| Šodienas jautājums |
[11. Okt 2006|10:37] |
Cilvēks uz noteiktu laiku brauc prom no LV. Šodien atvadu pasākums. Ko tādu vieglu svarā un mazu pēc formas, bet tomēr noderīgu lai uzdāvina?
Vai tomēr paziņot, ka jau iepriekš paredzams, ka pasākumā būs maz ēdamā, snobiski cilvēki un tāpēc es nepapildināšu snobu pulciņu? |
|
|
| |
[11. Okt 2006|12:09] |
Maskavā atkal viens baņķieris nošauts. Ja viņi tā turpinās, es varbūt sabaidīšos no Krievijas un vīzu neuztaisīšu. |
|
|
| Filmas |
[11. Okt 2006|23:31] |
Pagājušajā nedēļā noskatījos Interpreter un Thank you for smoking. Tulks baigi iezīmēja lielu starptautisku organizāciju iekšieni, nespēju, pasaules netaisnību un donkihotisku cīņu pret šo netaisnību. Smēķēšana - labi izsmējos, bet galvenā doma, ko paņēmu sev - nafig visus kredītus un kredītprocentus. Īrēt ir forši. Jē. Nu visā pārējā laikā gan es domāju, ka gribu kādu savu nekustamo īpašumu, a varbūt man tas pāries.
Vakar noskatījos Volver. Savāda atgriešanās, bet labi parāda cilvēka grēcīgumu. Doma par tēvu, kurš seksuāli izmanto bērnus, man vēljoprojām ir pretīga līdz fiziskam nelabumam. Nu labi - es iztēlojos, ka saprotu Repšem līdzīgus vīriešus, kuri savā 40 gadnieku krīzē grib sievieti savas meitas vecumā, bet ne taču savu meitu. Un tie slimie norvēģi, kas savus zīdainīšus ņem priekšā. Es nezinu - man tagad vienmēr ar skandināviem tiekoties ir tāds pamatīgs aizdomu bloks. Ok. Es zinu, ka arī Latvijā vecāki seksuāli izmanto savus bērnus un slimnīcā 5 gadīgam puisītim, kurš dzīvo kopā tikai ar tēvu, laiku pa laikam ārsti konstatē taisnās zarnas plīsumu un tam nevar rast nekādu citu medicīnisku skaidrojumu, bet, protams, arī pierādījumi par izvarošanu nav. Ai - nu ir šī pasaule slima.
Tikko noskatījos Click. Esat redzējuši? Es sākumā domāju - nav man dzīvē tik daudz laika, lai skatītos debilu komēdiju. Bet mana sekretāre pārliecināja, ka tomēr vajag. Un ziniet - es beigās raudāju. Nē, tas nav rādītājs par filmas vērtību, bet tā filma labi parāda cilvēku paviršību attiecībās, lai gūtu panākumus karjerā. Un beigās jau tāpat ir bankrots. Cilvēcisko attiecību bankrots. Da labi, forši, ka ir kāda morāle tai filmai, bet rīt jau atkal es uzsākšu savu vāveres riteņa skrējienu un priecāšos, ja ģimenes locekļus satikšu pēc 2 mēnešiem, jo visas nedēļas nogales līdz Z-svētkiem jau ir saplānotas. Saplānotas darbam un izklaidei, bez ģimenes.
Šovakar daudz lasīju. Nē, neko augstvērtīgu - žurnālus. Viens no rakstiem bija par pārmaiņu nepieciešamību dzīvē. Man liekas, ka drīz mans kauss būs pilns un es iesniegšu atlūgumu, lai 3 mēnešus padzīvotu uz bezdarbnieka pabalsta un saprastu, ko tālāk. Diez tajā Sarkanā Krusta māsu skolā stipendijas ir? |
|
|
| |
[11. Okt 2006|23:53] |
Es mīlu savus kaimiņus, kas reizi mēnesī mazgā veļu. Un tad to dara n-tās stundas. Viss būtu labi, taču tā veļasmašīna ir man aiz sienas. Divos naktī pamosties no centrifūgas drebināšanās ir ekskluzīvi. Bet nekas. No tā nemirst. No tā tikai rakstās nedraudzīgas īsziņas naktī kaimiņiem. Un tad kādu nedēļu viņi nesveicina, bet arī no tā nemirst. Miers. |
|
|
| |
[11. Okt 2006|23:58] |
Es pēdējā laikā fanoju par Veco Derību. Es lasu par praviešiem. Es savā augstprātībā dažreiz iedomājos, ka ir labi, ka es nedzīvoju praviešu laikā un Dievs mani nesūta pie cilvēkiem ar aicinājumu atgriezties no saviem grēkiem, nožēlot tos un sākt dzīvot pēc Bauslības. Es negribu runāt par sabiedrību kopumā, bet kaut vai paskatoties uz ļaudīm, kas sauc sevi par kristiešiem, ir skumji noskatīties, kā viņi iznieko savas dzīves. Nē, nu viņi sasniegs karjeras virsotnes, daudz ko apgūs un augsti kotēsies sabiedrībā. Bet viņi zog savām attiecībām/ laulībai svētību. Ja man prasītu, ko nozīmē 6. un 10. bauslis, es teiktu "Don't fuck around!". Dieva plāns - viens vīrs un viena sieva - uz mūžu. Nekādi izmēģinājumi, seksuālās spriedzes mazināšana ar tiem, kas pagadās. Bet ir taču tik grūti - apprecēties uzreiz nevaram visādu iemeslu dēļ, a kas zina, vai mēs esam īstie utt. Un mums taču sekss tā patīk un tik nāvīgi gribas. Nē, nu viss jau labi, tikai tad nevajag brīnīties par problēmām laulībā, dīvainām un grūti izskaidrojamām veselības problēmām. Nevajag brīnīties, ka vīru vairāk uzbudina žurnālu meitenes nekā paša sieva. Nevajag brīnīties, ka savas garlaikotās dzīves dēļ sieva ieviesusi mazu spēļmantiņu nakts skapītī. Par sānsoļiem nemaz nerunājot.
Nē, viss ir normāli. Es neesmu par matu labāka. Ir tikai labi apzināties, ka uz spēles ir liktas attiecības nākotnē un iespējamā laimīgā ģimenes dzīve.
Zinot, ka pēc nāves laika dimensija neeksistēs, tad būs savādi redzēt visus seksa partnerus vienā gultā. Man tas skats diezgan draudīgs rādās, bet nu - kurš gan zina, kā patiesībā būs pēc nāves un vai pēc nāves vispār kaut kas ir.
Jā, tad, kad pamodīšos, šo ierakstu noteikti slēpšu, jo sapratīšu, ka te kaut kas īsti nav. Bet kas zina, kad pamodīšos. |
|
|