No rīta aizbraucu uz Jūrmalu intervēt Viviannu, pēc tam apmaldīties, braucot gar Lielupi. Nekad nebiju bijusi tādā laikā, kad ir silts, bet viss ir pliks, neapaudzis ar lapām. Ap pusdienlaiku, kad e bija pabeidzis skolu, viņi ar I sāka mīties man pretī. Satikāmies Imantā un mināmies vēlreiz uz Jūrmalu. Priedienes pagriezienā izvērsām pikniku līdz brīdim, kad Simo korekti paziņoja: es tagad drusku pavemšu. Un to arī darīja.



Uz veloceliņa ap guļamrajoniem gandrīz kā Losandželosā - skrituļo, nūjo un kaut kā veļas viss zoļika kontingents. Jau paspējuši iedegt

Šis ir aizaudzis skrejceļš, kam galā ir zampa, un virs galvas lidmašīnas zīmē sirsniņas

Deglavam blakus esošie nami liekas apstulbuši no klusuma, pēkšņi pamani, ka šī netīrā pagrieziena pekle ir zaļa un ziedoša kā Mežaparks, pamani, ka nami ir skaistiem rakstiem tikai noputējuši un noslēgušies kā vardarbīgā ģimenē dzīvojuši. varētu būt mierīgs rezidenču rajons, ja vien...

vakar mums ar māsīcu bija ikgadējais pavasara pikniks. pēc tam, kad viņa iesniedz manu ikgadējo deklarāciju, es viņu pierunāju satikties un beidzot atdot Ziemassvētku, vārdadienu un dzimšanas dienu dāvanas. Es ielieku pludmales somā baltvīnu, glāzes, sieru, deķīti, pasūtu suši. Mēs satiekamies bērnu laukumiņā iekšpagalmos starp Brīvības un Tērbatas ielām, kas ir pusceļā starp mani un viņu. Šoreiz man tikai bija jāsāvāc pirms tam bērni un suši no Bento. es ļoti novērtēju, ka man ir liels ritenis, bet šoreiz tajā knapi salīda viss, jo piknika soma ar cienastu un dāvanām jau aizņēma teju visu kasti. tad pie jaunā liceja tajā ievēlās Eižens ar saviem diviem tautas tērpiem, novilktajām biezajām jakām un vēlmēm pēc: ūdens, zemenēm un nūdelēm. Mēs aizbraucām izņemt suši, iepirkt ogas un dzeramos, tad pie ķīnieša pēc siltas nūdeļu porcijas (bērns nebija visu dienu ēdis; kopš Ingmārs aizbrauca, mēs šķiet vispār nebijām mājās ēduši silto) - nu jau E sēdēja pilnā kravas kastē, knapi aplocījis kājas apkārt, un es bažīgi domāju, kur vēl uzsēdināsim Simo. taču biju aizmirsusi, ka Simo šorīt ir ar trīsriteni, kas nozīmēja, ka paralēli šai pilnajai kravai, man bija jāvelk vēl viņš aiz striķa, jo bez striķa viņš brauc sienās, uz ielas un cilvēkos. bija karsts un grūti, ticama karavānas sajūta, tāpēc galā norāvām apavus un veldzējāmies kā oāzē līdz vēlam.

pēc foto muzeja noliku maziņo pagulēt, un pēc diendusas uzreiz aizgājām piknikā Bomžu parciņā aiz Piena, kur tusējām līdz vakaram bez čīkstēšanas. izrādās Simonam vajag ārā līdzi ēdienu un grāmatiņu, bet E var iztikt neēdis pavisam, ka tikai ir ar ko dauzīties.

bijām piknikā pie Reiņa mājas. nekas īpašs, gaļa tāda stiegraina un auksts, ka nemaz negribējās pa āru daudz dzīvoties. E slims palika iekšā skatīties "Sing!", bet ārā vienīgais piedzīvojums bija melnā tērpies samurajs, kas pārdesmit metrus tālāk krūmos vicināja japāņu zobenu. viņš palaikam to ielika atpakaļ zilā plastmasas futrālī un rituāli apgāja apkārt kaimiņmājai, vienreiz pajautāja Lindai, kur ir 7. korpuss.

šodien E dārziņā solītas trauksmes mācības. "trauksmes pikniks" un desu cepšana. Eižens un trauksme, jūs jokojat? viņam par to ir trauksme jau kopš vakardienas. viņš ir panikā un lūdz atstāt mājā. lai izslēgtu spekulācijas iespēju, mēs protams viņu iedrošinājām un saprātīgi pierunājām, bet nu nebija tā visdrīzāk spekulācija. viņš aizgāja bāls un pie sevis murmulēdams, vienlīdz uztraucies par to, ka trauksme būs skaļa un ka būs jāēd desa.