Zebra ([info]zebra) rakstīja,
@ 2003-06-17 23:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:Satriekta
Mūzika:Mocarta "Rekvieems"

Rekvieems eziitim
eziisha rekvieemam

Urbanizaacija.

Cilveeks ir ielauzies dabas teritorijaas.

Pilseetas centraa to pat vairs nemana, jo viss dabiigais tur ir gandriiz perfekti izskausts, nekas vairs neliecina, kas te bijis pirms cilveeka.

Nomalee taapeec jo saapiigaak, ka veel juut dziiviibas trauslumu un vaajo liidzsvaru starp existanci un izmirshanu...

Gaaju pa ietvi, vairoties no mezhoniigi traucoshos mashiinu radiitajaam uudens shaltiim peec peerkona negaisa, un ieraudziiju kaut kaadu murskuli ielas malaa.

Neesmu spiedzosha un citaadi emocijas straujos skanjas efektos izpaudosha, vieniigais, kas mani izsit no sliedeem ir Narayanas peekshnjshs kodiens plecaa, bet tajaa briidii pat man izskreeja vaajsh iekliedziens.

Sashkjaidiits, asinjains, samociits eziitis uz shosejas.


Vinjsh tagad sapluustu ar zemi, no kuras ir naacis, bet eziitis bija uz asfalta.

Cilveeku radiita asfalta. Nobraukts ar cilveeku radiitu mashiinu, kura, droshi vien, pat nepiebremzeeja un nepamaniija.

Vinjsh vadiija savas dienas vieteejaa birziitee, zem kaada vecmaaminjas staadiita kruuma vai kur citur. Un bija iznaacis cilveeku radiitajaa pasaulee, kas jau katru dienu draudeeja tam kaa liela giljotiina, kuras aukla jau sen kaa iepliisusi un karaajas veejaa. Un draud paartruukt kuru katru briidi.

Eziisha dziive ir galaa. Veidaa, kas veel stulbaaks par pakljuushanu zem kuljmashiinas dzirkleem.

Domaaju ar cilveeku. Un eziiti. Vinja likteni. Un lielas asaras rit man paar vaigiem.







(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rigoleta
2003-06-18 15:00 (saite)
Diemžēl jāsaka, ka izjūtas pazīstamas. Tas par ezīti. Pavisam nesen gadījās sabraukt balodi (pati gan nebiju pie stūres, bet tas neko nemaina). Varētu jau teikt- kas tad tur! Viens sūda balodis, pilna pasaule ar tādiem... Bet tieši tas balodis un tieši tajā brīdī bija uz ceļa. Padomājiet- cik reti vispār putni mēdz atrasties uz ceļa!!! Viņiem tur nav vietas. Tur viņi nav putni. Tur nav brīvības. Un vienu šādu stihiski nomaldījušos radībiņu ņemt un sabraukt:( Sajūta bija briesmīga. Mums abiem. Bet man pat vēl vairāk, jo jutos vainīga pie steigas, kuras dēļ brauciens gandrīz pārvērtās par lidojumu. Tomēr vissāpīgāk bija tas, kas cilvēki (nu sauksim viņus tā) mani pilnīgi un galīgi atteicās saprast. Prasa: "Kas ir?"
Saku: "Nobraucām balodi"
Viņi: "Un?..."
Es: "Kāds vēl un! Mēs nobraucām putnu...šorīt..uz ceļa.."
Viņi: (i>pasmīn</i>) Tad ta liela muiža! Ne pirmais, ne pēdējais.
Es: .....

Žēl man visu to zvēriņu un nezvēriņu, kas tā arī paliek uz ceļa, kurš (kā izrādās) ne vienmēr kaut kur ved.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]zebra
2003-06-18 15:05 (saite)
Aha. Un kur ir vidusceljsh? Mees tachu arii negribam purvaa dziivot. It kaa jau nekas. TIk ilgi kameer nedomaa. Vispaar shii pasaule nav domaata sirdiim. NEzheeliigi. Grigbas kaut ko dariit, kliegt, iet protesteet...bet kam? Arii mees negribam atteikties no viss, kas mum ir. Viduscelja nav...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rigoleta
2003-06-18 15:39 (saite)
Iespējams, ka vidusceļa patiešām nav. Bet varbūt to namaz nevajag. Varbūt iesākumam pietiktu ar to, ja mēs apjēgtu, ka arī skriet var pietiekami ātri...nav obligāti jāpaceļas spārnos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zebra
2003-06-18 15:42 (saite)
Jaa, bet tas notiek tikai tad, kad mees jau esam aplauzushies. Pashi savaas iedomaas vai dziives realitaatees. Reti kurais ir piedzimis tik mieriigs, lai visu jau vispirms apjeegtu...un taadi indiviidi droshi vien ilgi nedziivo. Mees kaut ko saakam apjeegt tikai peec tam, kad kljuudaamies...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rigoleta
2003-06-18 16:33 (saite)
Reti kurais ir piedzimis tik mieriigs, lai visu jau vispirms apjeegtu..
Es pat teiktu, ka mēs visi piedzimstam pietiekoši nemierīgi, lai būtu gatavi vismaz pāris reizes aplauzties. Un kad esam biki sasitušies, varam apdomāt, vai turpināt skriet vai mēģināt celties spārnos, vai kādu brīdi mierīgi pastaigāt... Tā nu visi satiekamies uz vidusceļa un brīdi mīņājamies, bet neviens tur nepaliekam- metamies vienā vai otrā grāvī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zebra
2003-06-18 16:42 (saite)
citam shis briidis garaaks, citam iisaax..cits savu 1/2 dziivi pavada miinjaajoties un domaajot, vai tikai neizdariis ko nepareizi, citam taa aplaushanaas naak veelu vai nenaak vispaar un shis tik meetaajas starp graavjiem....es laikam tuvaak tam 1. variantam...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?