6. Aprīlis 2009

• 2009.04.06, 11:52
• Vajadzētu parunāt arī par Valsts datu inspekciju (VDI), kas sākumā bija iecerēta kā iestāde, kas aizsargās cilvēku privātumu, nepieļaus pārkāpumus pret personas datiem - bet šobrīd ir pārvērsta par represīvu iestādi, ar kuras palīdzību var vajāt žurnālistus, cenzēt viedokļus.
  Tags: vektors
  
  
• 0 rakstair doma

• 2009.04.06, 11:54
• Apskatīsim varas iestāžu iniciatīvu ikvienu valsts iedzīvotāju izsekot pēc policijas pirmā pieprasījuma: noklausīties, iegūt sarunu un īsziņu izdrukas, uzzināt tavu atrašanās vietu jebkurā brīdī. Atcerēsimies, ka ar "data retention" likumu, sakaru operatori šobrīd 18 mēnešus uzglabā* datus par visiem sakaru tīklā veiktajiem savienojumiem.
  
  Tātad, Drošības policija izstrādā likumu, saskaņā ar kuru "jebkurš policists, KNAB izmeklētājs, VID Finanšu policijas vai SAB darbinieks" var uzrakstīt pieprasījumu, kas nevienam nav jāapstiprina vai jāspriež par prasījuma pamatu vispār, un sakaru pakalpojumu sniedzējam ir uzreiz jādod dati (t.i., noklausīšanās pieeja piemēram), bez pretenzijām un bez ierunām.
  
  Par to, ko DP domā, ir viss skaidrs - šī iestāde ir KGB tradīciju pārņēmēji un turpinātāji Latvijā, un viņu darbības virziens ir vairāk Krievijai** izdevīgs, nevis Latvijai.
  
  Par to, tieši kādu DP gribētu redzēt Latvijas valsti, mēs zinām. Kā ir ar Iekšlietu ministriju?
  
  "Iekšlietu ministre Linda Mūrniece, lūgta komentēt pašas iesniegtās likuma izmaiņas, bija lakoniska – šie grozījumi ir tīri tehniski, sen sagatavoti un viņa tos atbalsta."
  
  Linda Mūrniece (JL) - deputāte, ievēlēta Parlamentā pārstāvēt Latvijas tautas intereses. Tikko nokļūsti ierakumu otrā pusē - valdībā, sāc citu dziesmiņu vilkt - sistēma tevi velk, grūž, spiež sev izdevīgā virzienā. "Iekšlietu sistēma ir mana pirmā darba vieta un policijas kapteiņa uzpleči joprojām rotā manu skapī iekārto formu. [...] Šodien esmu iekšlietu ministre. Bet joprojām tas pats policists."
  
  Demokrātijā, starp izpildvaras birokrātisko mehānismu, kas izdomā sev vēlamus likumus (kas virzīti uz to, lai apspiestu iedzīvotājus un atņemtu mums tiesības), un to ieviešanu likuma spēkā, stāv no tautas iecelts ministrs (teorētiski), un Parlaments.
  
  Mūsu gadījumā, ministrs, kas ir gan deputāts, gan ir no Jaunā Laika (ar viņu saulvežu ideoloģiju), vienalga liek uz galda šādus likumus. Visas cerības atliek tikai uz Saeimu, varam lūgties, lai šāds likums tiktu izmests mēslainē, ar stingru IeM veltītu rājienu, lai šajā virzienā pārtrauc pat domāt.
  
  Cerība vāja, ko varam sagaidīt no mūsu deputātiem, no mūsu bezsmadzeņu balsošanas mašīnas?
  
  ____
  * Elektronisko sakaru likums, 71.¹ pants; 19. panta 11 daļa.
  ** Ja DP nodaļas vadītājs (!) aizejot no DP iestājas Osipova LNDP***, ko tas liecina par domāšanu Drošības Policijas iekšienē? Ja arī ONAP vecākais inspektors aiziet uz LNDP, kādā virzienā ir noskaņoti ONAP?
  *** Osipova LNDP, kas varētu tikt nosaukta kā pret Latvijas valsti vērsta organizācija, pret kuras darbību īstenībā DP būtu jācīnās - bet DP tieši atbalsta šādu organizāciju centienus.
  Tags: ne-čeka, politika, vektors
  
  
• 17 rakstair doma

• 2009.04.06, 14:13
• Vispār, padomāt vajag nevis par tehniskajām detaļām (cik maksā uzglabāt balss ieraksta stundu (kam tas piš!) vai kas tieši tik uzglabāts, ip adreses, epasti vai sms saturs (da kāda atšķirība!)), bet par varas iestāžu rīcības virzienu.
  
  Tehniskās detaļas ir sūds, jūs apsveriet kas motivē Drošības policiju tā rīkoties, šādus likumus izstrādāt, kā labā viņi tā rīkojas, un kāpēc?
  
  Kāpēc cilvēki ierodas savos kabinetos K.Barona ielā, apsēžas, un birokrātijas mehānisms sāk dūkt, iestāde atsāk darbu pie saviem projektiem kā tuvināt totalitāru režīmu, kā labāk nodot tautu, un pārkāpt Satversmi? Kāpēc tā ir? Un kam tas ir vajadzīgs?
  
  Kā vārdā tas notiek? Un kam tas ir izdevīgi?
  
  Kāpēc IeM ministrs nevērtē likuma virzienu pēc būtības, bet tikai nepārdomājot apstiprina?
  Kāpēc Saeima ir tikai balsošanas mašīna, kur likumus neviens nelasa un nevērtē pēc būtības: vai likums kalpo tautas interesēm, vai ir pret tām. Vai likuma pieņemšana īstenībā ir vai nav tautas nodevība, bet tikai balso - kā koalīcija pasūtījusi?
  
  Kāpēc Saeima 2007.gada 1.februārī pieņēma grozījumus “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, kurus valsts prezidentei nācās apturēt 2007.gada 10.martā, un kurus tautai nācās noraidīt referendumā?
  
  Kā labā tobrīd strādāja Saeima? Vai ir kautkas mainījies?
  Tags: vektors
  
  
• 26 rakstair doma

• 2009.04.06, 21:37
• Grozījums likumā "Par policiju"
  
  12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības
  Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:
  
  31) savas kompetences ietvarospieprasīt un saņemt bez maksas saņemt no valsts pāvaldes un pašvaldību institūcijāmiestādēm un amatpersonāmcitām juridiskajām personām, kā arī fiziskajām personām nepieciešamo informāciju un, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to pieejamības statusa;
  31¹) iepazīties ar informācijas sistēmās esošo informāciju;
  
  Jaunais pants īsumā:
  31) policista kungs drīkst iet un ņemt, ko vien iegribās, kas vien ienāk prātā, nesniedzot pamatojumu vai paskaidrojumus, un priecājies ka nedabū ar zābaku pa muti vispār, gnusi.
  
  (via spicausis)
  Tags: likumi
  
  
• 11 rakstair doma

• 2009.04.06, 23:54
• "Martā ierosinātas 259 uzņēmumu maksātnespējas procesa lietas, [...]. Februārī tika ierosināti 211 maksātnespējas procesi, bet janvārī - 167 maksātnespējas procesi.
  [...]
  "Pērn gada pirmajos trīs mēnešos tika ierosinātas 12, 38 un 86 uzņēmumu maksātnespējas lietas. "
  Tags: krīzes hronikas
  
  
• 4 rakstair doma