Faith Club
Faith Club
- 2009.04.06, 21:37
- Grozījums likumā "Par policiju"
12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības
Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:
31) savas kompetences ietvarospieprasīt un saņemt bez maksas saņemt no valsts pāvaldes un pašvaldību institūcijāmiestādēm un amatpersonāmcitām juridiskajām personām, kā arī fiziskajām personām nepieciešamo informāciju un, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to pieejamības statusa;
311) iepazīties ar informācijas sistēmās esošo informāciju;
Jaunais pants īsumā:
31) policista kungs drīkst iet un ņemt, ko vien iegribās, kas vien ienāk prātā, nesniedzot pamatojumu vai paskaidrojumus, un priecājies ka nedabū ar zābaku pa muti vispār, gnusi.
(via ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
spicausis)
-
11 rakstair doma
- 2009.03.20, 11:08
- Būtu jauki, ja AKKA/LAA un citas "autortiesību pārstāvju" aģentūras saprastu, ka viss ir izmainījies, un viņu esošais biznesa modelis ir beigts un pagalam - ka ir laiks pieņemt jaunos apstākļus, un rīkoties tiem atbilstoši, nevis lauzties pret realitāti.
1) CD mūziku neviens vairs nepirks. Varbūt pirks tik pat daudz kā vinila plates tagad. Kā formāts priekš masu aprites CD ir novecojis un pagalam. Cilvēki vai nu pirks mp3, vai lejupielādēs mūziku par brīvu - un pirks, varbūt, tikai pārnēsājamos atskaņotājus. Tas ir fakts, un jāpieņem par aksiomu, vecos untumus jāaizmirst, un domāt jāturpina tikai no šī jaunā skatupunkta.
2) Realizējot savas vēlmes policejiski izspiest naudu, autoru vārdā, Autortiesību aģentūra tikai grauj autortiesību koncepcijas leģitimitāti. Ir jāatceras: autortiesības vispirms ir brīvprātīgi pieņemta koncepcija un var pastāvēt tikai kā savstarpēji izdevīga vienošanās. Tiesības uz autoratlīdzību nav reāli pastāvošas neatņemas cilvēka tiesības. Ja publikai (mums) šī vienošanās kļūst neizdevīga kādu jaunu apstākļu dēļ - autortiesību aģentūrai ir nepārprotami jāiekaļ, ka viņu pastāvēšanas pamats tiks sagrauts. Ja aģentūras misija vairs nekalpo iedzīvotāju interesēm - un reāli traucē attīstībai un progresam.
3) Ir viens dzīvotspējīgs modelis: saņemt peļņas procentu no pelnošiem uzņēmumiem - veikaliem, restorāniem (krogiem), klubiem. Mūziķi un multimākslinieki piedāvā savu mūziku, rada atmosfēru kurā cilvēki izklaidējas, uzņēmēji pretī saņem naudiņu, un pieticīgu, bet godīgu procentiņu maksā autoriem.
Tā varētu būt. Un visas pretenzijas pret kautkādiem "autortiesību pārkāpumiem" tiek noņemtas - klubs spēlē kādu mūziku grib, cik vien grib - KAKA/LALA saņem nedaudz naudas un atpišas. Pēc tam atliek tikai pastrīdēties cik liela/maza atlīdzība ir godīga, izdevīga gan apmeklētājiem (kas nodrošina peļņu uzņēmumam), gan arī autoriem.
4) Šībrīža piedāvātie tarifi (vismaz tie, kas blogeriem tika piedāvāti) ir absurdi. Vienkārši absurdi no ekonomiskā viedokļa. Piedāvāt blogam, kas neko nepelna, izvietot līdz 100 dziesmām un maksāt no peļņas 5.5% bet ne mazāk par Ls 10 mēnesī - tas ir, lai varētu maksāt procentu, blogam jābūt vismaz Ls 190 peļņai mēnesī (Ls 190 * 0.055 = atlīdzība Ls 10,45 mēnesī)... kur jūs tādus blogus esat Latvijā redzējuši, kas gadā Ls 2300 pelna?
Un ka peļņa pieaug lineāri? Izvieto 200 dziesmas blogā - tava peļņa izaug Ls 4600 gadā, izvieto 300 dziesmas, tava peļņa maģiski jau Ls 7000 ? Kādus tādus pakalpojumus blogs varētu nodrošināt, ka viņam peļņa un apmeklējums tik astronomiski augs? Kādam jābūt tirgum!
Cik es varu teikt, blogeris maksā ISP par lapas uzturēšanu, maksā NIC par sava domēna uzturēšanu, un vispār no finansiālā viedokļa, strādā tikai ar zaudējumiem! Tas ir vaļasprieks, nevis ienākumus nesoša nodarbe.
Ar galvu vajag domāt - veicot domu eksperimentu sevi nolikt blogera vietā vispirms, nevis nervozi klabināt spalvainām, lipīgām, naudaskārē trīcošām rokām no gaisa pagrābtus tarifus... un iedomāties ka nu tik būs, uzsūtīs Ekonomikas policiju, konfiscēs blogeriem datorus, un naudas straumes gāzīsies.
-
20 rakstair doma
- 2008.11.23, 11:27
- Krimināllikuma 194.1 pantu būtu viegli labot, ja tajā veiktu nelielu izmaiņu:
(1) Par valsts amatpersonas apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, [...]
(2) Par valsts amatpersonas tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa, [...] vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij
[...]
194.1 panta šobrīd spēkā esošā redakcija, pēc manām domām, ir klaji pretrunā ar Latvijas Satversmi, un esmu pārliecināts, ka tas ātrāk vai vēlāk tiks atcelts Satversmes tiesā. (Nu, varbūt runājot 10-20 gadu perspektīvā, kad Latvijas izpratne par vārda brīvību kaut par kripatiņu būs pieaugusi.)
Šis krimināllikuma pants nekādā gadījumā nedrīkst vērsties pret privātpersonām (iedzīvotājiem). Bet varbūt tas varētu ar visu stingrību vērsties pret valsts amatpersonām un ierēdņiem (pret jebkuru ievēlētu politiķi, valsts darbiniekiem vadošos amatos, kā arī visādiem partijas biedriem, kas ielikti prestižā amatā (pie treknās siles visādās padomēs, utt)), un arī Latvijas Bankas amatpersonām.
Pēc panta atbilstošas izmaiņas, DP nāktos gribot negribot saprast, ka ir atbilstoši jāvērtē valsts amatpersonu kaitnieciski izteikumi. Un ka atsevišķi jānošķir privātpersonas izteikumi, tai realizējot savas Satversmes garantētās tiesības.
Piemēram, Rimšēviča paziņojumiem būtu lielāks svars, jo būtu saprotams - viņš runā patiesību, bet pretējā gadījumā aiz muguras rēgojas skaidra perspektīva stāties tiesas priekšā. (T.i., es izsaku cerību ka amatpersonu melošanas gadījumi kļūtu retāki. Cerēt, ka kāds no "lielajiem" kādreiz stāsies tiesas priekšā šobrīd būtu naivi.)
***
Ja paskatās plašāk, tieši tāda Bērziņa izrunāšanās ir tas, kas tautā sagatavo augsni visādu baumu nekritiskai vērtēšanai. Paskatoties vēsturē, atceramies [ministru prezidenta] Māra Gaiļa vai E. Repšes izteikumus (par Bankas Baltija "stabilitāti" - tieši pirms kraha), kas vēlāk rada iespaidu, ka valsts amatpersonas var nesodīti melot kad vien viņiem ir izdevīgi. Vai arī nesenāk, [ministru prezidenta] A. Kalvīša izteikumi, ka "baumas par lata devalvāciju tika izplatītas organizēti" - lai gan beigu beigās noskaidrojas, ka īstenībā Saulaines sovhoztehnikuma absolventu salidojumā klasesbiedri pie glāzītes apsprieduši - "būs būs nebūs nebūs", un tas nezkādā veidā Kalvītim (Riekstiņam/Pjatkinam/Ustubam) nonācis ausīs.
Kalvīša paziņojumi, protams, nav nekāda "apzināti nepatiesu datu izplatīšana", bet diezgan banāls gadījums, kad pamuļķa valsts amatpersona palaiž muti, un pēc tam apdiršas. Starp citu, faktiskais Kalvīša paša palaisto baumu rezultāts bija tāds, ka ārzemju bankas paņēma latu kredītus (Ls ~100 miljonus), lai fiksi nospēlētu pret latu. Latvijas Banka pacēla latu kredītu procentu likmes (RIGIBOR), un varbūt pat nedaudz nopelnīja.
Stāsta kopsavilkumā redzam kāpēc Drošības policijai slepenība ir tik patīkami tuva, un kāpēc negribas atklāt reālos izmeklēšanas rezultātus: realitāte ir tik smieklīga, ka nostāda valsts amatpersonas par apaļiem muļķiem, un pašu DP okšķeru darbošanos - par bezpalīdzīgu, bezmērķīgu darbības imitāciju "kalpojot valstij".
-
7 rakstair doma
- 2008.11.21, 16:10
- Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija): Godātie deputāti! Šis bija Latvijas Bankas priekšlikums, un Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja. Un atbalstīja to tieši tāpēc, ka runa ir par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Līdz ar to Mitrofanova kunga satraukums par vārda brīvību, kas ir minēta Satversmes 100.pantā, ir pilnīgi nepamatots.
( arhīvam - Saeimas stenogramma par likuma projekta Nr: 70/Lp9, 4. priekšlikuma pieņemšanu )
-
3 rakstair doma
- 2008.11.21, 09:03
- Protams, Dmitrijs Smirnovs (Ventspils augstskolas pasniedzējs) ar savu ieteikumu naudu konvertēt uz dolāriem kļūdās, jo dolāram drīz vien nāks kārtīgs grāviens (vismaz pēc Peter Schiff domām), bet tas, ka Drošības Policijai tagad ir pilnvaras par šādu uzskatu paušanu cilvēkus likt cietumā ir klajš Satversmes garantēto tiesību [uz vārda brīvību] pārkāpums.
Un ja tā padomā, kāda vispār var DP būt kompetence spriest par Latvijas finanšu sistēmu, un izteikumiem kas to var "apdraudēt". Tas ir, tiem pašiem kompetentajiem DP, kuru šobrīd vislielākais panākums ir safabricēta lieta pret Lindermanu par "sprāgstvielu glabāšanu" (ja jau valsts varas gāšanu nevar piesiet, tad "konstatē" trotila putekļus uz drēbēm un mājās "atrod" kautkādus detonatorus). Tiem pašiem DP, kas četrus gadus nodarbojās ar laikraksta nepamatotu kriminālvajāšanu, un, loģiski, padirsa pēc visiem punktiem.
Tiem izsitējiem tak bomžus centrāltirgū dzenāt nevar uzticēt, kur nu vēl spriest par žurnālistu vai akadēmisko mācībspēku izteikumiem. Līmenis.
-
29 rakstair doma
- 2008.03.23, 10:38
- Diezgan daudzi neiet parakstīties par grozījumiem (tautas varu atlaist Saeimu), tāpēc ka neizprot grozījumu būtību. Es pats patērēju vismaz 30 minūtes pētot grozījumus un salīdzinot ar esošajiem pantiem. (Es gan esmu parakstījies to 10'000 skaitā kas šos grozījumus virza uz "lielo" parakstu vākšanu.)
Tātad - grozījumu būtība ir sekojoša: tauta var ierosināt Saeimai lemt ne tikai par likuma projektu (vai Satversmes grozījumu projektu) kā ir šobrīd, bet arī par "lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu". (78. pants)
(Lai to ierosinātu, vispirms ir jāuztaisa šis lēmuma projekts, tad jāsavāc 10'000 paraksti kas saka, ka lēmuma projekts ir labs, un tad CVK izsludina "lielo" parakstu vākšanu, lai šo projektu iesniegtu Saeimai, kuriem šo lēmumu jāpieņem.)
Otrais solis ir tas, ka Saeima var lēmumu pieņemt (un atlaist sevi), vai arī atteikties lemt, bet tad tiek taisīta jau tautas nobalsošana. (79. pants).
Un tad Saeima jau tiktu atlaista ar tautas lēmumu.
Es atkārtošu - augstāk minētie divi soļi ir tie paši, kā šobrīd tauta var ierosināt Saeimai lemt par kādu likuma projektu (vai par grozījumiem Satversmē - ko arī mēģinam tagad darīt). Vienkārši klāt parādās iespēja iesniegt arī "lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu".
Un lai šos Satversmes grozījumus varētu virzīt uz tautas nobalsošanu, paņem pasi, aizej un paraksties. Ir jāsavāc vismaz 149'064 paraksti.
( ja kāds domā ka Saeimu atlaist būtu pārāk viegli... )
-
34 rakstair doma
- 2008.03.05, 13:55
- Palasīju to interviju ar Štokenbergu, vispār iespaids ne pārāk.
Pirmkārt jau, visi tie cipari uz kuriem tiek piedāvāts balstīt "minimālās pensijas" aprēķinu, ir kautkādi no gaisa pagrābti skaitļi, un nekādā ekonomiskajā realitātē nebalstās (es nerunāju par budžeta skaitļiem, tos patirzāšu citreiz).
Kā gan tas gadās, ka pensijai būtu jābūt = 3x "valsts sociālais pabalsts". Kāpēc tieši 3x, nevis 2.5x vai 4x? Gribētu es parunāt ar tiem, kas šos referendumam piedāvātos grozījumus izstrādāja, man liekas ka tie grozījumi ir klajš ekonomisks analfabētisms (gan jāatzīstas ka es nessmu iedziļinājies - varbūt kāds var iemest saiti uz piedāvāto grozījumu pilno tekstu).
Kā tiek aprēķināts "valsts sociālais pabalsts"? Ministri pasēž, ar pirkstu mākoņos pabaksta un izlemj. Vienu gadu izlemj no Ls 30 pacelt uz Ls 35. Tad 2005 gadā, no Ls 35 - pacelt uz Ls 45. Tagad atkal izdomās pacelt uz Ls 60. Bet tie ir tādi absolūti skaitļi, un nav saprotams vai vispār ir kautkāda metodoloģija pēc kā tos kāds aprēķina, un vai tam apakšā ir kautkāds ekonomisks pamatojums: kādas cilvēka vajadzības šim pabalstam būtu jāsedz.
(T.i., - vai šis piedāvātais pamata "sociālais pabalsts" ir atkarīgs no kautkāda pārtikas groza cenas? Vai no medicīnisko pakalpojumu cenām. Vai arī ir atkarīgs no iztikas minimuma. Vai arī no minimālās algas - par pamatu taču ir jāņem rādītāji kas atspogoļo kautkādu konkrētu ekonomisko realitāti, nevis politisko realitāti. "Ls 45" taču neko nenozīmē, tas ir tikai skaitlis uz papīra, pat ja tu pareizini to ar 3. Tas sevī nekādi neiekļauj ne cik maizes klaipus par to varēs nopirkt, ne cik litrus piena, ne cik medikamentu par to naudu var nopirkt - maizei un pienam cena atspoguļo ekonomikas reālo stāvokli, bet mistiskā "Ls 45" vērtība var tikai dramatiski kristies.
Un tad jau atkal jāprasa ministru kungiem, lai pārskata "sociālā atbalsta" apmēru, lai pabaksta mākoņus vēl, lai izdomā citu skaitli. Un no sākuma.)
Štokenbergs gan spirinās, ka viņa metodoloģija nav tā, kas tiek bīdīta uz referendumu, ka viņam ir sava formula: minimālā pensija = iztikas minimums. Jā, tāda formula ir pamatota ekonomiski, un ļauj pensijām augt kopā ar inflāciju un sekojošu pārtikas sadārdzinājumu, un augt kopā ar valsts ekonomisko izaugsmi vispār.
It īpaši tuva man šāda formula ir tāpēc, ka tad valsts nevarēs devalvēt naudu, atstājot pensionārus ar viņu neindeksētām pensijām aiz borta. T.i., pensiju garantija liks ieturēt konsekventu un atbildīgu monetāro politiku - jo tikko sāc drukāt latus (vai eiro), tirgus neredzamā roka arī valsts izmaksas automātiski paaugstina: sekojoši no naudas drukāšanas kampaņas (ja valsts/centrālā banka izdomātu tā darīt) rezultāts būtu garantēts - nulle - un viņu rokas ir sasietas.
Vispār fiksētie skaitļi likumos ir stulbums un analfabētisms. Salīdziniet, kā iznācis ir ASV ar dažiem likumiem: par [tādu un tādu pārkāpumu] sods ir 20$ un gads cietumā. Protams kad likumu (pirms gadsimta) pieņēma, 20$ faktiski bija gada alga. Laika gaitā inflācija ir devalvējusi 20$ par sīknaudu, bet gads cietumā savu svaru nav zaudējis (īstenībā es pat teiktu ka šobrīd gads cietumā cilvēku ietekmē daudz negatīvāk, nekā pirms simts gadiem, kad vienalga nekā cita nebija ko darīt, kā govis ganīt, un vērot kā kukurūza aug.)
Mums Krimināllikumā visi sodi ir minimālajās algās izteikti - un tas ir pareizi, jo 1995. gadā minimālā alga bija Ls 28, bet šogad - Ls 160. Ja likumos būtu palikuši tie paši sodi, kas aprēķināti 1995 gadā: salīdzinam cik sāpīgi būtu nomaksāt sodu toreizējo 50 minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 28x50) = Ls 1400. Un tagad tas pats pārkāpums nes līdzi sodu Ls 8000 apmērā - jo minimālās algas aug līdzi.
Bet morāle viena: likumos sodi aug līdzi ekonomikai (un inflācijai), bet pabalsti un pensijas, visādi neapliekamie minimumi - nē. Kā gan tā?
( + mazliet par minimālo algu, nav obligāti lasīt )
-
15 rakstair doma
- 2008.02.04, 23:12
- Lai iesildītos, nedaudz par Latvijas Republikas Krimināllikuma 166. panta vēsturi.
166.pants. Pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana.
Vēlams tagad aiziet, un uz šo brīdi aktuālo apčolēt.
Tātad, visjaunākie grozījumi ir stājušies spēkā ar 12.01.2008., un tika pieņemti 13.12.2007, papildināja likumu ar piekto pantu:
"(5) Par šā panta trešajā vai ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu".
Tas ir par mazgadīgā iesaistīšanu vai par nepilngadīgā iesaistīšanu.
Kādu brīdi pirms tam, 21.06.2007. tika pieņemti grozījumi, kas spēkā stājās 19.07.2007.
"7. Papildināt 166.panta otro daļu pēc vārdiem “rakstura materiālu” ar vārdu “lejupielādi”."
Tas ir par pornogrāfiska rakstura materiālu lejupielādi, ja tur ir aprakstīta vai attēlota bērnu "seksuāla izmantošana" vai nekrofīlija, vai zoofīlija, vai pornogrāfiska rakstura vardarbība. Tai nav jābūt pat filmai, kur reāls bērns filmēts un mocīts, nē, ar tādu pašu rezultātu tas var būt piedauzīgs rakstelis, var būt komikss vai kolāža...
(Interesanti, ka nav norādīts ka pēc "lejupielādi" jābūt komatam, tāpēc likums šobrīd skan "materiālu lejupielādi iegādāšanos, ...." (arī t.s. "nākotnes versija" kļūdu vēl nelabo, es domāju tāpēc, ka tie kas likumus pieņem, tos pēc tam nelasa - jo domā ka uz viņiem tas arī neattiecas.)
Bet ja skatīties pēc likuma gara, tad mēs visi, kas šo bildi ir lejupielādējuši, un iespējams, saglabājuši bilžu folderītī, esam noziedznieki. Vai, pasarg dies, nosūtījuši kādam.
Mūs visus būtu jāsoda.
Vēl laiku pirms tam, tika kriminalizēta šāda rakstura pornogrāfisku materiālu iegādāšanās personīgiem nolūkiem: ar 12.10.2006. pieņemts grozījums, spēkā ar 15.11.2006.
"4. 166.panta otrajā daļā: papildināt daļu pēc vārdiem “erotiska rakstura materiālu” ar vārdu “iegādāšanos”; izslēgt vārdus “tādā pašā nolūkā”."
Pirms tam likums aizliedza tikai glabāšanu izplatīšanas nolūkos, tagad arī vienkārši glabāšanu. Vēlāk arī ne tikai iegādi, bet arī lejupielādi (kas var būt bez maksas), un iespējams - bez paša datora īpašnieka ziņas. (Esmu lasījis, ka vīrusu inficētie datori tiek izmantoti bērnu pornogrāfijas izplatīšanai - vīrusi uz inficētiem datoriem uzkačā bildes vai filmas, un tad adresi izplata kautkādos slepenos kanālos. Bet likums mums visiem viens - viena taisnība visiem.)
Pedofīlu medībām lauks ir sagatavots.
Žēl tikai ka pirmā publiskā prāva tik muļķīga. Bet nu nebija laika kādu konkrētāku apsūdzēto sagatavot - kāds pasteidzās uzskricelēt nevietā.
Vēl pirms tam, 03.03.2004 izsludināts un 2005.gada 1.janvāri stājusies spēkā vesela rinda ar tehniskiem grozījumiem, kas paredz ļaut tiesai brīvības atņemšanu aizstāt ar spaidu darbiem.
"23. Papildināt 166.panta otrās daļas sankciju pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “vai ar piespiedu darbu”."
Būtībā tiesai ļauj piespriest arī mīkstāku sodu. Interesanti, ka piespiedu darba termiņš nav noteikts - t.i., ja brīvības atņemšanu piespriež "no-līdz" kautkādiem gadiem, piespiedu darbs tiek piespriests kaut kā citādi.
2000. gads nesis šādu interesantu pavērsienu:
"14. 166.pantā: papildināt panta nosaukumu un otrās daļas dispozīciju pēc vārda "pornogrāfiska" ar vārdiem "vai erotiska";
papildināt otrās daļas sankciju ar vārdiem "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas";
papildināt trešās daļas dispozīciju pēc vārda "pornogrāfiska" ar vārdiem "vai erotiska";
aizstāt trešās daļas sankcijā vārdu "pieciem" ar vārdu "sešiem" un papildināt sankciju ar vārdiem "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:"
"(4) Par mazgadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā) —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.""
T.i., tiek definēts arī "erotiska rakstura" materiāls, kurā aprakstīta vai attēlota nekrofīlija, zoofīlija vai bērnu seksuāla izmantošana, vai seksuāla rakstura vardarbība. Bet šis likums joprojām kontrolē tikai "ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu".
Mantas konfiskāciju nekomentēšu, bet interesanti tas kļūst tikai 2007, 2008 gadā, kad šo sodu jau varēs piemērot jau arī par "lejupielādi" un par "glabāšanu".
Interesanta nianse ir jauns pants, kas definē sodu par "mazgadīgā" iesaistīšanu - krimināllikuma izpratnē mazgadīgais, šķiet, ir "persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu".
Savukārt nepilngadīgais ir 16,17 gadus veca persona. Pēc 18 gadu iestāšanās jau var pisties un fočēties cik gribas. (Starp citu, kā īsti ir ar draugiem.lv, vēl nav novērti? ASV pilns ar kriminālprocesiem kur puika ar meiteni nofočējušies (abiem pa 14), puika sūtījis bildes meitenei, pastu kāds nepiederošs atvēris, un abi bērni ietupināti par bērnu pornogrāfijas izgatavošanu un izplatīšanu grupā.)
Es gribētu apskatīties saeima.lv debates par šiem visiem vājprātīgajiem grozījumiem, bet man laikam nebūs laika tur rakties. Kas bīda šos totalitāros likumus? Kam ir izdevīgi ka katrs valsts pilsonis var tikt ietupināts, ja tikai viņa datorā veic kratīšanu, un atrod kautkādus šaubīgus materiālus?
Salīdzinošam ieskatam vēlams arī apskatīt visvecāko likumi.lv sastopamo redakciju, 17.06.1998. likums "Krimināllikums" ("LV", 199/200 (1260/1261), 08.07.1998.) [spēkā ar 01.04.1999.]
( pilns panta teksts, arhīvam )
-
5 rakstair doma