| Proņeslo |
20. Nov 2013|23:09 |
Inspekcija darbā noritēja veiksmīgi - te atkal kārtējo reizi varēju pārliecināties, kā atšķiras Īrijas un Latvijas ierēdņu attieksme.
Man ļoti patīk un vienlaicīgi nepatīk mana indiešu direktore. Es zinu, ka ja es gribētu palikt šāda veida biznesā, no viņas varētu ļoti daudz ko mācīties. Bet es negribu palikt šajā biznesā. Bet ļoti iespējams es no 1. janvāra sākšu strādāt uz pilnu slodzi. Tas ir saistīts ar vajadzību pēc naudas studijām. Bet man ļoti patika latviešu direktores angļu bojfrends - labi, ka viņš bija viņai līdzi - viņiem laikam ir duālās attiecības pēc socionikas un tas ir kaut kas super.
Bet es kopš ceturtdienas esmu strādājusi vājprātīgas virsstundas - ap 36 stundām par virsu. Naudas izteiksmē tas, protams, ir skaisti, bet es nespēju atgulēties.
Šodien ar mani sakontaktējās franču dzīvokļbiedrs no Turcijas laikiem - man jau likās, ka mūsu kontakti ir zuduši, bet nē - viņš atkal apgalvoja, ka ticot, ka es būšot laba māte savā laikā un atklāja kādus manus pāridarījumus viņam, kamēr mēs dzīvojām kopā. Es apsolīju aizlidot uz Parīzi, kaut kad drīz.
Tad vēl mans jaunais Antālijas draugs ir pārcēlies uz dzīvi Stambulā - it kā jau forši, bet man vajadzēja vēl kādus cilvēkus tieši Antālijā. Bet gan jau.
Un es vēl aizvien gribu lidot uz Kipru. :/ Drīz. |
|