My LiveJournal

2025. gads:
1) KC
2) Kopā - viena minūte un 18 sekundes
3) Bērni aug.
4) Apmeklēju 6 jaunas valstis.
5) Ar motoceklu pieveicu ~8k km. Iespaidīgākās vietas - Odesa, visādi Balkānu nostūri un Korsika.
6) Daudz strādāju. Gada sakumā mantojumā pārņēmu puslīdz stradājošu jomu, bet ar dažām palielām problēmām. Neko nesapratu, tāpēc daudz mācījos un mācos, dažreiz (ok, ok, - bieži) stradāju stipri par daudz, bet tagad ir kārtība, "kā nevienam citam visā pasaulē".
7) Novembrī pārtraucu lietot kofeīnu, jūnijā atsāku kustēties. Tā uzmanīgi, lielākoties pa tumsu un naktīm.

Laimīgu !

Lai jums izdodas, draugi!

haha, KONSERVzāle

Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota.

Iepriekšējā nedēļa bija nogurdinoša.
Darbs. Pēkšņi uzkritusī galda klāšana ar visu sagatavošanos pirms tam. Paši braucām ciemos. Vakar vienkārši gulšņājām pie Tv un interneta.
Šo nedēļu gribu mierīgu. Ar čībām kājās un mājas drēbēs.

Aizvakar pasūtīju jaunus cimdus, jo vecajiem kreisajā plaukstā ir pamatīgs caurums. Ir arī nopietns vecums - ~40k km.
Bet, pēc to piemērīšanas vajadzēja pārbaudīt vai akumulators vēl stradā un pēc pozitīva apstiprinājuma, ģērbos prikidā un devos kalnos. Nosala tikai rokas, un mazliet seja, jo pinloks atkal un vajadzēja visu laiku turēt vējstiklu pavērtu.
Vēl, tā kā kalnos nepārtraukti parslēdzos (2-4), dēļ nepārtrauktās sajūga spaidīšanas sāka mazliet sāpēt kreisā roka. Tas ir kas jauns, bet viegli novēršams.

Katru decembri manā pasta kastē iekrīt divi "Teātra Vēstnesis" numuri.
Nesaprotu, kādēļ.
Tagad otrajam jāmeklē jaunas mājas un lasītājs.

- Satiku Devlinu un pārmijām 3 teikumus.
- kādas 2 stundas internetos meklēju motocikla cimdus. Manējos vairs neražo.
- braukt ar mašīnu paliek arvien grūtāk. Neapskaužu tos tūkstošus, kas katru dienu brauc no šejienes uz lielo pilsētu strādāt. Apzinos, ka vaina 70% ir manī - sagaidu ka visiem uz ceļa esošajiem trafiksmes (© Rasa) analīze ir tikpat liela... eeeee... jaaa, nu jā - kaislība kā man. Nu, jūs jau visu šo irlā no manis esiet atklausījušies.
Nepatīk, ka uz ceļa esmu kļuvis diezgan ietiepīgs un palieku arvien īgnāks. Reizēm tam ir plusi (nepagāja ne 10 gadi, kā iemācīju visam hūdam kā pareizi un pēc noteikumiem izbraukt krustojumu ar stop zīmi), bet parasti izpaužas kā neverbāla lamāšanās. Kāds taurē, mirkšķina vai rāda man pirkstus gandrīz katru reizi kā kaut kur mazliet tālāk braucu. Pēdējā laikā visbiežāk tie ir šoferi kas nemaina joslas un brauc tikai pa apdzīšanas joslu - mans pašreizējais, divreiz atkārtotais rekords ir deviņu tādu automašīnu 'apbraukšana' pa lēno joslu.
Ar motociklu ir vieglāk - to vairāk respektē, turklāt, manevrēšanas iespējas ir lielākas.

Ai, nu, labi, labi.

pirms pāris nedēļām ganos redzēju Selfu. staļļa saimnieces veco ķēvi. viņa nomira pagājšpavasar. viņa stāvēja pavisam netālu no vārtiem, atsevišķi no visiem pārējiem zirgiem, pagriezusi pret mani savu, ar nevienu citu nesajaucamo, lauko pieri un mūžsenās acis.

šovakar, braucot mājās, skaļi un šķībi auroju līdzi Mārtinam "It's a question of lust, it's a question of trust, It's a question of not letting what we've built up crumble to dust" un kādu brīdi dzirdēju, kā tikpat skaļi un šķībi, bet matēti, kopā ar mani auro kāda vīrieša balss. Volvo dēmons droši vien.

hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead.
kaut kas ļoti pūkains un brūns un ļoti notriekts. diezgan liels. paldies veizam par brīdinājumu. piebremzēju un paspēju palaist pār lielceļu tādu pašu pūkainu un brūnganu. un ļoti dzīvu. bet vienu. "Usūrijas jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu".

pabraucu garām Smiltenes aplim. lai varētu pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, aurot līdzi Mārtinam un Deivam. aurojām līdz Grundzālei. tur apgriezos, atkal uzņēmu ātrumu, parādījās paziņojums "dzinējam samazināta veiktspēja", motoram zuda jauda, sāka raustīties gaismas, panelī uzmirgoja visādas lampiņas un īsi pirms apstājos malā - nobloķējās arī stūre. kopā ar Deivu auroju "will I always be here??????????". vairākas reizes griezu aizdedzi, bet motors izdvesa lapsas smiekliem līdzīgas skaņas un neleca.

pieleca. pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, auroju līdzi Deivam "I rush for you, I rush for you, I rush for you" un braucu mājās.

nebraucu mājās. man nav kur steigties. braucu uz Niedrāju. stirnu dibeni ceļmalā spīd kā Marsa mēneši - Foboss un Deimoss. mežā neganta vētra. viss šalc un čīkst un vaid un gārdz. mākoņi - kā labradoru armijas saplosīta spilvenu krava un trīsuļojošas zvaigznītes, kā lauskas no burkas, kuru vakar nesašķaidīju.

papsītis mēģināja iemācīt zoli. neko nesapratu. paliku jaņos. tā to sauc?

paliku jaņos. hazard reported ahead. Will I always be here? Will you let the morning come soon? 112112112

vai sāpinot kādu citu Tavas sāpes paliek mazākas? vai Tavas sāpes paliek mazākas, ja Tu ienīsti manas auzu pārslas?

pārdzēros kafiju. veselas piecas šodien. triceklis, receklis, galerts.

hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead.
ahead. ahead. ahead. behead.
Will I always be here?

The Tower.

Gads bez nikotīna

"tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi.

emociju pohas

Šlesers ir harizmas caurums

KC

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.

Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.