[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 180 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Novembris 2., 2018 | |
|---|---|
| 09:31 [Link] | Daudzās Rīgas centra kebabnīcās tu esi spiests runāt angliski, jo tur strādājošie melnīgsnējie svešzemju studenti valsts valodu nesaprot. Tāpēc ir tiešām patīkami reizēm piekāpt Āgenskalna pašā sirdī esošajā kioskā''Pie Gabriela''. Tur aiz letes stāv pats Gabriels (īstenībā gan viņu saucot Ahmeds) un teju brīvi runā latviski. Un piedevām vēl sasodīti garšīgi.
Tags: pilsētas dzīve |
| Oktobris 25., 2018 | |
| 11:49 [Link] | Ja vajadzētu definēt folk-pop mūziku vai varbūt folk-disko, tad tas ir šis gabals. Ļoti patīk tas ko dara šitie igauņi. Šis gabals gan nedaudz ''izlec'' no viņu līdzšinējā veikuma, bet vispār man patīk. Principā varētu arī kādā klubiņā uzlikt. https://www.youtube.com/watch?v=W6nrHrZ Mūzika: Trad.Attack |
| Oktobris 15., 2018 | |
| 14:13 [Link] | Darba vietas 30 gadu jubilejas balle aizvadīta diezgan augstos toņos, bet nezaudējot omulību un labu noskaņu. Ballējāmies Zemgales muižā, kas pēdējo dažu gadu laikā ir sasniegusi tādu pieprasījumu un popularitāti, ka dažādi pasākumi tur noris teju katru dienu. Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā ir kļuvusi par hipsterisma un kiča etalonu. Savukārt harizmātiskais un hiperaktīvais īpašnieku pāris visus tik ļoti iedvesmo, ka daļa iestādes dāmu jau izdzirdot viņu vārdu vien ģībst. Ir interesanti, bet arī drusku jocīgi redzēt savus ikdienā tik ieturētos un rāmos kolēģus pilnīgi citā ampluā. Jebkurā gadījumā vakariņas bija labas, dzērieni lieliski un atmosfēra vēl labāka. Žēl tikai, ka šīs pašas labās atmosfēras dēļ, izbraukšana uz Rīgu aizkavējās par 1,5h. un autobusa šoferis bijis kļuvis pikts un iepriekš saskaņoto maršrutu izdomāja aizstāt pats ar savu. Tā rezultātā attapāmies trijos naktī nevis Vanšu tilta, bet gan Akmens tilta galā un 20 min. laikā izsauktais taksis tā arī neatbrauca. Tags: Dzīvo ātri, Viņas, darbs |
| Oktobris 10., 2018 | |
| 09:36 [Link] | Pirms dažām dienām noskatījos kārtējo Latvijas simtgades filmu ''Homo Novus'', lai gan tāda paša nosaukuma grāmatu pabeidzu lasīt tikai vakar. Apmēram pusi filmas bija tāda ''WTF'' sajūta, bet kad pieradu pie apzināta radītās 30. gadu kinovalodas un aktierspēles, tad palika labāk. Daudzi jau to ir teikuši un arī es pievienojos tam, ka filma ir vizuāli skaista. Galvenokārt apģērbu un vides dēļ. Tomēr sižets ir diezgan saraustīts un reizēm grūti uztverams. Nezinu kā to uztvēra cilvēki, kas romānu nav lasījuši, bet pat man brīžiem bija grūti izsekot darbībai. No Eglīša romāna ir paņemtas atsevišķas būtiskākās epizodes, bet daudzas svarīgas detaļas, kas palīdzētu labāk izprast kontekstu un varoņu attiecības vispār nav minētas. Rezultāta daudzas epizodes rada vairāk jautājumu nekā atbilžu par varoņu rīcības motīviem. Neiztika protams bez dažu jaunu varoņu ieviešanas vai tik radikālās esošo pārveidošanas, ka tas faktiski ir uzskatāms par to pašu. Bet nu bez tā jau neiztiek praktiski neviena literāra darba ekranizācija. Arī filmas nobeigums ir ievērojami ''pasaldināts'', bet arī to var saprast. Kopumā jau publika smējās un aplaudēja, tātad laikam filma patika. Man gan radās iespaids, ka filmas veidotāji vairāk gribēja parādīt 30. gadu Latvijas ''zelta laikmeta'' mākslinieku dzīvesveidu, bohēmu un sadzīvi nekā ekranizēt Anšlava Eglīša romānu. Tomēr tas, ka filma apzināti veidota pēc 30. gadu holivudas komēdiju standartiem, ar precīziem tā laika rekvizītiem un arī aktierspēli padara to par diezgan unikālu Latvijas kino gabalu. Rezumējot visu vienā teikumā: forma un izpildījums izcils, saturs - nu tā... Ja nu kādam vajag paskatīties treileri: https://www.youtube.com/watch?v=f8w_V8k Tags: ko es redzēju |
| Septembris 27., 2018 | |
| 13:22 [Link] | Vispār jau šķiet, ka nekad neesmu piegājis Saeimas vēlēšanām tik nopietni kā šogad. Pētījis sarakstus, programmas, reitingus. Un jo vairāk pēti un iedziļinies, jo mazāk paliek par ko varētu balsot. Kā vienmēr, pilnībā piekrist nespēju nevienas partijas programmā rakstītajam. Ja būtu iespēja, no programmām un cilvēkiem sakombinēt pašam savu sarakstu nekavējoties to izmantotu. Bet par kaut ko jau jābalso būs. Nopietni apsveru iespēju balsot par sarakstu, bet izsvītrot visus nafig...
Tags: eksistenciālisms |
| Septembris 21., 2018 | |
| 15:04 [Link] | Lūk, vienu lietu sakarā ar to pāvesta vizīti gan es nesaprotu. Kāpēc Latvijā, it kā sekulārā valstī, ir piešķirta brīvdiena? Nekādu iebildumu pret brīvdienu kā tādu jau protams nav, bet jautājums paliek. Kāpēc tāda netiek piešķirta, kad Latviju apmeklē Dalailama? Vai tāda tiktu piešķirta, ja Latviju apmeklētu Maskavas patriarhs? Manuprāt atbilde ir tikai viena: vēlēšanu gads. Var mētāties ar brīvdienām un izbīdīt mēneša laikā tādas lietas, ko nevarēja izdarīt trijos gados. Savukārt par lielajiem uzņemšanas tēriņiem jau īsti iebilst nav ko. Var strīdēties par summu, bet ne par pašu faktu. Valsts jau visu laiku atbalsta dažādu interešu grupu pasākumus. Tags: eksistenciālisms |
| Septembris 17., 2018 | |
| 09:41 [Link] | Jau kādu laiku tēvs ir pametis gan banku nozari, gan valsts pārvaldi un sācis nodarboties ar to, kas tiešām patīk, proti - tūristu gids Vecrīgā. Lai arī oficiāli vada bezmaksas ekskursijas jeb t.s. ''Free tour'' vienīgie, kas to uztver burtiski ir ārzemju studenti. Parasti visi kaut ko samaksā. Vasarās ikdienas peļņa grozās ap 100 Eur. dienā, bet šīs vasaras rekords ir vairāk kā 200 Eur. dienā. Redzot, kā tēvs stāstot pekstiņus tūristiem, pelna dzīvu naudu arī es esmu dažādu ideju pārņemts. Lai arī mani ik pa laikam mēģina iebīdīt turpat, kaut kā uz klasiska gida lomu īpaši nevelk. Bet domas par kaut ko nopietnāku - par tūrisma firmiņas izveidi gan ir radušās.
Tags: eksistenciālisms |
| Septembris 13., 2018 | |
| 12:11 [Link] | Skatoties dzīvokļu īres cenas Rīgā, gan arī cenas visādos jaunajos projektos un pierīgas privātmājās vienmēr aizdomājos kur tie cilvēki strādā un kāda viņiem ir alga, ja var atļauties to iegādāties. 300 un vairāk Eur. par dzīvokļa īri hruščovkā nu galīgi nav jauki nerunājot jau nemaz par jaunajiem projektiem. Ārpus LielRīgas gan paveras cita aina. Nesen internetā redzējām sludinājumu un mājās spriedām, ka par dažiem tūkstošiem mierīgi var atļauties nopirkt lauku māju ar zemi Ciblas novadā, ja vien tur būtu ko darīt. Tags: eksistenciālisms |
| Septembris 7., 2018 | |
| 15:11 [Link] | Šī būs jau otrā sezona kad piedalos ''Prāta spēlēs''. Komandā kur divi biedri ir paziņas no tālās un matainās jaunības. Kārtējais pieradījums mazajai pasaulei, jo viens no šiem paziņām ir tagadējās darba kolēģes dēls. Viņa arī pamudināja atjaunot pazīšanos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis arī kādu laiku mācījies kursu zemāk vēsturniekos un tagad vasarās reizēm ir kļuvis par tuvu kaimiņu manā piejūrā. Bet vispār mums tur veicas diezgan labi. Visi esam baigie gudrinieki un savā kārtā regulāri tiekam trijniekā, bet kopvērtējumā stabili turamies pirmajā desmitniekā. Tags: draugi |
| Augusts 13., 2018 | |
| 09:52 [Link] | Pirmais laivu brauciens manā mūžā sekmīgi aizvadīts. Nedaudz pārsteidzoši, ka līdz šim bija sanācis izsprukt no dalības tādā, jo šķiet, ka laivojuši ir pilnīgi visi. Tāds iesācēju maršruts par Rindu/Irbi ko nobraucām divās dienās, lai gan teorētiski var izbraukt arī vienā. Nekad nebiju domājis, ka upē var būt tāda drūzma un vietām pat nelieli laivu sastrēgumi. Ja sestdien bija ideāls laivošanas laiks, tad svētdien nelielu asumiņu piemeta lietusgāzes un spēcīgais vējš. Līdz jūrai beigās no visas kompānijas sadūšojās aizbraukt tikai viena laiva.
Tags: draugi |
| Augusts 8., 2018 | |
| 18:46 [Link] | Kaut kā darbā aizvien biežāk sāk piemeklēt tā sajūta ar ko cīnījos muzejā visus pēdējos gadus. Savdabīga vientulība, jo apkārt nav neviena manas paaudzes, līdzīgi domājuša cilvēka ar ko varētu ne tikai runāt visādas muļķības, bet arī pārrunāt profesionālus jautājumus bez mūžīgā cinisma piedevas. Tās vecenes, kā kolēģes nav sliktas, bet ciniskas līdz riebumam. Netic nekam un nevienam. Turklāt nostrādājušās kopā tik daudzus gadus, ka pazīst viena otru kā raibus suņus. Es savukārt tik dziļi viņu personīgajās dzīvēs negribu iedziļināties, tāpēc parasti klusēju tikko sākas kārtējās klačas par mājas dzīvi, veselību vai kurš atkal nomiris. Nav jau tā, ka man darba vietā vispār nebūtu neviena paziņas. Ir, pat vairāki kursabiedri, bet reģionālās nodaļas specifika ir tāda, ka ikdienā saskare ar viņiem sanāk tik reta, ka īsti nejūt. Kopumā jau nav mirstamā vaina, bet darbaprieku drusku mazina... Mūzika: Obtest |
| Jūlijs 30., 2018 | |
| 11:35 [Link] | Darba darīšanās, industriālā mantojuma sakarā, sanāca tikties ar vienu NBS pulkvedi. Pārsteidzoši sakarīgs un viens no retajiem tāda ranga virsniekiem kuru tiešām var saukt par inteliģentu. Cik ir dzirdēts, tad arī armijas cilvēki viņu slavē. Padoto cieņa ir diezgan reta parādība Latvijas armijā, tāpēc laikam nav brīnums, ka šis pulkvedis ir aizrotēts darbā uz salīdzinoši maznozīmīgu kartogrāfijas kantori, lai nemaisa gaisu štābos.
Tags: darbs |
| Jūlijs 27., 2018 | |
| 09:40 [Link] | Klasisks gadījums. Darbs tevi izvēlas dalībai starptautiskā trīs dienu seminārā, kas tiešām varētu būt interesants un vērtīgs turpmākajai karjerai. Bet tajā pašā laikā tu esi plānojis tajā laikā doties atvaļinājumā un jau nopircis biļetes romantiskam kruīzam divatā. Neraža.
Tags: darbs, eksistenciālisms |
| Jūlijs 25., 2018 | |
| 15:24 [Link] | Nesaprotu tos dažus trakos latgaliešus, kas internetā gāna Latviju un apsūdz to ''latgaļu etnocīdā''. Ar šādiem apgalvojumiem ieguvēja ir tikai viena valsts un tā noteikti nav Latvija. Turklāt apgalvojums ir absurds jau pašā saknē. Manuprāt, nekad visā Latgales vēsturē tai no valsts puses nav pievērsts tik daudz uzmanības kā pēdējos gados. Reizēm pat pārāk daudz. Ja tu kādām visu laiku klārē, ka viņam ir ''neskaidra lojalitāte'' un ka viņš dzīvo tikai Krievijas informācijas telpā, tad beigās tas kāds tā arī tiešām sāk justies. |
| Jūlijs 17., 2018 | |
| 16:40 [Link] | Atvaļinājums beidzies tieši tad, kad karstuma vilnis sasniedzis Latviju. Bet bija labi arī tāpat. Trakā dziesmu svētku nedēļa pagājusi svētku dalībnieka atbalsta personas lomā un nogurums tāds pats kā pašam piedaloties. Par spīti dažādām pēdējā brīža tehniskajām ķibelēm sanāca paceļot arī pa Somiju. Skaista zeme, ar diezgan mežonīgu dabu un klintīm. Domāšanas un sakārtotības ziņā pilnīga Eiropa, bet ne tik radikāls variants kā Zviedrija. Patika, ka somi prot laiski atpūsties un baudīt dzīvi ne sliktāk kā d-eiropieši, bet dara to ļoti pārdomāti un neuzbāzīgi. Īsās ziemeļu vasaras priekšrocība ir tā, ka tās pavadīšana tiek rūpīgi plānota un izbaudīta. Protams, cenas liek noelsties, bet tam bijām gatavojušies. Līdzi bija paņemts gan ēdamais, gan arī šmiga un pašā Somijā izņemot nakšņošanu maksāt vajadzēja par saldējumiem (diezgan daudziem) un vienreiz degvielas uzpildi. Nu labi, dažus somu aliņus arī vajadzēja pagaršot par spīti cenai. Jāsaka gan, ka pilno ceļojuma grāmatvedību vēl neesam sarēķinājuši. Tags: ko es redzēju |
| Jūnijs 19., 2018 | |
| 15:45 [Link] | Viens no maniem mīļākajiem mūziķiem jau vairākus gadus ir čalis no Maskavas ar skatuves vārdu ''Senmuth''. Ik pa laikam paskatos ko šis ir jaunu saražojis. Tas ir multinstrumentālists ar fenomenālu radošo enerģiju, kas jau vairāk kā 10 gadus katru gadu izdod vairākus albumus (laikam gan tikai elektroniski) un tie visi ir bez maksas lejupielādējami viņa mājas lapā. Ar spēcīgu noslieci uz vēsturi, visādām senām civilizācijām un reliģijām viņa mūzika ir ļoti tematiski dažāda. Albumi ir konceptuāli, parasti veltīti kādai konkrētai civilizācijai vai filozofiskai problēmai. Visvairāk viņu interesē senā Ēgipte, bet ir arī Persija, senā Indija, Japāna un pat D-Amerikas senās civilizācijas, kosmoss un metafizika. Muzikāli tur ir tikpat liels sajaukums, lai gan pamatā tur apvienoti divi virzieni - metāls un industriālā mūzika kuru proporcijas katrā albumā atšķiras. Ir arī tīri elektroniski, ambienti albumi un ir arī kartīgas ģitāras. Retu reizi parādās arī vokāls. Man vispār negribētos viņu ielikt kādā konkrētā plauktiņā, bet ja nu tomēr tad tā ir eksperimentālā mūzika šī vārda vistiešākajā nozīmē. Viņš eksperimentē nemitīgi, pat viena albuma ietvaros. Ir daudzas grupas kuras ar laiku sāk skanēt vienādi, nespējot ienest kaut ko jaunu savā skanējumā kļūst garlaicīgas. Šeit katrs albums ir pilnīgi savādāks. Diezgan daudz no viņa var paklausīties šeit (diskogrāfija gan ir nepilnīga):https://senmuth.bandcamp.com/m Viņa mājas lapā kurā tad gan ir viss jau kopš 2004. gada:http://www.senmuth.com/ Mūzika: Senmuth - Giza cave system |
| Jūnijs 18., 2018 | |
| 08:57 [Link] | Laikam esmu jocīgs autovadītājs, jo nekad neesmu pastiprināti sekojis līdzi degvielas cenām un tās svārstībām. Jābrauc tad kad jābrauc un benzīns maksā tik cik viņš maksā. Ar savu mašīnu braucu praktiski tikai nedēļas nogalēs un citās brīvdienās un, ja nav nestandarta maršrutu tad uzpildu bāku reizi mēnesī, savukārt darba auto ir piesaistīts vienai konkrētai degvielas kompānijai. Apbrīnoju tos benzīngalvas, kas zin no galvas visu Latvijas degvielas uzpildes staciju cenas un seko līdz to svārstībām tikpat aktīvi kā biržu brokeri. Tags: pilsētas dzīve |
| Jūnijs 14., 2018 | |
| 16:41 [Link] | Starp citu, gatavojoties Rakstniecības muzeja organizētajai pastaigai pa romāna norises vietām Pārdaugavā ar paša autora dalību, sieva beidzot izlasīja ''Svina garšu''. Tas beidzās ar sēdēšanu virtuvē, vīna dzeršanu un komplicētu diskusiju par Latvijas žīdiem, holokaustu un cilvēka dabu vispār...
Tags: Viņas, eksistenciālisms |
| 11:00 [Link] | Vakar redzēju jaunāko pašmāju vēsturisko gabalu ''Baltu ciltis''. Vispār jau labi. Filmas formāts faktiski ir vienīgais iespējamais, lai noturētu interesi un nepārvērstos par aizmidzinošu stāstāmgabalu ar daudzām runājošajām galvām un dabasskatiem. Ar visu to vēsturi īpaši nepārzinošam cilvēkam tas ir ļoti koncentrēts un blīvs informācijas apjoms, ko varētu būt grūti pilnībā sagremot. Daudz labas datorgrafikas, bet animācijas gan šķita drusku pārāk bērnišķīgas un neiederīgas kopējā filmas tēlā. Faktoloģiski jau nav kur īpaši piekasīties, scenārijs ir ticams un teorētiski tāds ceļojums bija iespējams. Tomēr drusku mulsināja tā daudzsievības īpašā izcelšana, kas ir tāda ļoti slidena lieta. Lasot avotus nekādas norādes tā kā neesmu pamanījis izņemot dažus netiešus mājienus. Kristiešu autori jau nebūtu vilcinājušies šo faktu izmantot savā labā. Kopumā jāpiekrīt vienam no filmas ekspertiem Prof. J. Urtānam, ka arī mana iztēlotā un izsapņotā tā laikmeta pasaule ir diezgan tuva filmā redzamajai. Tags: ko es redzēju |
| Jūnijs 4., 2018 | |
| 11:42 [Link] | Pārliecinātiem vegāniem šo ierakstu nelasīt! Brīvdienās pirmo reizi sanāca piedalīties īstās cūku bērēs un nevis kaut kur dziļi laukos, bet tepat pierīgā. Pirms tam biju lasījis etnogrāfiskus aprakstus un redzējis līdzīga pasākuma fotofiksāciju no A-Z, bet nu esot klāt jau viss izskatās savādāk. Nebija gan sevišķi etnogrāfiski, drīzāk tādā kolhoza stilā, veco kolhoznieku vadībā. Man kā iesācējām gan ļāva piedalīties tikai pie svilināšanās un galaprodukta pārvietošanas uz pagrabu. Vispār jau interesanta pieredze, lai gan nekā skaista jau tur protams nav. Paši veči gan arī to kādu laiciņu nebija darījuši un tāpēc viss negāja tik gludi kā plānots, bet procesu pavadošās sarunas gan bija ļoti etnogrāfiskas, sākot ar to kur un kā labāk jādur, lai viss beigtos ātri un beidzot ar dažādu piedzīvojumu atminēšanos, kur nez kāpēc dominē cūkas, kas procesa vidū pamostas un skrien prom. Neiztrūka arī slavenais procesa noslēgums ar degvīna dzeršanu. Kopumā kā jau es minēju, nekas patīkams, bet no kultūrvēstures un antropoloģijas viedokļa ļoti vērtīga pieredze. Kaut gan otreiz piedalītos sevišķi nekāroju. Ir gan aizdomas, ka nāksies. P.S. 1. pasaules kara laika krievu šautenes durklis arī pēc 100 gadiem veiksmīgi pilda savu baiso uzdevumu. Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |