Neprātīgā saprāta balss
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 140 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
22:04
[Link] | Šodien pirmo reizi mūžā bija iespēja palidot helikopterā. Forši un tiešām baigā brīvības sajūta tur augšā. Saprotu tos, kas ir ''saslimuši'' ar mazo aviāciju. Prieku tikai drusku mazina mana vestibulārā sistēma, kurai jau lidmašīnas augstuma maiņas rada jūtamu diskomfortu, par helīša manevriem nemaz nerunājot. Un tad priekšniecībai tas iepatīkas tik ļoti, ka tā izlemj ar to pašu heli doties atpakaļ uz Rīgu un tu paliec viens pats Zemgales laukos ar iestādes vadītāja džipu...
Bet vispār, visa pasākuma vaininieks, Bruknas priesteris Mediņš, ir traks vecis. Neuzskatu sevi par reliģiozu cilvēku, bet nevar noliegt, ka viņš dara lielisku darbu. Viņa darba spējas un apgriezieni ir fenomenāli. Gan ar savu atkarīgo ārstēšanas programu jau daudzu gadu garumā, gan arī tagad ar speciālās zēnu ''aviācijas'' skolas izveidi, ar topošu meiteņu skolu un vēl tikai ideju līmenī dzīvojošiem sapņiem. Viņš arī no nebūtības paglābis vairākus kultūras pieminekļus un cerams, ka izglābs vēl kādu. Būdams Āfganistānas kara veterāns viņš lauž visus stereotipus par katoļu priesteriem. Ar tiešu un skarbu valodu, kas reizēm pat robežojas ar rupjību, bet viņa pārraudzībā esošais kontingents saprot tikai tādu. Tajā pašā laikā uzreiz atrod kontaktu ar jauniešiem, jo nebaidās no slenga un žargoniem un izprot viņu problēmas. Savukārt nereti sprediķo tādas ķecerības, ka jābrīnās kā katoļi viņu pacieš. Atbilde jau gan ir zināma. Viņa ticībai pievērsto cilvēku skaits jau, iespējams, ir mērāms simtos. Brīnos tikai kā viņa skolā sadzīvo šķietami divas diezgan pretējas idejas. Montesori izglītības koncepcija ar visumā ļoti tradicionālo vīrieša un tēva definīciju ar visām nepieciešamajām prasmēm. Ar netradicionālām metodēm tiek mēģināts iemācīt ļoti tradicionālas un šķietami pašsaprotamas lietas.
Blakus Bruknas muižai viņa dzērāji un narkomāni ir uzcēluši baznīcu. Kārtīgu mūra baznīcu, kādas Armēnijas baznīcas precīzu kopiju, kas ir vaļā un pieejama ikvienam 24/7. Tajā baznīcā altārgleznas vietā ir skulpturāls tēls, kas mani emocionāli ļoti uzrunā. No tērauda armatūras sametināts asimetrisks krusts kurā piesists betonā atliets Jēzus. Tas ir tik dinamisks un kustība sastindzis tēls, kam līdzīga nav neviena citā baznīcā. Tas burtiski kāpj nost no krusta. Tas nav nekāds pēc klasiskajiem kanoniem gleznotais garmatainais jēzuliņš ar nimbu un apgarotu skatienu. Nav arī nekāds Latgales kokā grieztais kristiņš kam tantes bučo kājiņas un rotā ar puķītēm. Šis ir skarbs vīrs ar vieplīgu rajona ''pacana'' seju, kam tomēr tā vien gribas padot roku un palīdzēt nokāpt zemē. Ir grūti iztēloties kaut ko, kas vēl uzskatāmāk demonstrētu augšāmcelšanās un nemirstības ideju...
Tags: darbs, eksistenciālisms
|
16:15
[Link] | Šodien pirmo reizi izmēģināju auto koplietošanas/nomas platformu ''Carguru''. Jāsaka, ka man patika. Reģistrēšanās mājas lapā diezgan viegla, mobilā aplikācija saprotama un auto teju pilnīgi jauns un tīrs. Brauciens no Eksporta ielas līdz Āgenskalnam izmaksāja 2.60 Eur un prasīja 11 min. Ja kādreiz kaut kur ātri jānokļūst un nav personīgā auto, tad šis ir labs variants. Gadījumos kad jānokļūst otrā Rīgas galā vai ar vairākiem sabiedriskajiem transportiem šie auto varētu vinnēt vienos vārtos. Maksāts tiek tikai par laiku nevis nobraukto attālumu.
Vienīgi nelielu apmulsumu izraisīja automātiskā ātrumkārba. Nebiju ar tādu braucis kādus padsmit gadus.
Tags: pilsētas dzīve
|
23:00
[Link] | Nemaz nezināju, bet šī (IC3PEAK) esot pēdējā laika Krievijas alternatīvās (bet ne tikai) jaunatnes kulta grupa. Izpelnījušies jau vecāku sašutumu un regulāri aizliegtus koncertus. Muzikāli tāds elektro panks, bet vizuāli ļoti gotiski. Vispār jau ir pamats sašutumam. Lielākā hita videoklipā ir ne tikai mēģinājums pašsadedzināties pie Krievijas valdības nama un pasmiešanās par omoniešiem, bet arī asins dzeršana uz Kremļa fona.
https://www.youtube.com/watch?v=MBG3Gdt5OGs
Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju
|
23:45
[Link] | Pēcjāņu nedēļā ir sācies atvaļinājums, bet tā jāvada savā piejūrā un lielākoties divatā ar meitu. Sieva devusies uz folkfestivālu Itālijā. Vispār nav tik traki. Varbūt šī nedēļa palīdzēs izveidot jaunas tēva un meitas attiecības, jo līdz šim tomēr viņas pasaulē galvenā bija mamma.
Tags: Viņas, eksistenciālisms
|
15:32
[Link] | Starp citu, nesen izlasīju kinorežisora Aivara Freimaņa romānu ''Katls''. Ļoti savdabīgs gabals, daļēji šķiet balstīts uz paša režisora bērnības iespaidiem otrā pasaules kara beigās Kurzemē. Romānu režisors centies būvēt līdzīgi savām kinofilmām, lai gan ir arī būtiskas atšķirības. To nosaka darba tematika, attēlotā vide un tēlu raksturi. Plaši izmantota groteska un pārspīlējumi. Režisors nebaidās no rupjībām, vulgaritātēm un tiešas valodas. Bet viņa attēlotajiem varoņiem, kara un pēckara Kurzemes lībiešu zvejniekciema iemītniekiem, tas pat piestāv. Galvenais varonis tēlots kā ļoti naivs, drusku lētticīgs, bet arī ļaunatminīgs puisietis, kas sagādā ne vienu vien raizi saviem draugiem un kaimiņiem, lai arī bieži vien to pats nemaz neapzinās. Arī grāmatas nobeigums ir diezgan pārsteidzošs un paradoksāls. Vieni noteikti teiks, ka varonis saņēma pēc nopelniem, bet citiem šķitīs, ka beigas bija tikpat vieglprātīgas kā pats galvenais varonis.
Nepamet sajūta, ka šajā mazajā zvejniekciema pasaulē autors ir centies attēlot visas Latvijas sabiedrības modeli un vēstures līkločus 20. gs. vidū. Kopumā man patika. Noteikti viens no labākajiem darbiem, kas lasīts pēdējos gados.
Tags: Grāmatu tārpa ziņojums, eksistenciālisms
|
13:44
[Link] | Drusku skumji, ka lemjot par finansējuma piešķiršanu tam vai citam objektam, lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors. Personīgas ambīcijas, simpātijas vai antipātijas un veci aizvainojumi. Kaut gan tas laikam raksturīgs visām iestādēm, kas lemj par līdzekļu piešķiršanu objektiem vai projektiem. Visu to pastiprina tas, ka arī pašu restauratoru vidē ir vairāki viens otru nikni apkarojoši grupējumi un uzņēmumi.
Tieši tāpēc ir uzstādījums īpaši nelekties un nekonfliktēt ar dažu nodaļu darbiniekiem, jo tas var apdraudēt nākotnes cīņu par finansēm.
Tags: darbs
|
13:53
[Link] | Šodien tāds nesaprotams nostaļģisks garastāvoklis. Par godu tam un arī piektdienai lai skan atbilstoša dziesma no 90.gadu krievu kulta filmas ''Brālis''. https://www.youtube.com/watch?v=K7lVYRZTzFA
Tags: eksistenciālisms
|
13:49
[Link] | Mājās parasti klausāmies vai nu Latvijas Radio 3 vai arī kādu folka disku. No tiem mums sevišķi mīļš ir ''Skandinieku'' svaigākais veikums ''Kāzas Sēlijā''. Vairāk vai mazāk kāzu dziesmas no šī mazzināmā Latvijas novada. Šī nu nav nekāda ''post'', bet gan maksimāli tīra un oriģinālam pietuvināta folklora. Būdami faktiskie folkloras kustības aizsācēji Latvijā 1980to. gadu sākumā, folkloristu aprindās ''Skandinieki'' joprojām spējuši saglabāt lielu autoritāti un visaugstāko kvalitātes latiņu. Nedaudz gan izbrīna tas, ka mūsdienās tā ir ļoti noslēgta kopa kur jauniem biedriem pievienoties ir ļoti grūti. Varbūt tas arī ļauj saglabāt nemainīgu kvalitāti un idejisko virzienu.
Tags: eksistenciālisms
|
11:35
[Link] | Pēc 20 gadu pauzes sanāca atkal būt Londonā. Iespaidi aptuveni tādi paši kā toreiz, lai gan apstākļi pavisam citi. Pasaules mēroga metropoles sajūtas un bijušās impērijas spozme nav pazudusi. Par spīti tam, ka pirms iekļūšanas daudzās sabiedriskās ēkās, jāaiziet teju tikpat stingra drošības procedūra kā lidostā. Toties ielās un pabos viss mierīgi.
Tags: ko es redzēju
|
17:38
[Link] | Starp citu seriāls ''Sarkanais mežs'' man patika. Tehniski labs un sižetiski saistošs, lai arī dažas sērijas varbūt bija drusku par vienmuļu. Tēma praktiski nezināma un interesanta. Aktierspēle pārliecinoša. Principā vispozitīvākie tēli šķita trīs: Anžes atveidotais ''Bahs'', viņa biedrs ''Krūms'' un Krievs. Cilvēki ar lielāko pārliecību un vēlmi kaut ko darīt, kas arī dara reālas lietas negaidot palīdzību no malas. Filmā radītais V. Reķis tomēr bija nokļuvis tajā situācijā apstākļu spiests un tāpēc drusku zaudēja ticamību. It sevišķi zinot to, ka tēla prototipam bija pavisam cita motivācija un parasti šādām misijām izvēlējās stingras pārliecības cilvēkus, kam nav ko zaudēt.
Daži jau pārmet, ka filma ir pārāk pesimistiska un grauj patriotismu, bet es uzskatu, ka tā ir ļoti pamācoša. Cilvēku daba savā būtībā nav mainījusies tūkstošiem gadu un jebkurā krīzes situācijā uzticamo cilvēku loks strauji samazinās. Jebkurai potenciālai nākotnes pretestības kustībai to vajag ņemt vērā. Žēl tikai, ka ģeopolitisku interešu vārdā tika veltīgi eksplautēta cilvēku dzimtenes mīlestība gan šeit uz vietas, gan arī trimdā.
Tags: ko es redzēju
|
09:10
[Link] | Jocīgi, ka Smiļģa ielas krodziņā ''Pils'' vakar biju tikai pirmo reizi. Ārēji pavisam necila vieta, pat mazo nosaukuma plāksnīti logā redz tikai rūpīgāk ieskatoties. Toties iekšā ir ļoti omulīga vieta ar plašu alus izvēli. Pamatā ''Malduguns'' un ''Viedi'' ražojumi, kā arī mazpazīstamu R-Eiropas brūžu izstrādājumi. Līdz ar to arī Āgenskalna proletariāts šo vietu neapmeklē, jo vienkārši nevar atļauties. Tomēr apmeklētāju netrūka. Gan pastāvīgie klienti visādi rajona intelektuāļi, gan daudz ārzemju studentu
Tags: Dzīvo ātri, draugi
|
13:53
[Link] | Dažas domas plānotās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Tā kā lielu daļu sava darba laika sanāk pavadīt ārpus Rīgas, tad viedoklis ir izveidojies. Vispirms jau jāsāk ar to, ka šis ir nebijis gadījums, kad kādai reformai ir politiskā griba un atbalsts teju visos līmeņos. Sākot ar daļu sabiedrības un beidzot ar saeimas vairākumu un valdību. Tas vedina domāt, ka ja vien pašreizējā valdība nekritīs, reforma tiks īstenota. Jautājums tikai par tās formu un apjomu. Tāpat arī vērojama teju unikāla parādība valsts pārvaldē, kā savu kļūdu atzīšana. Lai gan oficiālais formulējums ir drusku maigāks. 2009. gada reforma bija nevis kļūdaina, bet netika realizēta līdz galam. Piekrītot pamatdomai, ka reforma ir nepieciešama, šobrīd pieejamā informācija nav sevišķi iepriecinoša un liek uzdot virkni jautājumu. Šobrīd šajā tēmā dominē sausi juridiski formulējumi, ekonomiski un saimnieciski argumenti. Es, kā vēsturnieks, reformu skatu no kultūrvēstures un vēsturiskās ģeogrāfijas viedokļa. Zemāk dažas manas atziņas par reģioniem un reformu kultūrvēstures aspektā:
* Nedaudz skumji, ka pašlaik publiskotajā plānotajā administratīvā iedalījuma kartē tiek iets vieglākais ceļš. Atkal tiek piedāvāta tikai nedaudz papildināta veco rajonu karte. Neapšaubu t.s'''attīstības centru'' nozīmi, kā arī to, ka lielākā daļa lauku iedzīvotāju, vecuma grupā virs 40 itin labi atceras un spēj sevi identificēt vecajā rajonu sistēmā. Skumji paliek no tā, ka daļēji tiek atjaunots padomju okupācijas laika administratīvais iedalījums nevis izveidots tāds, kas respektētu gadsimtu gaitā izveidojušās kultūrvēsturisko novadu robežas un iedzīvotāju lokālo identitāti. Pat ja reizēm tas ir pretrunā ar ekonomiskās attīstības prognozēm vai iedzīvotāju skaitu.
* Šajā sakarībā visvairāk skumjas raisa fakts, ka Augšzeme jeb Sēlija joprojām neeksistē kā oficiāls kultūrvēsturisks novads un šobrīd faktiski ir sadalīts starp Zemgali un Latgali. Protams, ka reģions vienmēr ir bijis reti apdzīvots, bez izteiktiem un lieliem centriem, kā arī tā iedzīvotāju lokālā identitāte ir sākusi veidoties tikai salīdzinoši nesen. Tomēr izveidojot divus prāvus novadus līdz 1941. gadam pastāvošo Ilūkstes un Jēkabpils apriņķu robežās būtu panākts, ka Daugavas kreisajam krastam tiek dota iespēja veidot vienotu sēlisko identitāti. It sevišķi tas attiecas uz daļēji latgaliskoto un pārkrievoto novada daļu uz A no Ilūkstes, kas šobrīd iekļauta Daugavpils un Krāslavas novados.
* Daudz runāts par suitiem. Unikālā suitu kultūrtelpa iekļauta ne tikai Latvijas kultūras kanonā, bet arī UNESCO nemateriālās kultūras sarakstā. Jaunās reformas piedāvājumā suiti kā atsevišķa vienība vispār neeksistē. Turklāt atšķirībā no sēļiem, par suitu stipro lokālo identitāti nevienam nav šaubu. Taisnības labad gan jāsaka, ka arī 2009.gada reformas rezultātā, lai arī tika izveidots Alsungas novads, suitu teritorijas tika sadalītas starp trim pašvaldībām. Ja reizi suti ir tā sabiedrības daļa, kuras radītais mantojums un atšķirības ir atzītas visaugstākajā nacionālajā un arī starptautiskajā līmenī, būtu tikai loģiski, ja arī viņiem būtu tiesības uz savu pašvaldību. Piedāvāju pašreizējam Alsungas novadam pievienot Jūrkalnes un Gudenieku pagastus un lai suiti dzīvo mierā.
* Man nesaprotamu iemeslu dēļ, izmēros kompaktā un lielu ieguldījumu Latvijas valsts tapšanā devusī Piebalga, 2009. gadā tika sadalīta Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novados. Lai arī pēdējos gados krietni gājusi mazumā un atšķaidīta ar ienācējiem, bet piebaldzēnu identitāte joprojām ir dzīva. Piedāvāju abus novadus apvienot un izveidot vienotu Piebalgas novadu.
* Par Latgali nerunāšu, jo ar to pēdējos gados ir diezgan liela skaidrība. Zinu, ka daži latgaliešu īpatņi joprojām sūdzas par etnocīdu, bet tika liela uzmanība kā pēdējos gados, Latgalei nav pievērsta nekad visā Latvijas vēsturē. Turklāt arī paši latgalieši ir ļoti aktīvi savas identitātes kopēji un uzturētāji. Faktiski to pašvaldību robežas ietekmēs minimāli. Lielā mērā tas protams saistīts ar bažām par reģiona uzticību un lielās kaimiņvalsts aktivitātēm pēdējos gados. Bet, ja no ģeopolitisko notikumu diktētiem lēmumiem kāds labums atlec arī latgaliešu kultūras un identitātes stiprināšanai, tad tas ir tikai apsveicami. Būtu tikai jāizbeidz absurdā situāciju, ka daļa no pilnīgi latgaliskā Krustpils novada (Atašienes pagasts) atrodas Zemgales plānošanas reģionā, savukārt tikpat latgaliskie Varakļāni Vidzemes plānošanas reģionā. Vispār jau plānošanas reģionu robežas ir cits, vēl absurdāks stāsts un par to varbūt citreiz.
Rezumējot jāsaka, ka ļoti gribētos, lai ministrija paskatās uz reģioniem arī ārpus ekseļa tabulu rāmjiem. Es saprotu valdošu vēlmi visu unificēt un vienādot. Potenciāli bīstami precedenti nekad nav bijuši cieņā. Tas atvieglo dzīvi. Tomēr kaut kas vērtīgs visa tā rezultātā var tikt zaudēts. Latvija vienmēr ir bijusi īpaša ar nelielā teritorijā esošu milzīgu dažādību. Tas joprojām ir tikai daļēji izmantots tūrisma un ar to saistīta biznesa potenciāls.
Tags: darbs, eksistenciālisms
|
09:40
[Link] | Kaut kā sanāca zaļajā ceturtdienā piedzīvot pasākumu tādā veco laiku stilā. Aizdevos paklausīties stāstījumu par burāšanu Baltijas jūrā un tas beidzās ar daudz vīna un dažu sen neredzētu meiteņu satikšanu. Nākamajā rītā bija ciešanu piektdienai atbilstošas paģiras.
Drusku saistīts ar to ir nākamais stāstiņš no sievas dzimtā pierīgas ciema. Kopš viņa sevi atceras tā ir bijusi vieta kur uz lieldienām sabrauc tuvāki un tālāki paziņas, lai kostu. Tāda savdabīga ''grēku pilsēta'', kur savācas visādi baznīcā negājēji, sapulcējas kādā dārzā, izbauda brīvdienas un olu izmantotu kā uzkožamo. Principā es apbrīnoju, Latvijai diezgan netipiskās, kaimiņu tuvās attiecības tur. Droši vien tāpēc, ka 80% ciema joprojām ir pamatiedzīvotāji, šeit dzimuši un auguši. Pazīst viens otru kopš bērnības un pārsteidzošā kārtā nav viens otram apnikuši. Ak jā, vēl viena specifika ir tā, ka tur visi viens otru vislabāk pazīst ar iesauku palīdzību. Vārdi var aizmirsties, bet iesauka gan nē.
Tags: Dzīvo ātri, draugi
|
11:20
[Link] | Jau kaut kad rakstīju, ka īpaši neticu visām tām pilnmēness lietām. Ka tam ir kāda īpaša ietekme uz cilvēkiem. Tomēr, ja klientu apkalpošanā strādājošie vienā balsī apgalvo pretējo, gandrīz vai gribas sākt ticēt.
Tags: eksistenciālisms
|
13:48
[Link] | Piemetot savu pagali tēmai par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, vienīgais mierinājums ir tas, ka ''būvnieki'' visā pasaulē laikam ir vienādi. Par spīti kultūru atšķirībām un iespējām.
Tags: eksistenciālisms
|
16:38
[Link] | Starp citu, pirmdien biju uz Kairiša ''Baltiešu Gredzenu''. Baigais simbolisms un aktīvi pašam jādomā līdzi, bet man patika. Tēma smaga un, kā jau viss Latvijas vēsturē, pretrunīga bez gala. Kārtīgai izrādes un visas tēmas uztverei nepieciešamas arī vismaz minimālas Latvijas vēstures priekšzināšanas.
Globāli par šo tēmu runājot, ir bezgala skumji, ka 20. gs. laikā Latvija zaudēja divas savas vēsturiskās minoritātes. Vācbaltieši un ebreji bija dzīvojuši mums līdzās daudzus gadsimtus, abpusēji mijiedarbojoties gan kultūrā, gan tradīcijā. Abas izgaisa nepilnu trīs gadu laikā. Var apbrīnot vācbaltiešu kopienas lielo saliedētību un disciplīnu paklausot Hitlera aicinājumam labi zinot, ka ne tuvu visi bija viņa fani. Būs jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka lielu lomu spēlēja bailes un 1919. gada skarbā pieredze. Paliekot Latvijā, visticamāk viņus pēc kara sagaidītu Austrumprūsijas vāciešu liktenis un daudz brutālāka izceļošana.
Tags: ko es redzēju
|
17:40
[Link] | Mani jaunības elki joprojām nav ierūsējuši. https://www.youtube.com/watch?v=NeQM1c-XCDc Jaunākais Rammstein klips jau uzspridzinājis internetu. Ja līdz šim viņi bija izpelnījušies nepatiku no viena otra estēta, no vienas otras minoritātes, tad tagad sašutuma vētru ceļ teju visa R-Eiropa. Vienā kvalitatīvā klipā saliktas visas eiropiešu tabu tēmas kuras katrs interpretē savādāk. Tomēr, ja zin valodu un saprot tekstu, tad ir skaidrs, ka grupa projicē vidusmēra vācieša fobijas, bailes un aizspriedumus pašiem pret savu valsti un tās vēsturi. Tiem, tāpat kā Lindemanam, nav skaidrs ko īsti darīt ar savu vēsturi - mīlēt vai ienīst?
Klips ir arī pilns ar daudzām atsaucēm uz grupas iepriekšējiem klipiem un dziesmām un ir ļoti retrospektīvs. Gandrīz vai vedina domāt, ka tas arī varētu būt pēdējais.
Mūzika: Rammstein Tags: ko es redzēju
|
16:44
[Link] | Īslaicīgs paaugstinājums tikai sākumā izklausās forši. Pieaug atbildība un kreņķi, bet ne alga. Priekšnieces atvaļinājuma laikā veselu mēnesi skaitīšos nodaļas vadītājas p.i. Saprotu, ka šajā laikā visi mani vēros, bet pārāk par to nesatraucos. ''Padotajām'', kas šajā darbā nostrādājušas jau vairākus gadu desmitus, nekāds vadītājs patiesībā nav vajadzīgs. Tikai papīru parakstītājs un kāds ar ko nedēļas sākumā pārrunāt darāmos darbus. Un pasēdēt garlaicīgā sapulcē un paklausīties lielā vadītāja monologus arī nav īpaši grūti.
Tags: darbs
|
11:18
[Link] | Nedaudz ķecerīga atziņa no kultūras mantojuma aizsardzības jomas. Mūsdienu pieejamības prasības ar visiem obligātajiem liftiem, pacēlājiem un pandusiem reāli degradē vēsturisko ēku fasādes un padara tās nebaudāmas. Savukārt kompromisa varianti, kas paredz šādu objektu izbūvi kaut kur sētas pusē, var tikt uztverti diskriminējoši. Tie tik un tā padara invalīdu par otrās šķiras pilsoni, jo viņš nevar iekļūt ēkā pa galveno ieeju, bet tikai kaut kur no ''ķēķa'' puses.
Cits jautājums atkal ir cik vispār ir lietderīga šādu objektu izbūve nomaļās lauku pagastmājās vai dzīvību knapi velkošās pamatskolās.
Tags: darbs
|
16:49
[Link] | Arī tā var interpretēt Black Sabbath slavenāko gabalu: https://www.youtube.com/watch?v=Zz-wR5t81I0. Jāatzīst gan, ka skaņa varēja būt krietni labāka.
Tags: ko es redzēju
|
[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>] |