| Bērnkopība - sadzīviski asiņainie negadījumi |
[9. Jul 2013|16:00] |
|
Vakar mazā trīsgadniece ar durvīm sašķaidīja kājas pirkstiņa naga apvidu. Bija normāla asiņu jūra. Kāpēc tādas lietas notiek tad, kad es viņus pieskatu? Nu īstenībā tas viss jau notiek arī laikā, kad es to nedaru, bet tad man par to galva nesāp. Dezinficējošā šķīdumā divas reizes liku visu pēdiņu, izveidojās normāls receklītis un tad jau arī vecāki ieradās, jo mamma uzzinot nespēja palikt prom. Nu mamma pati ir augusi bez mammas (nomira, kad viņai bija 5 gadi), tāpēc viņa ļoti grib saviem bērniem dot to, ko bērnībā nav saņēmusi - tai skaitā līdzjūtību šādās situācijās. To, kas medicīniski uz to attiecas, es varu pietiekami profesionāli nodrošināt, bet svešu bērniņu es varu mierināt, bet es nevaru pilnā apmērā parādīt to līdzjūtību kā mamma to var. Man ienāca prātā iedot padzerties bērnam, bet es neizdomāju, ka vajag bēbīšpudelē uztaisīt pienu ar cukuru. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dute |
|---|
| Date: | 9. Jūlijs 2013 - 16:17 |
|---|
| | | (Link) |
|
kāpēc ar cukuru?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/2695/981) | | From: | str |
|---|
| Date: | 9. Jūlijs 2013 - 16:18 |
|---|
| | | (Link) |
|
it kā nomierinot
Ja godīgi, tad nezinu. Zinu, ka viņai tā garšo, bet es nekad no laba prāta pienam cukuru klāt nelieku - nav ko zobus bojāt. | |
