| Vārda dienas pārsteigums... |
[19. Feb 2014|13:03] |
Zvana no nepazīstama numura - atbildu. Esmu uz skaļākās ielas Dublinā, līdz ar to sākumā diezgan nelaipni atbildu, nesaprotot, kas zvana.
Izrādās, ka zvana no diezgan teicama potenciālā darba devēja uuuuun šī esot telefon-intervija. Lol
Drusku aprunājāmies un mani uzaicināja uz interviju birojā. Laikam sanāk, ka izturēju pirmo intervijas kārtu.
Mjā, šādus pārsteigumus, lūdzu vairāk :) Varu arī konta nr. iedot, ja kāds grib papildināt to.
P.s. Nu vispār viņi balss pastā bija ierunājuši kaut ko vakar pēc 19:00, bet es to nenoklausījos :) |
|
|
| Vārda diena :) |
[19. Feb 2014|12:06] |
Vakar gatavojos vārda dienai un cepu daudzas stundas - nu labi, cepu 1,5 stundu, bet visa sagatavošanās gāja oi kādas 4 stundas. Bet nekas. Spinātu boreks sanāca kā gaidīts - vispār ļoti priekšzīmīgs. Cigāru borekus pirmo reizi taisīju un tur kaut kas līdz galam tomēr nav - nezinu, vai mīkla, vai cepšana krāsnī nevis eļļā, bet noteikti mēģināšu vēl.
On the other news - nekāda baigā svinēšana nav un nevar būt, jo jāpiedalās pārvaldes sēdē un vismaz šovakar es negribu tur būt.
Bet vispār - pēc tā Sozo (garīgas dziedināšanas un atbrīvošanas) dzīves kvalitāte ir tik ļoti uzlabojusies, ka vēl aizvien ir tāds šoks - ārprāts, cik forši, ka var dzīvot arī šādi :)
Lai jums visiem priecīga mana vārda diena! :* |
|
|
| Career Zoo |
[17. Feb 2014|19:41] |
Biju uz šāda nosaukuma pasākumu sestdien, cerot, ka tikšu uz Career Strategy konsultāciju. Well, netiku, kas nerullē, bet nekas - mēs dzīvosim ilgi un laimīgi.
Vēl nāca tāda (vēla diezgan) apskaidrība par neizmantotajām izdevībām studēt - baigi bēdīgi :/ Protams, man vēl aizvien nav ne vīra, ne bērnu, ne arī citu apgrūtinājumu, lai nodotos kādām aizraujošām maģistra studijām. Bet lauznis dotajā brīdī krāmēties ar kredītiem, bet varbūt tomēr vajadzētu. Nu es pamēģināšu vēl paleveloties uz augšu bez tā - ja nesanāks, tad domāsim par studijām.
Nošokējos par tiem iedresētajiem bērniem, kas pat ar HR kompānijas apkopēju sarokojas, tā sevi parādot. Man fiziski kontakti ar nepazīstamiem nepatīk, tāpēc tikai galējas nepieciešamības gadījumā es sniedzu roku. Bet nekas. |
|
|
| Gaidīšana |
[17. Feb 2014|19:37] |
|
Ļoti nepatīk gaidīt nezināmu laiku. Tagad gaidu, kad mājās ievesies dzīvokļa biedrene ar savu mācītāju un viņa sievu. Viņi ir vakariņās un pie mums nāks dzert tēju. Oh, well - galīgi nealkstu šo pasākumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Sia Matss ceptie cepumiņi - kokosriekstu - ir kaut kāds brāķis. Labi, ka nogaršoju vienu, pirms liku galdā ciemiņiem. Garšo kā trauku mazgājamā šķīdumā (labākajā gadījumā) izmērcēti. Ceru, ka no tā viena, ko apēdu, es nemiršu vai nāvīgi nesaindēšos. Varētu rīt nest atpakaļ uz poļu veikalu, bet diez vai es to izdarīšu. |
|
|
| Spalvaino, sarkano pakaļu diena ir pārdzīvota |
[15. Feb 2014|00:04] |
Es te drusku palasīju cibu un varbūt nekas īpašs, bet viss kopā man uzlaboja garīgo par 50%.
Es ar daudziem no savas frendlistes gribētu vismaz šampanieti vai baltvīnu iedzert.
Bet vispār - dzīve ir forša. |
|
|
| Sīču psiholoģija |
[14. Feb 2014|00:38] |
Trešdienas vakarā aizgāju ciemos pie draudzenes un mans krustdēliņš (1 g., 10 mēn) ļoti dīvaini uzvedās. Mēs ar viņa mammu pat padomājām, ka varbūt temperatūra un kaut kāds slimums uzmeties. Bet beigās sapratu, ka viņš baidās, ka vecāki atkal pa vienam pazudīs un viņam būs jāpaliek ar mani vien, nezinot, cik ilgi vecāki būs prom. Tāpēc viņš no mammas nelaidās vaļā - kaut vai kājā ieķērās, bet vairāk kā jebkad prasījās opā. Pēc tās episkās nedēļas nogales es biju tikai pāris reizes uz 1 min ieskrējusi, tāpēc nebiju novērojusi šo uzvedību. Nu neko - būs jāiet biežāk draudzēties, lai bērns atkal normalizē attieksmi - lai saprot, ka manis parādīšanās nenozīmē vecāku pazušanu.
Un kaķītim atnāca pakaļ īstie saimnieki :) |
|
|
| lielais aukstums |
[29. Jan 2014|08:36] |
|
Nu jau esmu ceļā uz Rīgu. Izskatās, ka būs foršs laiks arī te. Pagaidām aukstums ir tīri ciešams, tikai deguna asinsvadi baigi plīst un sanāk šņaukt asinis. |
|
|
| Stambulā |
[25. Jan 2014|03:01] |
Atkal ir tik forši te būt.
Pēdējo reizi biju pirms gada. Ar visu pilsētas attīstību, jaunām būvēm un transporta risinājumiem, es tik un tā jūtos kā mājās un viegli orientējos savā pilsētas daļā. Ar "savu" turku ģimeni atkal uzsitu klaču turciski un neskatoties uz neko - small talk es vēl spēju bīdīt šajā valodā - tātad viss nav zudis.
Tas varbūt ir nepareizi, bet kad šodien FB rakstīju, ka lidoju mājās - es ar to domāju Stambulu. Kaut arī mans final destination ir Rīga. |
|
|
| Brīvdienas cauri |
[5. Jan 2014|17:46] |
Jau pēdējo nedēļu man ir sleeping disorders. Pa naktīm visu kaut ko interesantu daru, pat vērtīgu šo to, jo nenāk miegs, bet attiecīgi ātrāk par 11:00 no gultas sevi izraut nevaru (vienalga, vai gulēt aizgāju 02:30 vai 04:45). Bet rīt atsākas ofisa gaitas un es jau gara acīm redzu lielo cīņu no rītiem.
Labā ziņa ir, ka man ātrāk par 11:00 darbā nav jābūt.
Un divas nedēļas, kas bija brīvas, paskrēja baigi ātri. Varētu vēl 2 tādas :D |
|
|
| MAS - 2013. gada atskats - mēneša pēdējā ieraksta pēdējais teikums |
[1. Jan 2014|22:16] |
|
Varbūt jābrauc uz Ukrainu vai Vidusjūras piekrasti, kur tādās ēkās ir viesnīcas? Nu kur ir tas solītais pavasaris?! Tad lai jums priecīgas brīvdienas, lai ko jūs arī svinētu :) Peace and happiness. Cheers! Galvenais, lai būtu smuks laiks tajā nedēļā un draugi nebūtu izbraukuši no valsts. Ar visām referencēm, vjūvingiem, depozītiem utt. I haven't been there yet. Un otrs bija priecīgāks nekā es par to dzejoli. Peace. Lai skaistas JG svinības un 2014. gads ir labāks par visiem iepriekšējiem mums un jums! :* |
|
|
| 2013 -> 2014 |
[31. Dec 2013|15:21] |
Mīļā ciba!
Man ļoti patīk lasīt jūsu gada pārskatus - tie ir izklaidējoši, biedējoši un pamācoši. Es pati diez vai saņemšos kaut ko uzrakstīt (slimība, meditācija par sasistām glāzītēm DHL piegādātajā sūtījumā un nespēja izlemt - gribu vai negribu svinēt), bet paldies jums - ka esat, ka rakstāt un dalāties.
Lai skaistas JG svinības un 2014. gads ir labāks par visiem iepriekšējiem mums un jums! :* |
|
|
| Vētra jeb īsts Force Majeure |
[27. Dec 2013|23:30] |
Un vēl pie mums te vakar un šodien plosījās kaut kāda vētra. Šodien viena no Dublinas centra dzelzceļa stacijām bija slēgta due to wind damage.
Un arī DHL šodien nepiegādāja turku kafijas tasītes :( Shipment not expected to be moved or delivered on time due to a Force Majeure event with Weather. |
|
|
| Vājums |
[27. Dec 2013|22:16] |
Šie Ziemassvētki emocionāli ir skaistāki kā citus gadus - mana māsa ir te, lai ar mani svinētu. Bet es kopš pirmdienas cīnos ar kaut kādām zarazām. Sākumā likās, ka ir angīna, bet bez pārāk augstas temperatūras - drīzāk nosliecos uz to, ka ir saaukstēšanās parastā. Un tad vakar pēc vakariņām es visu kuņģa saturu izliku koridorā, jo nepaspēju līdz tualetei. Pirmā doma - pārtikas saindēšanās. Bet tie, kas ēda ar mani, apstiprināja, ka viņiem nekas līdzīgs neesot.
Šorīt māsa saka - a Tev varbūt ir Rota vīruss. Izlasu internetos visus simptomus un tā - sakrīt arī augšējo elpceļu iekaisums - kā lai es zinu? Lai vai kā - šodien visu dienas gaišo daļu nogulēju, atcēlu savu dalību visādos foršos pasākumos, jo ja tas tomēr ir Rota vīruss, tad es negribu būt tik ļauna un aiznest to citiem.
Gaidu rītdienu, lai saprastu, cik traki ir. |
|
|
| Can we? |
[22. Dec 2013|10:28] |
|
Man ir jādod organizācijas finansu atskaite biedru pilnsapulcē. Maigi izsakoties, to finansu situāciju var raksturot - viss ir slikti un mēs visi nomirsim, ja paši nesāksim uzņemties atbildību. Kā lai depresīvo realitāti pārvērš iedrošinošā un motivējošā ziņojumā aka "Yes, we can!"???? |
|
|
| Sozo |
[11. Dec 2013|22:09] |
Rītdiena gandrīz ir pienākusi.
Es ļoti ceru, ka rīt noslēgsies tie dvēseles dziedināšanas un atbrīvošanas procesi, kas mani nomoka jau kādu laiku. Es nezinu, ko sagaidīt, kā tikai brīvību no savām atkarībām un drausmīgi pašiznīcinošajiem uzvedības modeļiem.
Ir ļoti bail.
Tik daudz pašnāvniecisku domu kā šajā nedēļā pirms atbrīvošanas - laikam pa visu dzīvi kopā nav bijis.
Lai vai kā - es ticu, ka viss uz labu. Rīt ir jābūt kā jaunai dzimšanas dienai.
Ceru, ka tie cilvēki, kas man kalpos, labi sapratīs garīgās saknes visam tam pī, kas mani moka. |
|
|
| Mūžības svētdiena |
[25. Nov 2013|00:19] |
Šodien Dublinā latviešu dievkalpojumā lūdzām par Zolitūdes traģēdijas skartajiem. Tika savākti arī ziedojumi, kas tiks pārskaitīti uz ziedot.lv speciāli izveidoto kontu vai personīgi nogādāti ziedot.lv birojā. No savas amerikāņu dzīvokļa biedrenes dzirdēju, ka arī tajā īru draudzē, kur viņa bija, ir bijis aizlūgums par Zolitūdē cietušajiem. Īri arī pazīstamajiem latviešiem jautā, vai kāds nav cietis un man šī cilvēcība ļoti aizkustina. Ņemot vērā, cik mēs esam eksotiski - tad cilvēkam jau šajā pasaulē ir ļoti noveicies, ja viņš pazīst kādu latvieti. Kā arī no mūsu mazā skaita izriet tas, ka mēs esam savstarpēji vēl vairāk saistīti nekā cilvēki lielākās nācijās.
Lai vai kā - man ļoti vajag brīvdienas. Divas brīvdienas pēc kārtas man nav bijušas kopš 25. oktobra. Un tas ir diezgan vājprātīgi. Tāpēc ir plāns nedēļas nogalē doties uz dienvidu galvaspilsētu - Korku.
Jāsāk jauna darba nedēļa - jau pēc pāris stundām. Peace. |
|
|
| Proņeslo |
[20. Nov 2013|23:09] |
Inspekcija darbā noritēja veiksmīgi - te atkal kārtējo reizi varēju pārliecināties, kā atšķiras Īrijas un Latvijas ierēdņu attieksme.
Man ļoti patīk un vienlaicīgi nepatīk mana indiešu direktore. Es zinu, ka ja es gribētu palikt šāda veida biznesā, no viņas varētu ļoti daudz ko mācīties. Bet es negribu palikt šajā biznesā. Bet ļoti iespējams es no 1. janvāra sākšu strādāt uz pilnu slodzi. Tas ir saistīts ar vajadzību pēc naudas studijām. Bet man ļoti patika latviešu direktores angļu bojfrends - labi, ka viņš bija viņai līdzi - viņiem laikam ir duālās attiecības pēc socionikas un tas ir kaut kas super.
Bet es kopš ceturtdienas esmu strādājusi vājprātīgas virsstundas - ap 36 stundām par virsu. Naudas izteiksmē tas, protams, ir skaisti, bet es nespēju atgulēties.
Šodien ar mani sakontaktējās franču dzīvokļbiedrs no Turcijas laikiem - man jau likās, ka mūsu kontakti ir zuduši, bet nē - viņš atkal apgalvoja, ka ticot, ka es būšot laba māte savā laikā un atklāja kādus manus pāridarījumus viņam, kamēr mēs dzīvojām kopā. Es apsolīju aizlidot uz Parīzi, kaut kad drīz.
Tad vēl mans jaunais Antālijas draugs ir pārcēlies uz dzīvi Stambulā - it kā jau forši, bet man vajadzēja vēl kādus cilvēkus tieši Antālijā. Bet gan jau.
Un es vēl aizvien gribu lidot uz Kipru. :/ Drīz. |
|
|
| Pāreja no 16 uz 40 darba stundām ir sāpīga |
[17. Nov 2013|00:25] |
|
Šitāda pārslodze nav bijusi kopš augusta, bet, kas mani patīkami pārsteidz, ir fakts, cik šajā laikā prāts "stāv pie ratiem" un cik viegli uztveru garīgas atklāsmes. Tādi riktīgi spēcīgie belzieni, kurus ar normālu prāta funkciju vai nu vispār nebūtu pamanījusi, jo prāts vienmēr ir aizņemts ar kaut ko ūbersvarīgu, vai arī norakstījusi kā gļukus. Man jau pirksti sāp no centieniem tās atklāsmes pierakstīt un piefiksēt - šitā sen nav bijis. Bet viss ir ļoti par tēmu un precīzi laikā. Apraudāties var, cik ļoti mani mīl. |
|
|
| |
[16. Nov 2013|23:43] |
|
Šajā pilsētā ir dikti briesmīgi vientuļi. Kā vēl nekur. |
|
|
| Viktimitāte |
[10. Nov 2013|21:48] |
Neesmu pārliecināta, ka tāds vārds latviešu valodā eksistē, bet gan jau. Kaut kādās attiecībās ar cilvēkiem es esmu upuris - vienā vai citādā veidā man dara pāri, man sāp. Ne obligāti no otras puses tas ir apzināti - nu tipa - nezinot, ka tas man var sāpēt. Es kaut kādu iekšēju gļuku dēļ arī neatzīstu sāpes vai pāridarījumu un vēl trakāk - es to pasludinu par jauno "normu".
Un tikai pēc n-gadiem man tagad atnāca atklāsme, ka hei, mosties mans svabadais gars - tu taču ļauj sev darīt pāri. Nu daudzas situācijas ir beigušās, kā nu beigušās un tur nav baigi daudz ko vairs darīt. Bet ir kaut kādas neveselīgas attiecības, kas turpinās un tur es vēl aizvien turpinu būt upuris, kurš piekrīt šai lomai. Un bez šīs atziņas es nevaru pateikt kādam - ei, izbeidz, tas ir sāpīgi. Bet tagad būs labāk. Tagad es zinu, kas es esmu un ka es vairs negribu tas būt.
( ... tālāk ... ) |
|
|