| Kas to lai zina |
17. Jul 2012|03:06 |
Tā kā mani turki ir aizbraukuši uz Turciju, tad tāds savāds plāksteris man ir šī pagarinātā weekenda krievi no Maskavas. Tādi jauni - piecus, sešus gadus jaunāki - pavisam cita paaudze, tādi laimīgi, strādīgi un vispār. Atgādina par manām brīvdienām Maskavā pirms cik tur gadiem, biznesa braucieniem uz Krieviju un to plašo dzīves vērienu un tvērienu. Ar viņiem man te visu laiku liekas - LV vienkārši ir par mazu tam vērienam. Vai arī - kas tās par dīvainām robežām, kas ir manā galvā?
Uzzināju vērtīgu informāciju kāpēc es vēl aizvien esmu vecmeita kā meitenēm ir jāģērbjas un jāizturas pirmajā randiņā.
Uz rokas man ir hennas tetovējums, ko viena no Svetlanām man uzzīmēja šonakt. Smuki viņai sanāca.
Jūrmala viņiem patika, bet nu bez kādas ekstāzes.
Par Brīvdabas muzeju viņi vispār ir stāvā sajūsmā - es tiešām to no maskaviešiem negaidīju. Bet nu tur atraduši mellenes un avenes, saēdušies.
Mjā. Kā lai dabū atpakaļ tādu jaunības mērķtiecīgumu? Vai vienkārši jāsamierinās, ka viss ir niecību niecība un tāda apziņa katram prātīgam cilvēkam pienāk kādā noteiktā vecumā?
Melnais balzāms viņiem ne pārāk.
Skrīveru gotiņas patika.
Lido mērcē bija keramikas trauka atlūza.
Oksana no Jūrmalas armēņu restorāna bija nelaipnākā viesmīle ever (es tā bieži nerīkojos, bet šodien es biju tuvu tam, lai paprasītu sūdzību grāmatu). Pat Ļvovas bufetnieces pret Oksanu ir laipnības iemiesojums un saulītes. Man prieks, ka krievi nesaprata manu un Oksanas sarunu, kaut arī no grimasēm nolasīt nebija grūti, ka mums ir konfliktsituācija.
Nu jā, interesanti ierastās vietas un lietas skatīties atkal ar maskaviešu acīm un uz daudziem viņu "kāpēc?" kaut ko sagvelzt, bet pie sevis nodomāt - a kas to vispār zina?
Kāpēc Rīgā kaijas ir vairāk un klaigā vairāk nekā Jūrmalā? |
|