[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 160 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Marts 15., 2019 | |
|---|---|
| 14:08 [Link] | Vakar notika neticamais. Meita aizmiga jau 21.00 dāvājot praktiski brīvu un mierīgu vakaru. Pēc sievas ierosinājuma to izmantojām noskatoties pavisam svaigo pašmāju kino ''7 miljardi gadu pirms pasaules gala''. Kopumā diezgan labs, viegli romantisks un smeldzīgs gabals par mākslas restauratoru, kas mācoties Francijā iepazīstas ar simpātisku frizieri, kas arī izrādās no Latvijas. Stāsts par to, ka vēlme pēc brīvības un pasaules plašuma izrādās pārāka par abpusēju patikšanu un potenciāli ''normālu'' dzīvi. Kā jau var saprast, nav nekāds ''Happy end''. Līdz ar to, diez vai kādreiz kļūs ļoti populāra. Lielākās vērtības tomēr ir filmas skaņu celiņš, kas sastāv no ''Baložu Pilni Pagalmi'' dziesmām un tas, ka diezgan lielā mērā, spēju sevi asociēt ar filmas galveno varoni. Informācija par filmu: https://www.imdb.com/title/tt917326 Tags: ko es redzēju |
| Marts 14., 2019 | |
| 15:14 [Link] | Viena no man simpatizējošajām mūzikas grupām ir ukraiņu folk/black metal apvienība ''Nokturnal Mortum''. Ir interesanti vērot grupas attīstību nu jau 25 gadu garumā. Kā sākotnējais, diezgan parupjais, norvēģu stila sātaniskais bleķis lēnām sāka apaugt ar dažādiem ukraiņu folkloras motīviem. Grupas 2009. gada albums ''Голос сталі'' šķita kā augstākā virsotne un perfekts līdzsvars starp žanriem. Tomēr, pienāca 2017. gads un albums ''Істина''. Folk motīvu tur noteikti ir mazāk, bet pazuduši tie nav. To vietā ir daudz vairāk blekmetāla, kas ieved diezgan niknā ceļojumā slāvu mitoloģijas pasaulē ar uzsvaru uz tās tumšāko pusi, kas reizēm izskan pat ar himnisku vērienu. Neiztrūkst arī grupai raksturīgā dzimtās zemes mīlestība un dziesmas par drosmes un kara tēmām. Piedevām tas viss ir tehniski nostrādāts līdz pēdējam sīkumam. Prieks klausīties. Citējot kādu interneta komentētāju:'' Titānisks darbs. Ilgi, dārgi, afigena''. Vēl varu tikai izteikt drosmīgu pieņēmumu, ka pēdējo gadu karš un ar to saistītie notikumi A-Ukrainā, grupai kopumā ir nākuši par labu. Iedevusi tai jaunu iedvesmu, niknumu un pārliecību. Albums pilnā garumā pieejams te: https://www.youtube.com/watch?v=2kcEnUL Mūzika: Nokturnal Mortum |
| Marts 4., 2019 | |
| 09:18 [Link] | Piektdien sanāca paviesoties jaunajā LU Dabas mājā Toŗnakalnā. Ko lai saka, zaļa skaudība par šodienas studentiem. Beidzot studiju apstākļi ir sasnieguši Eiropas līmeni. Tiesa gan, drusku atgādina slimnīcu un nevaru iedomāties kā tur varētu rīkot piemēram, veco laiku vēsturnieku balles. Gan jau ka ar laiku apbružāsies. Jebkurā gadījumā teju vai sagribējās atkal kaut ko pastudēt. Ģeoloģiju piemēram, kas savulaik stājoties LU, man bija prioritāte Nr.2. Tags: darbs |
| Februāris 21., 2019 | |
| 16:27 [Link] | Kādreiz biju nedaudz vīlies, ka esmu piedzimis tādā garlaicīgā laikā, kad visi lielie notikumi jau beigušies pirms manas dzimšanas un arī nākotne rādījās tāds pats mierīgs un garlaicīgs ceļš uz rietumu pasauli kur kaut kas trauksmains vai neparasts atgadās ļoti reti. Pēdējie lielie 20. gs. satricinājumi PSRS sabrukums un Atmoda gan tika piedzīvoti, bet faktiski neapzinīgā vecumā un atmiņu par tiem tikpat kā nav. Arī trakie 90tie gadi tika iepazīti tikai no pamatskolnieka perspektīvas. 21.gs. sākumā tiešām likās, ka viss interesantais aiz muguras un priekšā ir tikai garlaicība. Bet pēdējie gadi atkal kļūst aizvien interesantāki un dažādi procesi pasaulē notiek diezgan trakā paātrinājumā. Katrā ziņā, man kā vēsturniekam, nākamie 10-15 gadi būs ļoti interesanti un gaidu ar ko tas viss beigsies. Protams ja pieņemam, ka pārskatāmā nākotnē vispār kaut kas beigsies. Šis laiks būs tik interesants arī tādēļ, ka ir faktiski neparedzams. Tā ir viena no šodienas raksturīgākajām pazīmēm, ka kaut ko precīzi prognozēt kļūst aizvien grūtāk, jo daudzi procesi notiek pretrunā jebkādai loģikai vai veselajam saprātām. Tāpēc arī var saprast sabiedrībā aizvien pieaugošās eskeipisma un izolacionisma tendences, kā piemēram pārvākties dzīvot viensētā mežā vidū, vai būvēt uz robežas mūri. Tikai šajā gadījumā beigās iznākot no meža šoks par pasaulē notikušo būs daudz lielāks. Katrā gadījumā man meita dzīvos krietni savādākā pasaulē nekā mēs šobrīd dzīvojam. Vai tā būs labāka vai sliktāka rādīs laiks. Es ar interesi vērošu. Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 20., 2019 | |
| 09:11 [Link] | Mūsdienu specifika ir tāda, ka gandrīz vairs nav iespējams mierīgi darboties kādā šaurā sfērā un cerēt tādējādi atrisināt visas problēmas. Ir nepieciešams komplekss skatījums un starpnozaru sadarbība. Starpdisciplināra pieeja jau kādu laiku ir sākusi nostiprināties zinātnē, bet ir nepieciešams to vairāk izmantot arī citās nozarēs.
Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 14., 2019 | |
| 09:12 [Link] | Pēc pirmās šīs sezonas uzvaras Prāta spēlēs piemeklēja tāda veca, studiju gadu sajūta. It sevišķi kad diviem aliņiem vēl uzliets virsū uzvaras šampanietis. Tā vien gribējās iet un turpināt vakaru kur citur. Vienīgā atšķirība no studiju gadiem ir tāda, ka visiem nākamajā dienā jābūt darbā. Tie laiki ir beigušies, kad varēja uz darbu doties pa taisno no ballītes.
Tags: Dzīvo ātri, draugi |
| Februāris 13., 2019 | |
| 09:07 [Link] | Spriežot pēc sejas grāmatas aktivitātēm vienam kursabiedram lēnām brauc prom jumts. Studiju laikā bija tāds diezgan priekšzīmīgs teicamnieks, bet tieši ar tādiem tā mēdzot gadīties.
Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 11., 2019 | |
| 17:17 [Link] | Viena piezīme par politiku, kas jau ilgi maļās pa galvu. Konkrēti par Jauno konservatīvo partiju. Tā ir partija, kurai būtu jāpiešķir nominācija par neloģiskāko nosaukumu, jo jēdzieni ''Jauns'' un ''Konservatīvs'' principā izslēdz viens otru. Turklāt arī šo dažu mēnešu laikā partija vairāk demonstrē savu ''Jauno'' pusi, jo ir gana lieli reformatori ar revolucionāru retoriku. Ne smakas no konservatīvisma.
Tags: eksistenciālisms |
| Februāris 1., 2019 | |
| 14:37 [Link] | Darbā vienmēr ir patīkami nokāpt dažus stāvus zemāk uz dokumentācijas centru. Tur čalim vienmēr skan klusināts, bet patīkams blekmetāls.
Tags: darbs |
| Janvāris 24., 2019 | |
| 13:56 [Link] | Interneta vidē uzradušies diezgan daudzi Latvijas arheoloģijas un it īpaši pilskalnu entuziasti no kuriem daļa apvienojusies biedrībā ''Latvijas pilskalni''. It kā jau fakts pats par sevi pozitīvs, jo šim laika periodam nekad nav bijis īpaši daudz interesentu. Un arī Latvijas pilskalni vienmēr ir bijuši salīdzinošā pabērna lomā starp visiem citiem kultūras mantojuma objektiem. Arī sakoptības un pieejamības ziņā vēl ir ļoti daudz kā uzlabojama. Par dažu labu pilskalnu pat tuvākajā apkārtnē dzīvojošie neko nav dzirdējuši. Tomēr konkrēto entuziastu gadījumā mulsina un pat atbaida agresīvā komunikācija un neiecietība pret zinātniski pamatotu kritiku un aizrādījumiem. It kā jau arheologu pētījumus kopumā pārzina, ir lasījuši, bet nereti interpretē tos pēc vajadzības izraujot atsevišķus faktus vai pat pieņēmumus un pasludinot par patiesību. Piemēram, nesen ar grupu saistīts entuziasts internetā publicēja nesliktu Latvijas pilskalnu karti, bet kartes nosaukums bija ''Latvija 12. gs. beigās''. Tas jau nekas, ka visi pilskalni nebija apdzīvoti vienlaicīgi, tikai neliela daļa no pētītajiem pilskalniem bija apdzīvoti 12-13.gs. savukārt lielais vairums nekad nav arheoloģiski pētīti līdz ar to par to apdzīvotību vispār droši nekas nav zināms. Arī grupā dominējošais noskaņojums, varbūt pat ideoloģija ir jocīgs nacionālā romantisma, ezotērikas un anti-establišmenta jūklis. Pilskalns tiek sakralizēts un pacelts līdz teju galvenajam nacionālās identitātes simbolam. Visi gudrie zinātnieki un valsts institūciju pārstāvji, kas jaucas pa vidu grib turpināt slēpt pilskalnus no tautas acīm un prātiem! Viņu lielākās autoritātes ir Ernests Brastiņš un....arheologs Juris Urtāns. Viņš ir vienīgais kam pietiek pacietības viņus uzklausīt un ar viņiem sarunāties. Galu galā arī kaut ko iestāstīt. Neizslēdzu arī iespēju, ka šī ir tikai tāda taktika, lai pievērstu uzmanību pilskalnu problemātikai, bet nu sociālajos tīklos paustie viedokļi nereti ir maigi izsakoties dīvaini. Tags: darbs |
| Janvāris 23., 2019 | |
| 09:17 [Link] | Viens no nozares absurdiem ir tas, ka pašvaldības un valsts var faktiski legāli atļauties nerūpēties par savā īpašumā esošajiem kultūras pieminekļiem. Tad lieta agri vai vēlu nonāk līdz brīdim, kad jāsāk administratīvā lietvedība. Bet tā nekad vēl nav uzsākta, jo principā ir bezjēdzīga. Valsts sodītu pati sevi un soda naudu pārskaitītu no viena valsts kases konta uz citu. Un tā kā valsts ir ļoti slikts īpašumu apsaimniekotājs un sodīt to nevar, daudzi valsts īpašumā esoši pieminekļi lēnām brūk. Vēl bezcerīgāk ir ar tiem pieminekļiem, kas nesakārtotu īpašumtiesību dēļ, nevienam nepieder. Tur gan var mēģināt saukt pie atbildības zemes īpašnieku. Ja vien tā atkal nav valsts vai pašvaldība. Tags: darbs |
| Janvāris 14., 2019 | |
| 15:52 [Link] | Jēzus vecums sasniegts. Ūdeni pārvērst vīnā nemāku un sevišķi vieds arī neesmu kļuvis. Tātad, secinājums ir tāds, ka jādzīvo vien tālāk!
Tags: eksistenciālisms |
| Janvāris 10., 2019 | |
| 09:34 [Link] | Vizinot meitu ragavās pa piesnigušajām rajona ielām un pagalmiem var priecāties par slinkajiem sētniekiem, kas nav nokasījuši sniegu līdz asfaltam. Un vēl ir forši, ka arī starp daudzstāvenēm ir paslēpies viens otrs kalniņš kuru apkārtnes sīči ir jau nobraukājuši līdz ledum. Nevar protams salīdzināt ar manas bērnības kalnu pierīgas sādžā. Tam bija īpaši veidota trase, kas apvienoja nobraucienu ar tramplīnlēkšanu. Manas pirmās ragavas tur arī tika nodzītas. |
| Janvāris 7., 2019 | |
| 09:47 [Link] | Jaungada brīvdienās noskatījos diezgan svaigo Mela Gibsona kara drāmu ''Hacksaw Ridge''. Otrā pasaules kara batālijas Klusā okeāna teātrī starp ASV un Japānu ir diezgan bieži apspēlētas kino. Šī izceļas uz pārējo fona divu iemeslu dēļ. Pirmkārt tā ir ļoti reālistiska. Faktiski kā jau lielākā daļa Gibsona filmu. Aptuveni filmas pusē, ar galvenā varoņa nokļūšanu frontē, sākas ''gaļasmašīna'', kas turpinās teju līdz pašām filmas beigām. Diez vai kino vispār ir iespējams vēl reālistiskāks kara attainojums un klātbūtnes sajūta. Nekādas kara romantikas vai uzspēlēta heroisma, tikai nemitīga apšaude, asinis un norauti locekļi. Otrkārt filma balstīta uz patiesa un diezgan fascinējoša stāsta. Par pārliecinātu kristieti, faktiski pat sektantu, 7. dienas adventistu kuram pārliecība neatļauj ņemt rokā ieroci. Tomēr viņš brīvprātīgi piesakās armijā, jo tikpat spēcīga ir viņa vēlme palīdzēt valstij kā kara mediķim. Visas sākotnējās problēmas, kara biedru un komandieru neizpratni, naidu un pat fizisku iespaidošanu viņš pārcieš ar ticības spēku. Tomēr viņam izdodas palikt armijā neizejot ieroču apmācību un nokļūt frontē. Tur viņš sevi pierāda kā ārkārtīgi pašaizliedzīgu un drosmīgu kareivi, kas vienā no Okinavas kaujas karstākajiem iecirkņiem, iznes no frontes elles 75 ievainotus biedrus un pārvēršas no savas vienības dīvainīša par apbrīnas objektu un pat talismanu. Filma un pats stāsts par Desmondu Dosu ir piemērs grūti aptveramai pašaizliedzībai un drosmei, kam visa pamatā ir ticība. Pateicoties tai, Doss kļuva par pirmo pārliecināto pacifistu ASV vēsturē kurš apbalvots ar augstāko militāro apbalvoju ''Goda medaļu''. Info par filmu un treileris: https://www.imdb.com/title/tt2119532/?r Info par Desmondu Dosu: https://en.wikipedia.org/wiki/Desmond_D Tags: ko es redzēju |
| Decembris 19., 2018 | |
| 15:04 [Link] | Nav grūti iztēloties, ka vakar mūsu mājās lielu jautrību un pārrunas izraisīja šis ieraksts: https://www.delfi.lv/news/arzemes/v Nācām pie slēdziena, ka R-Eiropā lielā sabiedrības daļā joprojām par Krieviju un ,tai skaitā par tās klimatu, valda diezgan naivi un romantiski stereotipi, kas reāli nonākot tur uz vietas var pat apdraudēt dzīvību. Tags: eksistenciālisms |
| Decembris 7., 2018 | |
| 15:48 [Link] | Kad meita bija mazāka bija drusku bail palikt divatā ar viņu uz visu vakaru. Nebija jau īsti nekāda racionāla pamata tādas iracionālās bailes no kaut kā nepazīstama, jo pirmos divus gadus viņai daudz ciešāks kontakts bija ar mammu. Pamazām gan tas pārgāja un tagad jau vairs nav problēmu, varbūt tikai neesmu tik pacietīgs. Vienīgi trešais tēva un meitas vakars pēc kārtas jau ir drusku nogurdinošs.
Tags: Viņas |
| Novembris 28., 2018 | |
| 15:37 [Link] | Pirms kāda pusgada nolēmām sākt krāt jauna mājokļa pirmajai iemaksai izmantojot ''Altum'' līdzfinansējumu jaunajiem speciālistiem. Tomēr, lai arī līdzfinansējums ir diezgan jūtams, līdz ''jaunā speciālista'' vecuma limitam atlikušie pāris gadi un mūsu ģimenes ienākumi nozīmē to, ka nākamos gadus būtu jādzīvo no maizes un ūdens faktiski mājas arestā. Tāpēc nesen vēlreiz salikām +/- pašreizējam mājoklim un secinājām, ka joprojām mīnuss ir tikai viens iepretim veselai rindai plusu. Un arī tas mīnuss, lai arī jūtams, ir daļēji novēršams ar minimāliem ieguldījumiem. Turklāt nav jau tā, ka galīgi nebūt kur palikt. Visu vasaru var mierīgi dzīvoties pa manu piejūru un, ja ļoti gribas un situācija spiež var pārvākties pie sievas vecākiem pierīgā, kur viss mājas otrais stāvs stāv tukšs. Tātad, kā jau var saprast, domu par sakrāšanu atmetām vēl īsti nesākuši. Tags: eksistenciālisms |
| Novembris 26., 2018 | |
| 16:44 [Link] | Nesen kāds pa TV izteicās, ka Latvijas skolotāji nav ne par matu dumjāki, atpalikušāki vai mazāk radoši par saviem rietumu kolēģiem. Viņi tikai ir daudz nogurušāki. Principā piekrītu, jo teju katru vakaru par to mājās pārliecinos.
Tags: eksistenciālisms |
| Novembris 13., 2018 | |
| 15:27 [Link] | Esmu jau samierinājies, ka daļa no sievas sirds joprojām atrodas tālajā Baškortostānā. Kaut nodzīvoja tur tikai gadu un kopš atgriešanās pagājuši jau 10 gadi iespaidi ir gana spēcīgi, lai periodiski izsauktu ''lomkas''. Viens no veidiem kā tās remdināt ir aiziet uz publisko pirti Mārtiņa ielā. Pirts šķiet dzīvo savu dzīvi un ir pašizolējusies savā ''veco laiku'' pasaulītē. Visa vide, interjeri, bufetes piedāvājums un tur rādošā TV programma rada asociācijas ar 90. gadu Krieviju. Pats par sevi saprotams, ka Valsts valodas likums tur tiek ievērots tikai attiecībā uz nedaudzajiem latviski runājošajiem apmeklētājiem. Es tādā vidē nejūtos komfortabli, bet sieva gan izbauda un uzreiz atceras savus braucienus ar ''Transibīrijas dzelzceļu'' un stopēšanu Krievijā.
Tags: Viņas, pilsētas dzīve |
| Novembris 5., 2018 | |
| 10:44 [Link] | Sieva vārda dienā uzdāvināja biļetes uz pasaules mūzikas festivāla ''Porta'' koncertu Cēsīs. Ļoti labs koncerts divās daļās. Vispirms uzstājās basku mūziķi no Francijas ''Kalakan'', kas bija diezgan melodisks trio, bet izmantoja arī bungas un savu nacionālo sitamo instrumentu, kas cēlies no ābolu preses. Sākumā šķita diezgan miegaini, bet uz beigām palika labāk. Diezgan jūtamas bija gan ķeltiskās, gan garīgās mūzikas ietekmes. Vakara nagla gan bija nākamais ansamblis no Ukrainas ''Dakha Brakha'' par kura atklāšanu pirms kāda laika man jāsaka paldies sievai. Fantastiska enerģija un spēks pusotras stundas garumā. Viņu mūzika sakņojas Ukrainas un dzimto Karpatu tautas melodijās, bet tiek bez aizspriedumiem miksēta ar ietekmēm no visas pasaules. Daži gabali tiek izpildīti pat hiphopa manierē, kas reizēm ir ļāvis viņus nosaukt par ''Karpatu repu''. Arī instrumenti ir visdažādākie - dažāda kalibra bungas, akardeons, čells, sintezators un ļoti plaša diapazona balsis. Kopumā koncerts nocēla Vidzemes koncertzāles jumtu. Pēdējie četri ļoti enerģiskie gabali, kas sekoja viens otram bez pauzēm bija trekns punkts pasākumam, kas lika daļai rātni sēdošo klausītāju mesties dejās un beigās nopelnīja grupai ilgstošas stāvovācijas no pilnībā izpārdotās koncertzāles. Lai gūtu priekšstatu, kas tas aptuveni ir: https://www.youtube.com/watch?v=aFJ717a Tags: ko es redzēju |