[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 200 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Jūnijs 1., 2018 | |
|---|---|
| 13:59 [Link] | Viens no labumiem, ka sieva pieder pie pašpasludinātās ''folkloras elites'' ir iespēja tikt uz ''Tautumeitu'' pirmā albuma prezentāciju ''Dailē'' ar ielūgumu. Vispār bija labi, lai gan par daudz runu un apsveikumu, un par maz mūzikas. Diezgan ņiprs postfolks, turklāt ar uzsvaru uz ''post''. Dažām dziesmām, lai gan ir autentiskie folkloras teksti, tomēr to interpretācija ir pilnīgi savādāka. Konkrēti dziesma ''Pāde'', kas ir jauka bērna krustabu dziesma, bet videoklipā un arī diska bukletiņa tekstuālajā aprakstā tā ir pagriezta pavisam citā rakursā. Nevar teikt, ka tas rakurss ir pilnīgi nepareizs, bet tā ir pilnīgi savādāka šķautne un būtībā dziesmai tiek piešķirta pavisam cita jēga. Redz kur: https://www.youtube.com/watch?v=8-su8wO Lai nu kā, noteikti ir vērts pasekot ko vēl viņas radīs, jo muzikāli jau pavisam forši. Tags: ko es redzēju |
| Maijs 30., 2018 | |
| 09:06 [Link] | Dabūt pastūrēt ''Latvijas valsts mežu'' apvidus auto (pat ja tā ir Dacia) tomēr ir patīkami. Izdevās piekļūt piemineklim uz pusi tuvāk nekā būtu izdevies ar darba pilsētas mazauto. Viens no pašreizējās darba vietas absurdiem. Labi zinot, ka aptuveni puse kultūras pieminekļu neatrodas asfaltētu ceļu malās, kā galvenais transports tiek izvēlētas japāņu pilsētas mazmašīnītes ar kurām iebraukt mežā ir paliels izaicinājums.
Tags: darbs |
| Maijs 25., 2018 | |
| 14:37 [Link] | http://www.delfi.lv/news/arzemes/nato-v Nu redz, beidzot arī paši amerikāņi atzīst, ka ideja dažu gadu laikā radīt brīvu, demokrātisku un rietumniecisku sabiedrību tādā pusfeodalā, daudzu cilšu un klanu pārvaldītā valstī kā Afganistāna, bija kļūda. Diez vai kāds kādreiz saskaitīs cik miljardi tur ir pazaudēti. Tags: eksistenciālisms |
| Maijs 18., 2018 | |
| 09:44 [Link] | Latvijas 100 gades filmu programma ir viens no labākajiem simtgades projektiem. Top ļoti kvalitatīvs kino, kas varētu iedod jaunu grūdienu visai Latvijas filmu industrijai. Tas ir arī labs iemesls aiziet uz kino pašiem. Piemēram, nesen bijām uz ''Billi''. Filma laba. Manuprāt viens no labākajiem attiecīgā laikaposma attēlojumiem Latviešu kino. Ekranizētās atmiņu epizodes ir rūpīgi atlasītas, lai veidotu visaptverošāku priekšstatu par strādnieku un viņu bērnu dzīvi Grīziņkalnā 30.gadu nogalē. Belševicas triloģija vispār ir ļoti pateicīga ekranizēšanai, jo tā ir pārpilna dažādu sīku sadzīvisku detaļu tajā pašā laikā nezaudējot kopainu un atmosfēru. Varbūt kādreiz kāds pieķersies arī pārējām divām daļām. Aizdomājos arī par sava vectēva stāstiem par dzīvi turpat netālu, Hospitāļu un Zirņu ielas stūrī, uzreiz pēc atgriešanās no Krievijas 20.gadu pašā sākumā. Strādnieku dzīves apstākļi bija diezgan līdzīgi visu Latvijas neatkarības laiku, bet uzreiz pēc kara tie bija īpaši grūti, jo trūka praktiski visa. Vectēva ģimenē dzīve sāka uzlaboties tikai 30. gadu vidū, kad vecvectēvs sāka strādāt ''Vairogā'' par brigadieri, vectēvs atļāvās uzsākt studijas un ģimene pat dažas vasaras varēja atļauties īrēt vasarnīcu Asaros. Tad protams nāca nākamais karš un viss sākās no jauna... Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju |
| Maijs 14., 2018 | |
| 10:51 [Link] | Izrādās arī gandrīz 10 gadus pēc fakultātes absolvēšanas ir iespēja tikt uz kursabiedru kāzām. Neesmu bijis uz daudz kāzām, bet šīs bija ļoti skaistas un omulīgas. Varbūt tāpēc, ka nebija otrā rīta neģīmju un paģiru, jo gluži kā pasakā, īsi pirms pusnakts visiem bija jādodas prom.
Tags: draugi |
| Maijs 8., 2018 | |
| 09:17 [Link] | Radās doma, ka varbūt tai sabiedrības daļai (it kā izglītotai un progresīvai), kas ļoti kategoriski iestājas pret valsts bērnudārzu un skolu piedāvājumu tas iezīmē arī kādas dziļākas problēmas viņu pašu attiecībās un attieksmē pret valsti. Piemēram, bieži netiek pat apsvērta doma, ka bērns varētu apmeklēt ''parastu'' valsts dārziņu, bet tiek meklēti visādi alternatīvi risinājumi. Uzskats, ka viss ko piedāvā valsts ir slikts pēc definīcijas tomēr ir ļoti neproduktīvs un aizvainojošs attiecībā pret tiem, kas godprātīgi strādā šajā sistēmā un dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.
Tags: eksistenciālisms |
| Maijs 2., 2018 | |
| 11:13 [Link] | Vecpuišu ballītes piedzīvojumus joprojām, pat pēc četrām dienām drusku jūt kāju muskuļos, it sevišķi pietupjoties vai kāpjot pa kāpnēm. Bija labs pasākums, kur dienas lielāka daļa tika pavadīta fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā nevis brutāli nokosta. Arī ģimenes izbraukumā Lietuvā izdevās noķert kārtīgu vasaru, kura cerams drīz būs arī šeit. Pirmās brīvdienas izdevušās. Tags: Dzīvo ātri, ko es redzēju |
| Aprīlis 23., 2018 | |
| 14:55 [Link] | Interesanti par ko varētu liecināt fakts, ka ik pa laikam sejas grāmatā saņemu ''aicinājumu draudzēties'' no kāda pirmo kursu vēsturnieka/vēturnieces? Fakultātē neesmu rādījies 100 gadus un arī pa studentu krogiem īsti nesanāk staigāt.
Tags: eksistenciālisms |
| Aprīlis 16., 2018 | |
| 14:36 [Link] | Darbā spriedām, ka nupat ir sācies muižu pirkšanas otrais vilnis. Turklāt galvenie pircēji tagad ir nevis nez kādi biezie vai īpašumu attīstītāji, bet drusku ''traki'' manas paaudzes cilvēki, kuri galvenokārt paļaujas uz savu entuziasmu, enerģiju un visādu projektu rakstīšanu. Vēl interesantāk ir tas, ka visas labās muižas ir izpirkuši jau pirmās kategorijas pircēji un šie jaunie sākuši pirkt pat graustu un pusgraustu stāvoklī esošas ēkas kam racionāli domājuši cilvēki met līkumu lielo ieguldījumu/apgrūtinājumu dēļ. Manas pieredzējušās un ciniskās kolēģes uz šiem entuziastiem skatās diezgan šķībi un ar lielu neticību, bet var viņas saprast, jo gan 90. gados, gan ''treknajos gados'' ir pietiekoši sastapušās ar visādiem makaronu karinātājiem un gaisa piļu arhitektiem. Man gan tomēr gribas ticēt cilvēkiem, vēl jo vairāk saviem vienaudžiem, jo esmu saticis diezgan daudz tādus, kas ar milzīgu enerģiju un mērķtiecību ir sasnieguši vairāk nekā dažs labs naudasmaiss ar dārgu biznesa plānu. Tags: darbs |
| Aprīlis 11., 2018 | |
| 08:54 [Link] | Nogremdēt darba mašīnu Zemgales dubļos ar visu priekšniecību...check. Labi, ka varēja kā vecos laikos, sazvanīties ar pagastu un dabūt no tuvējā kolhoza (tpfu Z/S) traktoru. Neliela škrobe, ka tā bija pēdējā pančka visā ceļā, iepriekšējām bijām veiksmīgi tikuši pāri!
Tags: darbs |
| Aprīlis 6., 2018 | |
| 13:42 [Link] | Kādreiz, sen studiju gados Vecrīgas Pelmeņu ēstuve bija ļoti demokrātiska vieta kur lēti ielikt māgā pelmeņu porciju un skriet tālāk ballēties (pardon, mācīties). Pēdējos gados reizi pa reizei tur piekāpu nostaļģijas mākts un vēroju, ka cenas pakāpeniski kāpa arvien augstāk un augstāk līdz šogad ir sasniegušas astronomiskus apmērus, kas pārsniedz faktiski jebkuru citu Vecrīgas darbaļaužu ēdnīcas cenu līmeni. Kaut gan kāda ēdnīca, pa 7 Eur. jau var paēst pusdienas arī praktiski jebkurā tūristu krogā ar visu viesmīli un ēdienkarti.
Tags: eksistenciālisms |
| Aprīlis 3., 2018 | |
| 12:03 [Link] | Mājās vienojāmies, ka bez leišiem latviešiem patiesībā ir vēl viena brāļu tauta. Un tie ir nevis izmirušie prūši, bet gan baltkrievi. Visas viņu tautas tradīcijas un folklora ieskaitot ornamentiku ir izteikti baltiska. Šajā aspektā ļoti žēl ir par nāvei nolemto baltkrievu valodu kuru daudzmaz ikdienā lieto tikai vairs daži veči dziļos laukos un baltkrievu folkloristi. Protams, ka daļēji šādu tuvību ir veicinājusi gadsimtiem ilga Baltkrievijas atrašanās Lietuvas valsts sastāvā. Baltkrievu folkloristi vēl tagad par savu īsto galvaspilsētu uzskata Viļņu un kopumā baigi fano par Lietuvas lielvalsti un jo īpaši par Vitautu Dižo. Gandrīz katrai sevi cienošai baltkrievu post - folka vai folkmetāla grupai ir kāda dziesma par šo tēmu. Tā kā šī sabiedrības daļa ir neliela un bez pretenzijām uz iesaisti politikā tad arī Lukašenko režīms liek viņus mierā un ļauj sapņot par visādām Liellietuvām. Mūzikālam fonam nesen atklāts baltkrievu folkmetāla gabals tieši par šo tēmu: https://www.youtube.com/watch?v=CgXkal3 Mūzika: Stary Olsa |
| Marts 27., 2018 | |
| 11:05 [Link] | Kopš sieva ir aktīvi pievērsusies bez atkritumu dzīvesveidam virtuve ir pilna ar visādām stikla burkām, burciņām, plastmasas maisiņiem un komposta spaiņiem. Var tikai apbrīnot viņas un citu domubiedru uzņēmību, jo es jau pašā sākumā (škirošanas posmā) teicu, ka visa šī lieta nav domāta sliņķiem. Bet cilvēks savā būtībā jau ir ļoti slinks un tāpēc jau arī viss ieaug atkritumu kalnos, jo izmest un aizmirst ir daudz vieglāk.
Tags: eksistenciālisms |
| Marts 23., 2018 | |
| 14:47 [Link] | Nedaudz patīkami jau ir, ka visi darba arheoloģijas spīdekļi sāk jautāt tev padomu par dažādu pieminekļu atrašanās vietu un to iespējamo platību, lai gan par arheologu sevi nekad neesmu uzskatījis. Tas ka tā mani vienmēr ir interesējusi gan ir tiesa.
Tags: darbs |
| Marts 19., 2018 | |
| 10:43 [Link] | Piektdiena bija vien no retajām dienām kuru varējām pavadīt ar sievu divatā. Tā rezultātā aizgājām pusdienās uz Kalnciema ielas ''Lokālu Veldze'', kas ir kļuvis par mūsu jauno mīļāko rajona krogu. Tur ēdot burgerus un dzerot alu aizrunājāmies par tautas tradīcijām, mitoloģiju un tās attiecībām ar kristietību. Izsecinājām, ka lieldienas faktiski ir kristietības vismazāk skartie gadskārtu svētki. Pie tam visplašākajos sabiedrības slāņos. Jo ''latvietis parastais'' diez vai lieldienās ies uz baznīcu, bet pie šūpolēm (lai vasarā odi nekož) gan vienmēr stāv rinda. Tags: Viņas, eksistenciālisms |
| Marts 14., 2018 | |
| 12:26 [Link] | Valstiskā līmenī ar katru gadu arvien asāk sāk just 90. gadu kļūdaino lēmumu un darbību sekas. It sevišķi īpašumtiesības, kur nekontrolētā privatizācija ir radījusi pilnīgu jucekli šodienas īpašumtiesības kur vesela rinda ēku vienkārši ''karājas gaisā'', jo formāli nevienam nepieder. Izrādās, ka savulaik īpašumu varēja iegūt arī pret pajām, bet tie nekur netika ierakstīti un neparādās ne VZD ne zemesgrāmatu reģistros. Bet no kultūras mantojuma viedokļa vissliktākie varianti ir par pilnībā sadalītajām un izvarotajām muižu apbūvēm, kur katrai ēkai ir cits īpašnieks un zemei vēl pavisam cits. Tur nekāda jēdzīga, kompleksa apsaimniekošana nav iespējama principā.
Tags: darbs |
| Marts 8., 2018 | |
| 11:43 [Link] | Kā es biju palaidis garām šitos islandiešus? Neteiktu, ka es baigi sekoju līdzi Islandes mūzikai un manas zināšanas par to aprobežojas ar Bjorku, Eivoru un dažiem mazāk zināmiem metālistiem. Šis ir pat ļoti patīkams atklājums: https://www.youtube.com/watch?v=R8n8Uy5 Arī šis gabals https://www.youtube.com/watch?v=4nkljmJ Tags: eksistenciālisms |
| Marts 6., 2018 | |
| 10:34 [Link] | Drusku nesaprotu to traci ap Dziesmu svētku biļetēm. O.k. skaidrs, ka bija tehniskas problēmas pērkot internetā, būtu brīnums, ja nebūtu. Bet tiešām tie 100 000 cilvēki cerēja, ka visiem pietiks biļetes zinot, ka kopējais vietu skaits ir kādas trīs reizes mazāks? Tad vēl tā cepšanas ap spekulantiem. Nu piedodiet, spekulantus tikai padomju laikā sēdināja cietumā, tagad to sauc par biznesu un nauda kā zināms nesmird. Kur ir aitas tur ir arī cirpēji. Visefektīvākais veids kā ar viņiem cīnīties ir nepirkt no viņiem neko, lai iebrauc palielos mīnusos. Nākamreiz varbūt padomās vai ir vērts. Mājās gan esam vienisprātis, ka vislabākais veids kā baudīt dziesmu svētkus un neuztraukties par biļetēm ir tajos piedalīties. Esmu bijis abās pusēs un varu teikt, ka emocijas tikpat ja ne pat vairāk. Tags: eksistenciālisms |
| Marts 5., 2018 | |
| 09:16 [Link] | Pabeidzu lasīt aktiera Kaspara Pūces bērnības un jaunības laiku atmiņas ''Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā''. Jāsaka, ka man patika. Nav tipiskie, smagie izsūtīto atmiņu stāsti kur ''vissbijaslikti'', bet drīzāk aizraujošs dēku stāsts no bērna perspektīvas, kur tas laikmets un ideoloģija ir diezgan tāls fons. Pašam Pūcēm ir talants ne tikai tēlot ziemassvētku večus, bet arī uz rakstniecību, jo valoda ir ļoti laba, lasās viegli un papildu vērtību piešķir viņa trāpīgā un reizēm arī atklātā pašironija. Turklāt grāmata nebeidzas ar atbrīvošanu un došanos mājup, bet ieskicē arī dzīvi 50. gadu otrās puses Latvijā, kad autors viens pats ir atsūtīts atpakaļ uz Latviju. Vienīgi radās pārdomas par aktiera vecāku, galvenokārt jau tēva, laikmeta izpratni un rīcību. Viņa tēvs vācu okupācijas laikā bija Rīgas kinostudijas direktors. Zinot, ka tajā laikā kinostudijā tapa vietējā mēroga propagandas šedevrs ''Sarkanā migla'' un vēl viens otrs attiecīgas ievirzes kinogabals viņam bija jāsaprot, kas viņam par to varētu draudēt no sarkanajiem. Vēl jo vairāk neizpratni raisa fakts, ka viņa vecāki kara beigās jau bija veiksmīgi nokļuvuši Vācijā, angļu okupācijas zonā, bet tomēr izlēma atgriezties padomju okupētajā Latvijā. Kas tas bija? Kaut kāds politisks naivums vai tuvredzība, noticot tam ko stāstīja pa bēgļu nometnēm klejojošie padomju ''mājās braukšanas'' aicinātāji? Tags: eksistenciālisms |
| Marts 1., 2018 | |
| 11:43 [Link] | Drusku apskaužu tos karstasiņu tēviņus, kas šādā laikā defilē ielās vaļējos un pavasarīgos mēteļos zem kuriem spīd tikai krekls. Rodas jautājums vai tad vispār bija jēga to mēteli vilkt?
Tags: pilsētas dzīve |