- 2013.09.19, 09:20
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
degeneralis šodien raksta par "iemesliem" kāpēc VP (Vidējais Pārītis) neņem kredītus. Argumentiem līdzās, dod Swedbank kalkulatoru. Tas kalkulators ir sūds.
Lietojiet SEB kalkulatoru, un atcerieties nospiest "Parādīt maksājumu grafiku" podziņu.
Piemērā dots pārītis, kas pērk dzīvokli par Ls 50'000, pirmā iemaksa 10% (Ls 5000), tātad kredīts par Ls 45'000 jāņem. Procentu likme nav dota, bet laikam iedomāta ap 5% (nav garantēts ka procentu likme visus 25 gadus nemainīsies!), tātad maksājums ap Ls 262 mēnesī.
Apskaties maksājumu grafiku. Kopā pa 25 gadiem atdod ap Ls 79'000. No šīs summas banka procentos, tīri procentos, savāc ap Ls 34'000. Saproti domu?
1) Kredīts ir tikai cilpa kurā iebāzt kaklu. Ja runā par valsts atbalstu kredītu ņemšanai, tas ir kā ja valsts ķeblīšus piegādātu, uz kuriem pakāpties.
2) Tēze ka pēc 5 gadiem varētu "pārdot savu dzīvokli ja ne ar peļņu, tad vismaz atgūt visu ieguldītu" - tikai turpina apburto loku, ka mājokļi ir nepamatoti, nepieejami dārgi.
3) Tas, ka īrēt ir dārgāk nekā pirkt ir absurds. Tas nozīmē ka māju īpašnieki (vai apakšīrnieki) paši cenšas atdot kredītus, uz īrnieku rēķina. Tā ir absurda situācija.
4) Uz situāciju jāskatās ārpus kredītu prizmas, un ārpus iesīkstējušās kapitālistiskās domāšanas. Kur vispār pazūd īres nauda, ko maksājam? Īres cenas, mājokļu cenas ir uzpūstas, jo īpašnieki var atļauties turēt dzīvokļus tukšus - nav soda sankciju par dzīvojamā fonda "pieturēšanu".
Es pat domāju, varētu ieviest, piemēram cietumsodus, ja īpašnieks "investors" ir dzīvokli nopircis, bet tas stāv tukšs. Policiju, kas pa mājām staigātu un izspiegotu, kur cilvēki nedzīvo, un tad īpašniekus ņemtu pie dziesmas. Ja īpašnieks neatrodas, dzīvokli nacionalizē.
Tā skarbi patramdīt to tirgu, jo ideja, ka par dzīvojamo platību varētu maksāt pēc "tirgus likumiem" ir sevi diskreditējusi. Tas padara cilvēku par algas vergu.- 81 rakstair doma
- 19.9.13 12:24 #
-
Ļoti teorētisks pārspriedums.
Bet tu ņem dzīvokli nevis par 50k, bet, teiksim par 30. Ja esam izlepuši, nečinkstam, tādas klases dzīvoklis arī īrejot nekāds lētais nebūs.
Kad vari, atdod bankai vairāk, samazinot kopējo kredīta summu.
Minētās procentu likmes izskatās diezgan jokainas, starp bankām noteikti nav tik lielas starpības.
Vēl te ir aizmirsta tāda lieta, ka īres maksa jau nu arī nekur 25 gadus nepaliks nemainīga un ka izīrētājam parasti ir tiesības 2-6 mēnešu laikā no īrnieka atbrīvoties. Visi veiktie remonti, labikārtojumi vienā brīdī paliek par nulli. - Atbildēt
- 19.9.13 13:37 #
-
hmm, man liekas, ka tev nav taisnība. Dzīvokļi ārpus Rīgas centra tā maksā (ja nav jaunais projekts vai svaigs remonts - tad 50-80k). Manu dzīvokli pie vanšu tilta pārdaugavas galā (60 m^2), māja normālā stāvoklī novērtēja ~ 30k
- Atbildēt
- 19.9.13 15:39 #
-
Ok, sadirsu jo nepaskatījos cenas. Nupat ieblenzu ss.lv tajā cenu kategorijā, Āgenskalnā var dabūt 2 istabas, 46kvm. 46 kvadrātmetros varbūt kāda ōmīte var dzīvot. Ne es. Dzīvojami dzīvokļi sākas no 60kvm.
- Atbildēt
- 19.9.13 16:05 #
-
"46 kvadrātmetros varbūt kāda ōmīte var dzīvot. Ne es"
+++++ īpaši tad, ja ir ģimene. Protams, jā, pasaulē ir daudz ģimeņu, kas iespiež visus savus 16 locekļus vienā 24m2 dzīvoklī, bet normāli tas nav, normāli ir gribēt pašam savu telpu vai vismaz stūri. - Atbildēt
- 19.9.13 19:12 #
-
Par 30K var dabūt divistabu dzīvokli normālā līdz labā stāvoklī diezgan centrāli, bez problēmām. Vismaz pirms 2 gadiem varēja.
- Atbildēt
- 19.9.13 22:49 #
-
Pa 2gadi ir diezgan pamainījušās cenas.
Pirms 2gadi tiešām varēja. Ja par latiem, ne eiro runājam. Šobrīd jau krietni problemātiskāk. - Atbildēt
- 19.9.13 12:33 #
-
no kurienes ir ņemts "izīrētājam parasti" ?
http://www.globalpropertyguide.com/Europe/landlord-tenant-law
daudzās valstīs izīrētājam ir ļoti minimālas tiesības. ņem vērā gan, ka izīrētājs parasti ir īres dzīvokļu mājas īpašnieks, nevis kautkāds gariņš kas savu vienu privāti nopirkto dzīvokli īrē kādām. vai divus, vai 3 dzīvokļus. tādi šeptmaņi tur nav. - Atbildēt
- 19.9.13 23:13 #
-
No reālajā dzīvē redzētiem īres līgumiem nevis pārgudriem pusanonīmiem pārspriedumiem. Pat ja eksistē augstāk stāvošs likums, kurš neļauj izīrētājam pārlieku izvērsties, reālajā dzīvē tas neko daudz nemaina. Piemēram, pamēģini noīrēt dzīvokli ar maziem bērniem un pēc tam pamēģini kādai instancei pažēloties, ka tevi diskriminē. Diez vai kas īpašs tiks panākts. Nē, nu tiesā jau vinnēt visticamāk izdosies, bet kurš reāli tik daudz gribēs čakarēties?
- Atbildēt
- 19.9.13 12:56 #
-
salīdzini http://www.globalpropertyguide.com/Euro
pe/Latvia/Landlord-and-Tenant
ar stongly-pro-tenant Zviedriju, Franciju.
http://www.globalpropertyguide.com/Europe/France/Landlord-and-Tenant
http://www.globalpropertyguide.com/Europe/Sweden/Landlord-and-Tenant
kā ir jābūt, kā ir labāk? - Atbildēt
- 19.9.13 13:00 #
-
Igaunija: http://www.globalpropertyguide.com/Euro
pe/Estonia/Landlord-and-Tenant - Atbildēt
- 19.9.13 13:57 #
-
Igaunija: pro-tenant.
Lietuva: mildly pro-tenant
http://www.globalpropertyguide.com/Europe/Lithuania/Landlord-and-Tenant
Latvija - PRO-LANDLORD. - Atbildēt
- 19.9.13 22:54 #
-
Starp Swed vs DnB vai Nordea ir diezgan ļoti būtiska procentu starpība. Iespējams vienkārši starp Swed un jebko citu - biš cita aprēķinu metodika.
- Atbildēt
- 19.9.13 23:18 #
-
Pirms pusgada starpība bija visai niecīga. Tas gan tiesa, ka sweds rēķina likmi citādāk, piemērojot vides faktoru, kas mazliet maisa gaisu.
Man pirms pusgada swedā piedāvāja 1.6% statisko likmi + rigi/eiribōrs + vides faktors. Kopā uz šo brīdi tas būtu 2.114%. Nevis, piemēram, 5. - Atbildēt
- 19.9.13 23:45 #
-
Neaizmirsti, ka kredīta procentlikmi nepārrēķina katru dienu, bet konkrētos datumos gadā un paskaties, uz dažiem ļoti interesanti regulāriem vides riska pīķiem.
Mana pieredze ir pirms 2 gadiem - dnb un nords piedāvāja identiskas likmes, kas bija zemākas par to likmi, pie kuras sweds vēl skaita klāt vides risku. (par boriem, saprotams, nerunājot).
Nē, nu 5% šobrīd, protams, nesanāk nevienā situācijā - bet šobrīd ir vēsturiski hiperzemi bori. Cerēt, ka tādi tie saglabāsies 20 gadu griezumā ir neapdomīgs optimisms, savukārt 5% ir tāds normāls apaļš cipars ar ko ir normāli rēķināties ilgtermiņā. Jo īpaši pie sweda vides riskiem. - Atbildēt