[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Sunday, January 4th, 2026 | ||
|
aborigens |
6:58p | "‘Postmoderno’ situāciju iezīmē prasība pēc atraisīšanās no modernitātes dogmu – zinātnes un tehnoloģiju progresa, racionālisma, sholastikas, individuālisma, sekularizācijas – ietvariem, paturot demokratizācijas un liberalizācijas ideālus. Attēls, tas ir kristiešu teoloģijas “pirmtēls”, Dēls, kas nemaz nav “līdzīgs” Tēvam, bet ir līdzdalīgs viņa dabā." / Zane Ozola, LAIKMETĪGĀ KULTŪRA KĀ ANTROPOLOĢISKS IZAICINĀJUMS. HOMO AESTHETICUS |
|
disfigurator |
5:20p | STASC Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.
|
|
disfigurator |
10:12a | Depresīvais fotogrāfs Hehe, pieķēra.
|
| Saturday, January 3rd, 2026 | ||
|
aborigens |
4:55p | Nejauši uzdūros Helen Andrews "Overcoming the Feminization of Culture", kas redz saistību starp sieviešu īpatsvaru institūcijās un vokismu, bet tajā pašā laikā viņa nav par "sievietes pie plītīm" vai ko tādu. https://www.youtube.com/watch?v=EWLbq7P |
|
disfigurator |
9:30a | Pirmais spļāviens sejā Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija.
|
| Friday, January 2nd, 2026 | ||
|
disfigurator |
9:55p | Kolekcijas papildinājums Runājot kāda YouTube komentētāja vārdiem: "This album sounds so arrogant and confrontational, ready to pick a fight."
|
|
ulvs |
6:45p | Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres. |
|
ulvs |
6:40p | J.G. nepieciešamības, sec.par būtisku V.G. solījumu Šogad, 2026.gadā esmu apņēmies izpildīt šīs savā virzienā veltītās instrukcijas: 1. Sakārtot savu mūzikas katalogu, lai tas ir, galvenokārt, man pārskatāms - ieviešot šo sistēmu pēc atslēgas vārdiem / datumiem es pats vieglāk varēšu orientēties savā katalogā. Jautājums, kādā vidē labāk ieviest šo sistēmu. Varbūt kādam ir ieteikumi? Pie šī punkta: noslīpēt praktisku portfolio (tik pat labi grupas info vietne, kur var gūt iespaidus par šo aktuālo muzikālo ciklu, gan arī manas mūzikas vēsturi, cēloņiem). Iemesls: Pārāk daudz nesašķirotas mūzikas. Manā U.U. youtube kanālā 2026. gada pirmajās dienās augšuplādēti kopā 339 video, no kuriem 324 augšupoti kā short videos (līdz 3 minūtēm), 15 - long. Visu short video ēru aizsāka 2024. gada 22.marta video, kur, jā, zinu, banāli, bet spēlēju mēģtelpā uz basa Tool - Schizm. Turpinot tādā garā, 2 gadu laikā 400 video bez sistēmas tos viegli pārskatīt, būtu Bābeles cienīgs neprāts. Daļa no video ir frāzējumi (līdz minūtei), taču liela daļa (virs 50% no video kopapjoma) plašāki muziklāli ceļojumi (līdz 3 minūtēm). Vēl viens būtisks iemesls - nekur internetā nav mans portfolio, jo nav bijusi īpaša nepieciešamība, jo līdz šim biju darbojies mūzikā tikai kā projekta zobrats nevis, teiksim, viens no idejas pirmstēviem (ok, ok, Lokators absolūti bija tāds projekts, kur mēs visi 3 bijām idejas pirmstēvi). 2. Izkristalizēt no esošā materiāla - vairāk, izdomāt no jauna - mazāk, taču ir jāsasniedz rezultāts "vismaz 30 min organiskas muzikālas kustības uz elektroģitāras, ko kopā ar Eleanoru un Karlīnu (un, iespējams, vēl kādu līdz šim neatrastu biedru/biedreni) novest līdz dzīvā šova cienīgam materiālam/DIY ieraksta materiālam". No līdz šim radītā materiāla uz šo brīdi var izvilkt aptuveni 15 minūtes autentikas. Iemesls: pašrealizācijas, mazāk pašpietiekamības alkas. Savā ziņā tā ir naturāla progresija manas dzīves mūzikai - darba specifikas dēļ man ir iespēja sevi turēt augstā līmenī, paralēli apgūstot jaunas metodes, tehnikas, krāsas, skaņas (arī kā darba pienākums, bet arī kā dzīves pienākums). Nedaudz arī kā sekas tam, ka redzu, kā tiek mismenidžēts galvenais muzikālais dzīves projekts. Man tomēr dzīvē īsti nav nekā svarīgāka par mūziku, pašrealizāciju, līdz ar to ļoti būtiski ir efektīvas metodes, ātra nočekošana, vai metodika strādā vai vajag jaunu pieeju nevis ilga marinēšanās uz viertas bez jebkāda reāla progresa. *** Atskatoties uz pagājušā gada solījumiem sev - esmu pavirzījies ne vien vienu, divus, bet gan visus trīs vai pat četrus soļus uz priekšu, lai kļūtu kreatīvi neatkarīgāks un pašpietiekamāks. Nedaudz lepojos ar sevi (nedaudz, jo zinu, ka varu labāk, viedāk, efektīvāk, bļē). |
|
disfigurator |
5:37p | LTV, Vadims Bogdanovs: "Man ir grūti dzīvot kopā ar cilvēkiem, kas tic Krievijas propagandai" Malacis - godīgi pateica, ka integrēties krievam ir zobu sāpes, jo pimperiālists iekšā sēž un tas atsakās pielāgoties mazai valstiņai.
|
|
martcore |
5:25p | Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka glābēji plkst. 15.20 saņēmuši izsaukumu uz Bauskas ielu, Rīgā, kur piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā, pēc sākotnējas informācijas, sabrukušas konstrukcijas ēkas augšējos stāvos.
"Sākotnējā informācija liecina, ka nenoskaidrota persona, iespējams, veikusi gāzes vada demontāžu, kas izraisīja sprādzienu. Šobrīd tiek skaidroti notikušā apstākļi, " Latvijas Televīzijai norādīja Valsts policijā.
Rīgas domē norāda, ka patlaban no ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties "Rīgas satiksmes" autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība. Tuvākajā laikā ēku apsekos būvinspektors, lai varētu lemt par tās tālāko ekspluatāciju. ---------------------------------------- tas ir, kāds ir izdomājis griezt gāzes trubu ar autogēnu? |
|
aborigens |
2:12p | Cik bieži ir jāmaina ūdens pelmeņiem (joks) |
|
disfigurator |
2:04p | >50% peļņas mārdžins - pizģec Cik baudāmi Visu un MasterCard "banksterus" nolika pie vietas!!!! https://www.youtube.com/watch?v=Dgi1WcW |
|
disfigurator |
1:32a | Русская душа Cik skaisti krieva dvēsele izdancojās uz Mariupoles teātrī simtiem noslepkavoto bērnu un māšu kauliem. Goda vārds ar vesela cilvēka prātu ko tādu nedabūsi gatavu, šausmenes nobāl. Genocīda pirmais solis - pasludināt pretinieku par necilvēku un nedomājošā krievu vergu masa to kāri norij, prasa vēl. Labs krievs ir miris krievs. https://www.youtube.com/watch?v=TeHsEl8 |
|
aborigens |
12:07a | Cibas tradīcija par mēnešiem, tomēr ir labākais veids kā kopsavilkt gadu bez pārspīlējumiem un nobīdēm: Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli. Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces. satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies. Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40. Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem. Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā". Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine. Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists. Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika? Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem. Naktī viss ir tik jēgpilni. |
| Thursday, January 1st, 2026 | ||
|
teja |
11:29p | bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām |
|
neraate |
9:22p | Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš. |
|
neraate |
4:40p | es vairs nekad negribu šitā justies |
| Wednesday, December 31st, 2025 | ||
|
eos |
7:30p | “Par aizejošo un aizgājušajiem” Viena no spēcīgākajām atmiņām saistībā ar cilvēkiem man bija 2012. gadā, kad manai māsai bija astoņpadsmit - deviņpadsmit gadu, un viņa studēja Stokholmā. Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti. Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē. Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību. Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”. Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi. Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom. Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju? Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu. 2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā. Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina. Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja. Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani. Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību. Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs. Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju. *** Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām. Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja. *** Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr. Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā. *** Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā. *** Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika. Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks. *** Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu. Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās. Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem 7. – 8. klases bērniem. Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām. *** Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam? |
|
disfigurator |
3:08p | SH2 demake OST - vēlreiz paklausījos Silent Hill savulaik izcēlās kā viena no pirmajām spēlēm ar spēcīgu pilnas kvalitātes abstraktu (dominējošie žanri: Dark Ambient/Industrial/Experimental/Trip-Hop) |
|
martcore |
10:40a | no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties |
| Tuesday, December 30th, 2025 | ||
|
disfigurator |
5:29p | PC dzelžu krīze 2026+ lol - visi, kam nav slinkums, sataisīja savas MIizalas un rezultāts - jau ilgstošu laiku trūkst RAM, lielie uzņēmumi to izķer kā traki un 3 lielie ražotāji - ceļ ražošanas cenas līdz Fuck You līmenim, bet OpenAI - sagrābuši 40% neapstrādātas RAM čipu vafeles, kuras vēl nav RAM, jo nav apstrādātas, bet sagrābts jau ir - lol
|
|
virginia_rabbit |
5:00p | haha, KONSERVzāle |
|
disfigurator |
2:50p | Interesanti ļaudīm nedomājas par sprādzienbīstamību Ja regulatori bērnībā būtu spēlējušies ar bombačkām - paštaisītām un Saštaisītām - tad vajadzētu būt izpratnei, ka turēt sprāgstvielu rūpnīcu apdzīvotas vietas tuvumā ir stulbums - pat tad, ja tā ir "tikai" pirotehnika jebšu bombačkas, kas sprāgst dekoratīvu mērķu vārdā, bet sprāgst tāpat. Jo, ja jau 10 sērkcociņu sērs var apraut skrūves vītni, tad ko var izdarīt desmitiem un simtiem tonnu pirotehnikas slēgtos konteineros un telpās? Iznīcināt - to var. Tāpat ir absolūts stulbums šaut pirotehniku blakus daudzstāvu ēkām - to pašu sprāgstvielu dēļ. Parciņu mums daudz, ielu daudz, līdzenumu pilns visādos pļavniekos (kur pļavas nav) un purvciemos (kur purvu nav, tik betona miskastes ar logiem).
|
|
aborigens |
10:13a | Mosab Hassan Yousef is an American author and former militant who defected to Israel in 1997, thereafter working as an Israeli spy for the Shin Bet until he moved to the United States in 2007. His father is Hassan Yousef, a co-founder of the Palestinian Islamist organisation Hamas. A New York Times bestselling author, he is known for his outspoken criticisms of Hamas, the pro-Palestinian movement and Islam's treatment of non-Muslims. |
| kapibaras | 2:05a | D.beidzot atcerējā atnest/aizdot grāmatu par kuru stāstija augustā. Cerams mēs vecgada vakarā nesastrīdēsimies tā, ka es vai viņš vairs negribētu otru savās acīs redzēt. Negribās par to domāt, lai kaut kādi "nepiesauktu", bet pa ceļam no viņa mašīnas līdz dzīvesvietas durvīm pēkšņi šāda doma iešāvās prātā. Ņemot vērā cik bieži mēs sakasamies viņa debīlo "joku" dēļ, kas ir vienkārši uzdirsieni man, par to, cik neglīta esmu. Kāpēc es vispasr viņam adu zeķes uz 2.5 mm adatām? Viņš nav pelnījis. E ir no ļoti mīksta māla. Rīt atkal uzstājamies. |