My LiveJournal

Vakars, kura laikā forši pasēdēju ar vīru3, sailgojos pēc vīra1 un paguvu sarakstīties ar vīru2.

Pirms nedēļas noliku nost sandales, šodien zem kleitas uzvilkšu zeķubikses.

Nez, ko domā Humanas pārdevējas, kad ne īpaši tipiska māte ar vienu zīdaini ratos un diviem spietojošiem todleriem pirkšanai uz letes noliek leopardīgu kleitu, ciešu lateksa kombinezonu un spandeksa second skin suit?

Ko domā seksšopa pārdevējas, kad tā pati māte (tikai ar zīdaini ratos gan) palūdz atnest konkrētus prezervatīvus, gan laikam var nojaust.

P.S. Spandeksa kostīmu vispār es pirku savai mammai, viņa palūdza, kad padalījos ar atradumu. Prasīju, priekš kam, saņēmu atbildi, ka viņi ar dzīvesbiedru GRIBOT UZTAISĪT CILVĒKU!

Šausmīgi sen nebiju lasījusi, kas te notiek. Izrādās, viskaut kas notiek.

Man arī. Janvārī, tātad, (nosacīti - trešo reizi) apprecējos, tagad piedzemdēju trešo bērnu, iekāpu 33 gados, rudenī sākšu 3.semestri savā trešajā Alma Mater.

Vakar rakstīju garu naida runu par Garden of destiny (gandrīz kā cemetery of brothers) , kapiņiem un kapu svētkiem, un gaudojošo mūžīgo cietēju mentalitāti, bet temperatūras un pms iespaidā kaut ko norefrešoju un vairs nebija, ko postēt.
Labi, ka tā, laikam.

Augusts ir mans mīļākais vasaras mēnesis, taču šoreiz tas ir diezgan neciešams. Man ļoti patīk augusta rudens pirmie vēstneši, patīk vakara sajūta ap astoņiem. Jūnijs un jūlijs man liek justies kā nepārtrauktā skrējienā, taču, sākoties augustam, pamazām pārņem miera un lēnas pastaigas sajūta.
(omg, kā es gaidu, kad tā elle zemes virsū beigsies)

Šodien pirmo reizi mūžā braucu apskatīt māju, ar nolūku to (varbūt) iegūt savā īpašumā. Nezinu, vai tas ir kā saistīts, bet, šķiet, ir pienācis laiks atzīt, ka esmu izvirtīga.

Man ir mācīšanās lomkas un jau kuro gadu ļoti velk uz medicīnu. :(

Vannā man besī tas, ka ir ļoti karsti. Un paliek slapjas rokas un kājas. Vispretīgāk, kad samirkst plaukstas, izmirkušas pēdas vēl var kaut kā pieciest.

Dzērumā kubulā gan viss pohuj, tad var slapināt arī rokas.

Noliegums ček
Dusmas ček
Sēras ček
Samierināšanās in progress...gandrīz ček

Jaunais dzīvoklis patiesībā ir daudz labāks par esošo. Un es tur dzīvošu ar mīļoto vīrieti (un bērniem, un kaķiem, protams). Taču ļoti pietrūks manu koka grīdu, kamīna un mana pirmā personīgā dārza. Jebal, pat Sandrīnes un Genādija drusku pietrūks, neskatoties uz to, ka S pēdējā laikā ir kļuvusi grūti izturama un mēs no viņas izvairāmies.

Viss būs labi, viss ir labi, viss būs vienkārši lieliski.

Pēc pāris dienu vārgas eksistences pilnīgā pakaļā, vakar vakarā sāku pamazām atgūties. Šodien braucu uz darbu. Jūtos diezgan ok - apetīte ir, seksu gribas.

Sāp hallux valgus un sirds arī sāp, jo tā faken pārvākšanās man nāk ļoti grūti. Es pametu savas mājas. Mājas! Manas mājas... Apzinos un saprotu visus praktiskos apsvērumus un argumentus, bet emocionāli šis man ir smagi. Ļoti, ļoti smagi. Taču atpakaļceļa nav.

Šajā sakarā garīgā kaite ir uzrīkojusi ballīti. Es gribu tikai gulēt. Klusumā. Nekādus cilvēkus. Tikai kaķus, segas un padzerties. Kaķi mani saprot, nāk klāt, sēž klēpī vai blakus.

Biju piemirsusi, kā ir raudāt.
Man ir izrauts pamats zem kājām, viss šūpojas, domas jaucas un no acīm tek slapjš.

Viss besī, neko negribu, lieciet man mieru.

Atkal, bļeģ, faking pārvākšanās. Vairs nedzīvošu Āgenskalnā...

Nupat atskārtu, ka pīrsingus, kas nav auskari ausīs, sāku nēsāt pirms 20 (divdesmit) gadiem.

Nē, man nepāries.

Gribētos, lai man vienu nedēļu negribētos.

Omg, es pati* aizgāju pie zobārsta šodien, tas ir kaut kas neticams. Pati brīvprātīgi, pirms zobs novests līdz tam, ka jāizrauj un nesagaidot trīs dienu nonstop mokas ar milzīgu pretsāpju zāļu patēriņu.

____
*nu, ok, mani pierakstīja un visu sarunāja darba kolēģis. Pierakstīja it kā uz konsultāciju un rentgenu. Beidzās ar to, ka man tomēr sāka labot sāpošo zobu.

Vakar kratījos drudzī un vēmu vīrusu, tas bija ļoti nepatīkami. Ļoti nepatīkami. Šodien briesmīgu paģiru sajūta - ik pa brīdim viss griežas, šķebina, sāp galva un kuņģis, slāpst un gribas kniebties.

M: ...nē, man šomēnes nekas nekavējas!
d: Man šomēnes alga kavējas.
M: Šomēnes alga, hahaha
d: Labi, ka tikai alga šomēnes kavējas.

#māteņirgājasparbērnu

Kamēr pasaule jūk prātā par to, ka kaut kādi divi tēviņi viens otram šķaidīs purnu, es rāmi peldu pa mīlestības un ķermeņu sulu straumi.
Ir citādāk, kā jebkad iepriekš. Ir vislabāk.