My LiveJournal

Dzīvot atkal ir ļoti interesanti. Man tagad ir ļoti foršs darbs un ļoti foršs vīrietis.

Papa sava tusa noslēgumā ierauga uz dīvāna šādu somu un tās saturu:


П - кто, блядь, так нагло взял такую бутылку?!
d - Я!
П - а, тогда можно, разрешаю!
d - можно, я еще одну возьму?
П - нет!! Обожрешся!

Nav jāizlavās no darba, lai aizietu uz randiņu. Ir jāizlavās no 48h randiņa, lai aizietu uz darbu.

Priecīgus Ziemassvētkus, draudziņi!

Neaizgāju. Lai arī biju jau zem segas, ar tīriem zobiem un mīļiem kaķiem. Vienpadsmitos ieradās reeds alter ego Dzērājandris, kuru es vācu pus nakti. Apbrīnojamā kārtā pamodos labā garastāvoklī, lai arī neizgulējusies.

Pēdējā laikā man ir slikti gan fiziskā, gan garīgā plānā, bet šodien tiešām kaut kā viegli. Mēness fāzes vai kas?

Šodien neredzu jēgu kāpt ārā no gultas, jo neredzu jēgu dzīvot tā, kā šobrīd dzīvoju. Uznākusi viss-dirsā fāze. Sākās vakar vakarā. Viss, protams, atduras pret naudu.

Sapnī redzēju, ka mani atlaida no darba, jo vadība saņēma kaut kādu ārstu slēdzienu, kurā teikts, ka man ir atlikušas 530 nervu šūnas un es esmu bīstama cilvēkiem. Vēl šajā lapā bija atzīmēts, ka mana taustes spēja ir vērtējama uz 8 (no 10).

Man ir paģiras un pāri trīsdesmit.

Pēdējoreiz mājās jutos Mierielā, līdz beidzot esmu šeit un jūtos vēl labāk.
Manām mājām ir jāsmaržo pēc senas vakardienas, vecām grabažām, pēc krāsns, krīta un cigaretēm. Daždien arī pēc pustukšām atstātām glāzēm, netīra seksa un vakar par ātru aizšauta šībera.

Es dzīvoju vietā, kur ziemā salšu, kur nav mūslaiku estētikas un par sterilitāti neviens nav dzirdējis, bet tāpēc tās ir manas mājas, ka varu ienākt no sava pseidodārza smilšainām, basām pēdām pa koka grīdu līdz kamīnam un uz sešdesmitgadīgas šķības taburetes pie kamīna pusizdzisušajām oglēm uzpīpēt.

Es esmu ļoti mājās!

Iemācījos uz galvas nostāties, esmu par sevi sajūsmā.

1)Teiciens "izlietu ūdeni nesasmelsi" īsti neatbilst patiesībai. Nezinu, cik tur bija izlijis, bet kādus deviņus litrus sasmēlu. Ar krūzīti un rokām.

2)Sāk zust jebkāda cerība, ka šajās mājās tikšu pie iespējas mazgāt savas padauzas drēbes savā veļasmašīnā.

Kopš pirmdienas vakara dzīve gultā ar zaļu krēpu produkciju klepus laikā un visu miesu lauzošu temperatūru. Interesants veids, kā uzsākt jūniju, ņemot vērā to, ka neesmu pat peldējusies.

Šodien traki sapriecājos, ka manas drēbes vairs nebūs nekādas padauzas, taču veļas mašīnas pašnāvnieciskā deja pa visu vannas istabu rādīja, ka prieks jāatliek uz citu dienu.

***
Sālsmaizēšana tika pārdzīvota bez vemšanas, mierīgi, kā bija plānots.

Manas drēbes ir padauzas. Jau mēnesi vārtās pa svešām gultām veļas mašīnām.

Tu it kā aizej gulēt, bet no gultas izrauj skaļš durvju zvans. Aiz durvīm krietni saburzījusies kaimiņiene, kura ievelk savā dzīvoklī, rokā ieliek (laba) vīna glāzi un liek dzert un pīpēt.

Tagad gan, cerams, labu nakti.

Rosos pa savām jaunajām, īstajām, lieliskajām mājām, dzirdu, pie loga sauc - digna, digna! Piegāju - tur kaimiņiene, burtiski mirdzot smaidā, visa tāda laimīga - es Tev naudu atnesu!

***
Kādu brīdi cītīgi meklēju šķiltavas, lai atvērtu alu, beigu beigās atradu sērkociņus, nopriecājos, aizgāju uz virtuvi, ieraudzīju alu un atsāku meklēt šķiltavas.

Viens no pēdējo attiecību būtiskiem pārtraukšanas iemesliem bija augsts risks nodzerties, bet, šķiet, no sava ķieģeļa neizbēgsi - vakarnaktī radās sajūta, ka iemitināšanās šajā namā nodzeršanās risku nemazina.

Grīdu slīpēšanai tiku noalgojusi divus lieliskus aktīvistus, kas rezultējās ar vardes pārtapšanu par princesi, nē, bet ar mana brīnišķīgā dzīvokļa brīnišķizēšanos un pirmo dzeršanu jaunajās mājās. Šajā namā arī pirmo reizi dažas stundas gulēju, tiesa gan, ne savā,bet pagaidu dzīvoklī-noliktavā.

Šodien sāku veidot attiecības ar kaimiņiem,ar kuriem vēl nedraudzējos - jūtu, ka ir potenciāls interesantai līdzāsdzīvošanai.

Sēžu virtuvē plika, aptinusies ar sarkanu pledu, basās kājās uzmauktiem zābakiem un hūti galvā. Dzeru sidru un zīlēju, pēc cik stundām jāliek modinātājs, lai izkārtu nupat mazgāties sakušās drēbes. Nē, nepārprotiet, drēbju man te gana, tikai visi divi krūšturi piesviedrēti un rītdien vismaz viens no tiem ir must have.
Iešu dārzā smēķēt.
Esmu Ziepniekkalnā.

Tagad oficiāli esmu pārvākusies, taču, tā kā es esmu es, Āgenskalnā, ne-manā dzīvoklī atrodas tikai iedzīve, bērni dzīvo laukos, kaķi dzīvo Torņakalnā un es dzīvoju, šķiet, Ziepniekkalnā. Mazliet raizējos, kur mēs ar kaķiem liksimies pēc šīs nedēļas nogales, bet sliktākajam scenārijam paliek pagaidu dzīvoklis-noliktava.
Dzīvot tiešām ir ļoti, ļoti interesanti.

Man vajag vīru, kurš ved uz darbu, vai vismaz darbu, uz kuru ir normāli braukt ar taksi.