?). Kaut kas jau pie manis attīrās un nostabilizējas, bet nu vispār diezgan nežēlīga tā pieredze. A varbūt es vispār tikai gatavojos Latvijai, kas vispār mani sabrauks un sabradās kā buldozers un tā vadītājs ar kirzām.
Mana psiholoģiskā tipa nāves grēks ir bailes (pēc eneagrammas) un tās bailes gan motivē, gan paralizē, bet ne vienlaicīgi. Un tāpēc es tik bieži nesaudzīgi sevi konfrontēju ar lietām/ vietām/ situācijām/ cilvēkiem, no kā es patiesībā ļoti baidos. No malas tas izskatās varonīgi, bet reāli tas man paprasa nenormālus emocionālos resursus. Paldies Dievam par labiem gēniem, jo atbilstoši manam dzīves veidam man jau sen vajadzēja būt ar sirmu galvu, a reāli man tikai pāris sirmi mati ir bijuši.
Diez kāpēc es uz Latviju neaizbraucu ātrāk? Noteikti būtu vieglāk un mazsāpīgāk. Bet mums būs mazohistu programma dubultā. Un vai nu es izdzīvošu, vai arī nē. Dažreiz es tik ļoti gribētu būt normāla :) Lai arī ko tas nozīmētu... |
|
|
| |
[4. Jul 2013|17:48] |
|
Vakar apgriezu matus. Riktīgi smuki, bet sāku domāt - a varbūt vēl tikai drusku paciesties vajadzēja un tad Latvijā friziere varbūt vēl kaut ko smukāku izgudrotu. Vot šitā ir ar tām paēdušajām pelēm. :) Bet īstenībā es jau audzēju matus līdz kāzām, lol - nu jau kādus 8 gadus. :) Lēni aug, ko lai saka. |
|
|
| Bēbīšdāvanas |
[2. Jul 2013|01:19] |
Gatavojos Latvijai un saprotu, ka baigi daudz bēbju ir sadzimis draugiem un šajā notikumā vajag bēbju vecākus gratulēt.
Izdomāju, ka varu kaut kādus sīču apģērbus sadāvināt, kas Īrijā ir par labākām cenām un/vai kvalitātīvāki nekā Latvijā. Lēti, ērti (aizvest), izdevīgi (var laicīgi iepirkt). Tad atkal domāju - a moš tāda nevajadzīga uzbāšanās ar drēbēm sanāk, moš labāk kādu rotaļlietu, bet tad to vajadzētu uz vietas LV pirkt - tas būs paredzami dārgi un man laika tam nebūs. Runa ir par 1 puiku (9 mēneši), 2 meitenes (2 un 0 mēneši), 2 nezināma dzimuma bēbjiem (rīt uzzināšu no kopējiem draugiem dzimumu)(4 un 2 mēneši), vēl krustmeita - 1 gads un 5 mēneši.
Ai, vispār galva griežas no visiem tiem darbiem, kas LV jāizdara. Bet neko - vēl 12 dienas un tad es būšu Rīgā/ Saldū/ Balvos/ Madonas rajonā un Kuldīgā. Ceru, ka Rēzekne un D-pils man kaut kur piebrauks klāt.
Kaut kādas simboliskas dāvanas vecākiem vajag (Guinness alus tēvam, ja vien man būs iečekojamā bagāža vai varētu Guinness T-kreklu), bet mammai ko? Varētu jau kristāla ezi no Carrols, bet laikam jau labāk nē.
UPD: Bāc, tikko uzzināju, ka viena draudzene sestdien ir apprecējusies un ka man bija ielūgums. Āāāāā, tik stulbi sanāca. Nesūtiet man e-ielūgumus, kuru apskatīšanai ir jāveic kaut kāda reģistrācija. Bet nu neko - ja viņa vēl būs LV, pienācīgi apsveikšu, bet ja nepaveiksies - tad neko. |
|
|
| Īrijas vasara |
[17. Jun 2013|16:27] |
Vakar bija pirmais BBQ šovasar. Labi ieplānots, bet ar lietu. Well, tie visi ir sīkumi, galvenais ir grillēta gaļa :) To tad nu saēdos un nu Zuzanna ir apmierināts susuriņš.
Vēl jātiek galā ar pagājušās nedēļas saaukstēšanos, no kuras vienīgās pazīmes ir briesmīgs klepus pirms aizmigšanas. Vakarnakt kādas 2,5 stundas mocījos, šodien attiecīgi glīti aizgulējos. Un note to myself - nedrīkstu vairāk lietot aspirīnu. 2 dienu laikā ieņemot 1500 mg devu (kopā) man deguns asiņoja vēl nākamās 4 dienas. No fun.
Meteorologi sola, ka viss jūlijs būs lietains un auksts, tāpēc ziemas jakas noderēs. Ha. |
|
|
| Bērnkopība n-tā sērija |
[17. Jun 2013|15:16] |
Dažreiz ņemoties ar sīčiem liekas - mjā, būtu labi arī sev tādu drīz dabūt. Bet atkal nākamajā brīdī - bāc, bet tik ilgi viņi ir šmulīgi un nespēcīgi, ka es nezinu, vai mēs visi manas attieksmes dēļ neiedzīvotos briesmīgās neirozēs.
Mazā trīsgadniece, kas kādu 1,5 mēnesi atpakaļ sagaidīja mani no darba un teica "Visiem bērniem nepatīk Zuzanna", uz ko es tikai nosmēju, bet neko neatbildēju un tad viņa vēl artikulētāk to atkārtoja, tagad mani sagaida no darba un izsaka komplimentus - tev šodien smuki mati, tu šodien esi smuks utt. un tad ilgi runājās, kas un kā pa dienu noticis. Pāris naktis atpakaļ viņa bija pa nakti aizgājusi pie vecākiem gulēt un pie viņiem esot naktī saukusi mani. Nu to man vecāki atstāstīja, tā kā diezgan ticami. Kas tiem mazajiem iekšā darās arī nevienmēr ir skaidri redzams.
Bet nu mīļi viņi ir, bet ik pa laikam arī neciešami. Ir dienas, kad viņu mamma ejot ārā no mājas man saka "Tikai, lūdzu, nenogalini viņus". |
|
|