My LiveJournal

Pēc pāris dienu vārgas eksistences pilnīgā pakaļā, vakar vakarā sāku pamazām atgūties. Šodien braucu uz darbu. Jūtos diezgan ok - apetīte ir, seksu gribas.

Sāp hallux valgus un sirds arī sāp, jo tā faken pārvākšanās man nāk ļoti grūti. Es pametu savas mājas. Mājas! Manas mājas... Apzinos un saprotu visus praktiskos apsvērumus un argumentus, bet emocionāli šis man ir smagi. Ļoti, ļoti smagi. Taču atpakaļceļa nav.

Šajā sakarā garīgā kaite ir uzrīkojusi ballīti. Es gribu tikai gulēt. Klusumā. Nekādus cilvēkus. Tikai kaķus, segas un padzerties. Kaķi mani saprot, nāk klāt, sēž klēpī vai blakus.

Biju piemirsusi, kā ir raudāt.
Man ir izrauts pamats zem kājām, viss šūpojas, domas jaucas un no acīm tek slapjš.

Viss besī, neko negribu, lieciet man mieru.

Šodien neredzu jēgu kāpt ārā no gultas, jo neredzu jēgu dzīvot tā, kā šobrīd dzīvoju. Uznākusi viss-dirsā fāze. Sākās vakar vakarā. Viss, protams, atduras pret naudu.

Ļoti interesanti šobrīd dzīvot un ar to arī sevi apsveicu!