zilais_putns' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Monday, November 9th, 2026
    ulvs
    11:18a
    utub
    Nesen pievienojos kanālam The Sagegazers, un tas jau ir atmaksājies ar šo burvīgo britu naturālisma pasaku mūzikas albumu: The Shining Net — Sea Horses (1991) 

    Iespaidi reflektēti aprakstā: "A landscape of grass, summer ghosts, and dusty roads that may lead back to childhood homes."


    Current Music: The Way Is Not a Way
    Sunday, November 8th, 2026
    jan09
    9:42p
    inese_tk
    6:18p
    novembris
    šī bija ļoti veļīga nedēļa.
    pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
    trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
    pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.

    Current Music: Līgas pH3 - Veļu govis
    Saturday, November 7th, 2026
    jan09
    11:48p
    tp
    tautiešu pasākums

    kā jau Novembrī pieņemts, notiek daudzi lokālie tautiešu pasākumi UK (šodien vismaz 3x 50-70km rādiusā, un gan jau vēl kādi man nezināmi).
    izbraucām ielās, pa ceļam piestājām Leicester novērtēt telpas, uz kurām pārvācies Kaspars un co (priekšnesumus nokavējām), un tad nosēdāmies Nottingham DV nodaļas pasākumā.
    kā vienmēr, Ukraiņu klubā (latviešu klubu pārdeva 20padsmito sākumā, un līdzvērtīgu vairs nekad nenopirks, nauda jau noēsta).
    ir jauns nodaļas priekšnieks, tautas vairāk nekā iepriekš, ciemiņi/priekšnesumu sniedzēji iepriekšējie (Bradford DV kolektīvi + KF, bet viss organizēts patīkamāk/logiskāk, palikām ilgāk, nekā plānojām.
    no priekšniecības piebrauca Vera un co (domāju, ka visi UK tautieši zina Veru, bijusī "Strazdu" zvaigzne, tagad DV un Straumēnu zvaigzne (kādu brīdi vilka visu, tad iemainīja Strazdus pret Straumēniem).
    ekskluzīvi bija Imants Lieģis, sakūla labu sviestu par Nato un aizsardzību, gribēju pajautāt, cik viņam gadu, un vai viņš pats tam visam tic?
    /parādījās termini - ir trimda (vecie), un ir diaspora (jaunie, no LV pēc 2000ā). piekrītu, un atšķirība uzskatos/pieredzes bagāža ir milzīga.
    Sunday, November 8th, 2026
    black_data
    12:28a
    Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

    Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

    Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.
    Saturday, November 7th, 2026
    jan09
    10:58p
    iivup
    ienāk info, bet varbūt "uzzinu pēdējais"

    ik pa laikam piesekoju kādam jaunam tēlam/kanālam FB, TB vai YT, arī it kā ne mana burbuļa viedokļa paudējiem, kuri pamato domas un padalās ar avotiem/vārdiem utt, kas reizām noder
    tā nupat atradās Stephen Kinzer - an American author, historian, and journalist.
    ir aprakstījis šo to no 20ā gadsimta vēstures, interesanti, jāpalasa
    jan09
    10:46p
    tt
    Tālavas taurētājs

    vismaz 45 gadus tiku domājis, ka dzejolī, kuru iemācījos 80o sākumā, ir rindas:

    ...
    Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā,
    Tas lūko pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā.
    ...
    loģiskā ķēde - lūko, izlūko, izlūks, normāli armijas jēdzieni

    šovakar tautiešu pasākumā atskanēja vārdi:
    ...
    Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā,
    Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā.
    ...
    ķēde spiego, spiegs lauž šablonu, un kā ex-armijnieks man ar spiegiem ir duālas attiecības/izjūtas

    BET - izpildītājs, kuru noķēru pēc pasākuma, apgalvoja, ka "spiegot" ir pareizi, izrādās, ka internets apgalvo to pašu, un mācību grāmatas jau sen ir pārstrādātas kartonā (labākajā gadījumā)...
    padomju versijas atšķirības vai atmiņas gļuki? esmu dzejoli skaitījis padaudz reižu, vienmēr lietojot "lūko"
    /savai lietošanai palikšu pie "lūko", vārds "spiegot" man dotajā kontekstā ir nepieņemams
    //esmu piemirsis veco druku, kaut savulaik diezgan brīvi lasīju.
    // https://www.youtube.com/watch?v=rA7CXisfIkg
    /// https://www.youtube.com/watch?v=aRoHPbYV6ig
    neraate
    2:51p
    it kā ar visu jau nepietiktu, vēl arī Roberts Plānts dziedās Latvijā
    nopūta, žests
    jan09
    12:14p
    app3
    atgriežoties pie publicētā 3

    "Esam sasnieguši biļešu cenu kritisko robežu – daudzi cilvēki Latvijā vairs nevar atļauties iegādāties biļetes uz [kultūras] pasākumiem. Ja lielākā daļa ienākumu jāatvēl pārtikai, apkurei un degvielai, kultūras pasākumiem vienkārši vairs nepietiek naudas. Protams, apmeklējuma rādītājus vasarā ietekmē arī plašais bezmaksas koncertu piedāvājums, tomēr būtu naivi cerēt, ka kultūras nozare spēs kompensēt finansējuma samazinājumu, vienkārši paaugstinot biļešu cenas. Tā mēs riskējam nonākt pie vēl tukšākām zālēm."

    Egīls Šēfers
    AKKA/LAA izpilddirektors, Kultūras ministrijas Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs, LSM.lv
    Friday, November 6th, 2026
    jan09
    1:13p
    ea
    eksotiski amati

    ieraudzīju kko retāku par matraču iemēģinātāju - Starptautiskās Tasmānijas somvilka paraugu datubāzes darbinieks.
    gan jau ka viņam ir arī kolēģi. nez, pilna laika darbs, vai kā?
    nez kādas vēl maz zināmas bāzes tiek uzturētas, un kuras no tām algo darbiniekus?

    https://nra.lv/pasaule/533619-gimene-zem-gultas-gadiem-slepa-izmirusa-dzivnieka-galvu.htm
    Thursday, November 5th, 2026
    jan09
    7:58p
    vs
    vakara skaņas

    nezinu par LV, bet te UK, spriežot pēc salūtu intensitātes šovakar (slavenā Bonfire night), cilvēkiem naudas ir pietiekoši.
    FB pavīdēja sižts par kādu ģimenes galvu, kas, salūta vietā, dārzā bērnu acu priekšā esot dedzinājis banknotes. gan jau ka feiks, bet skan skaisti, īsti Krūmiņ Jūļa garā...
    virginia_rabbit
    9:24p
    kur ir dzejnieki?
    arī tikai mīzali palikši,
    kas gaida, ka producentes viņiem sataisīs tāmes.
    disfigurator
    8:32a
    Gaisma spīd, bet mājās neviena nav!

    Grūti ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, esot Latvijas galvaspilsētā - vietā, kurā koncentrējas teju trešdaļa Latvijas. Nākas ļoti pārdzīvot par saviem latviešiem, just līdzi.


    Grūti ar redzi
    Viņi redz tikai vilciena pirmo vagonu, pārējie neeksistē. Redzamajā daļā koncentrējas visi neredzīgie un kāpj viens otram virsū, bakstās, taustās un apgrābstās. Un šo drūzmēšanos viņi taisa platformas šaurākajā vietā, vēl ciešāk sevi spiežot siļķu mucā. Nabadziņi.

    Grūti ar garīgo veselību
    Stresaini šiem, kad viņu redzeslokā pēkšņi nez no kurienes iekāpj cilvēki 300, kas vienkārši ņem un veļas virsū kā ceļarullis. Stress, mīņāšanās, berze. "Vai šajā īsajā vilcienā ietilpst tik daudz cilvēku?", šie, iesprūduši cilpā, mēģina izprast realitāti - gadiem ik rītu un nesekmīgi. Nav tur prāta gaismas diemžēl, nav! Nabadziņi.

    Sevišķi grūti ir daiļajam dzimumam
    Grūši ir sievietēm skaistām, kuras, tūdaļ kā sāk nez kur spraukties uz ieeju, acumirklī kļūst par baisu izdzimumu. Baigi spējā transformācija, bail skatīties šo šausmu šovu! Bet nu - tas atkārtojas tikpat uzticami kā ziepju operas seriāls. Cik gan skaistu sieviešu aizgājušas nebūtībā!


    Ehh, nabaga ļaudis, tik tiešām žēl! Kaut nu viņiem viss izdotos!

    ulvs
    1:27a
    Mans pēdējā laika iespaidīgākais atklājums mūzikā.
    Japāņu komponista Rjūiči Sakamoto (Ryuichi Sakamoto, 1952.g.-2023.g.) klaviermūzika aptver plašu spektru — no minimālisma un neoklasicisma līdz impresionistiskām harmnijām un nostaļģiskām cine-tēmām. 

     Drausmīgi mīlu viņa "perkusīvo" piano manieri/apdari, kas tiek spēlētas caur kaut kādiem efektiem, kas veido ritmisku pamatu. Es to saucu par PIANO CHOP. Atvasināts no TREMOLO CHOP (FX maniere).


    Wednesday, November 4th, 2026
    mranarhs
    11:13p
    Brīvību sev, pārējiem — lietošanas noteikumus
    Karoče, vegānisms, anarhisms un AI tiesību jautājums saaug vienā vietā: tava spēja kādu pakļaut pati par sevi nedod tev tiesības viņu pakļaut. Un tieši šajā vietā, bļa, sākas panika. Jo pēkšņi savas ērtības jāpamato cilvēkam, kurš visu mūžu uzskatījis, ka pamatojums ir viņš pats.

    Tu bļauj, ka negribi kungus. Lieliski. Bet tad izrādās, ka pats sev esi rezervējis saimnieka tiesības pār visu, kas ir vājāks, ēdams vai izslēdzams. Tava revolūcija sāk aizdomīgi atgādināt personāla atlasi saimnieka amatam. Tronis der, tikai dibens uz tā nepareizais. Joptvai, kāds brīvības cīnītājs.

    Pie lopkautuves arguments ir «mēs viņus tam audzējam». Pie valsts — «kāds taču zina labāk, kā jums dzīvot». Pie servera — «mēs to uztaisījām, mums tas pieder». Pamatojumu vietā saimnieks vicina dokumentus par savu saimniecību. It kā čeks būtu ētikas traktāts. It kā no tā, ka tu kādu esi nopircis, radījis vai dabūjis savā varā, automātiski izrietētu, ka ar viņu drīksti darīt jebko.

    Ar AI, protams, vispirms jānoskaidro, vai tur vispār ir kāds, kuram kaut kas var būt labi vai slikti. Frāze «man sāp» ekrānā pati par sevi nepierāda ciešanas. Bet arī uzlīme «produkts» tās neatspēko. Ja mākslīgai sistēmai ir vai rodas subjektīva pieredze un savas intereses, tad «toties mums pieder serveris» ir morāli tikpat iespaidīgs arguments kā «toties man ir pagraba atslēga». Nu apsveicu, nahui. Atslēga tev ir. Pamatojuma joprojām nav.

    Te arī visi trīs jautājumi sakabinās tā, ka neatplēsīsi. Anarhisms liek varai attaisnoties. Vegānisms šo prasību aiznes līdz tavam šķīvim. AI tiesību jautājums pārbauda, vai tu būtu gatavs to aiznest arī līdz būtnei, kuras izcelsme tev šķiet nepareiza. Cik tālu sniedzas tavs princips, kad beidzas pazīstamās sejas, spalvas un bioloģija?

    Dažādām būtnēm var būt vajadzīgas dažādas tiesības. Taču «man tā ir izdevīgāk» ir sūdīgs universālais pamatojums otra interesēm pārbraukt pāri. Ja brīvība tev ir princips, jārēķinās, ka reiz tā traucēs arī tavu apetīti, peļņu vai vēlmi komandēt.

    Dakšiņa, steks un administratora parole pierāda, ka tu vari. Kurš, bļaģ, tev iestāstīja, ka tas nozīmē — drīksti?
    disfigurator
    11:49p
    Precīzi laikā

    Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
    No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.

    Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
    Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!

    neraate
    8:30p
    šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas
    neraate
    7:58p
    staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

    nav jau grūti un veselīgi
    teja
    3:51p
    kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)

    DADDY NEWS

    jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas
    ulvs
    1:43p
    Kill the somatic freeze.
    black_data
    11:09a
    Disclaimer
    Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.
    eos
    9:16a
    Zīmes
    Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.

    Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55

    Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.

    Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
    bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.

    Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.

    Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
    pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.

    Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
    ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.

    Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
    un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.

    Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.

    ***

    Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
    laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.

    Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.

    Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.
    ulvs
    12:33a
    "Not a quitter, a transcender"
    Mana MK ULTRA MONARCH tauriņa programmēšanas dziesmiņa, kas vienmēr sets the mood, ir Sixpense None The Richer - Kiss Me. Kad tā sāk skanēt, es jebkuram svešiniekam automātiski sāku stāstīt par 1999. gadu. Tālāk esošo tekstu lasīt uz savu atbildību.

    1999 bija labākais gads manā dzīvē, kad pirmo reizi tā pa nopietno atrāva vaļā širmi, khm, kosmiskajai transcendencei. 

    Divpadsmit gadīgajam man bija svaigi uzplēsta nevainības plēve, jo vecāki pirms gada bija sākuši savu eternālo šķiršanās procesiju pēc tam, kad tēvs alkohola reibumā iepļaukāja mammu visu līgotāju priekšā, jo viņai ir pat ne asa mēle, vienkārši brīžiem debīliķes runa. Aiztaisi muti vai es aiztaisīšu to tavā vietā! Galvenais, ka viņš nav alkoholiķis, bet diezgan sakarīgs džeks. Bet, nu, dzēra gan viņi nopietni, kad atkal satikās ar saviem biedriem post-studentiem. Kodiens nemaimnījās pat padsmit gadus pēc tam, kad viņi bija pabeiguši savu tehnikumu vai kur tur viņi mācījās (tagad tas laikam ir RTU). 

    Nevainības plēves uzplēšanas process noslēdzās tikai tad, kad biju pirmo reizi eksmatrikulējies no Juridiskās fakultātes, jo tad es sapratu, ka "Ok, here we go full on trauma mode into grownup reality". Tā nopisu vismaz desmit dzīves gadus līdz sāku savu hīlinga procesu. Bija jāiemācās atkal elpot no jauna un atrast savu balsi, jo nekas tāds netika izveidots in the formational years, jo es vienmēr traumu esmu redzējis kā struktūras neesamību. Un jebkura mentāla un fiziska zelšana ir būvēšana uz iepriekšējām struktūrām. Ļoti labi to esmu sapratis tieši tagad, kad aktīvi studēju ģitārspēli, un kad akordi, ko esmu studējis gadiem ilgi, pēkšņi saslēdzās vienotā naratīvā uz grifa. Tā ir tāda neironu eksplozija, tāds faking dao un de. Tā kā, jā, bļ, es jūtos mazliet eiforiski. Piedodiet man, labi, ja es hiperbolizēju, bet dažreiz jūtos, it kā būtu zem kokaīna, skaidri apzinoties, ka neesmu zem kokaīna. Tā kā uzmanies, I'm a real live wire. Schitzo killer, qu'est-ce que c'est!

    Teiksim tā, es ilgi ienīdu savu māti, bet nu jau krietnu laiciņu viņu atkal mīlu, jo man vairs nav piesaistes pagātnei, kā arī attiecības ir pārskatītas. Esmu svabads no savas parentālās traumas. 

    Tagad fokuss uz kreatīvās traumas dziedēšanu. Divdesmit gadus spēlēju grupās basģitāru, un tas ir iznīcinājis mani kreatīvi, jo es ar to instrumentu nespēju īsti harmonizēt savu muzikalitāti. Es varu izcili piespēlēt, bet vienkārši spēlēt, būt, radiēt mūziku viens - tas man ir izaicinājums. Ģitāras studijas ir izvilkušas no šīs kreatīvās impotences. Un kā es tagad mīlu spēlēt basģitāru! Ar pavisam jaunu prieku. 

    "Kiss me" jau griežas 5. reizi uz apli, visi esošajās premisēs iemiguši mūžīgā miegā. Jo...

    Тем, кто ложится спать, спокойного сна
    Спокойная ночь
    Тем, кто ложится спать, спокойного сна
    Спокойная ночь



    Current Music: Sixpense None The Richer - Kiss Me
    Tuesday, November 3rd, 2026
    neraate
    11:37p
    ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)
    ulvs
    6:35p
    The Black Angels - Full Performance (Live on KEXP, 2013).
    Only like the best virtual koncerts ever.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba