No rīta aizbraucu uz Jūrmalu intervēt Viviannu, pēc tam apmaldīties, braucot gar Lielupi. Nekad nebiju bijusi tādā laikā, kad ir silts, bet viss ir pliks, neapaudzis ar lapām. Ap pusdienlaiku, kad e bija pabeidzis skolu, viņi ar I sāka mīties man pretī. Satikāmies Imantā un mināmies vēlreiz uz Jūrmalu. Priedienes pagriezienā izvērsām pikniku līdz brīdim, kad Simo korekti paziņoja: es tagad drusku pavemšu. Un to arī darīja.



Uz veloceliņa ap guļamrajoniem gandrīz kā Losandželosā - skrituļo, nūjo un kaut kā veļas viss zoļika kontingents. Jau paspējuši iedegt

mēs maz guļam un dzeram ļoti stipru kafiju

- Eižen, ja tu varētu izvēlēties, kādā ģimenē tu gribētu būt?
- es negribu citā ģimenē pie normīšiem...
- tev nav jābūt pie normīšiem, iztēlojies, kāda būtu ģimene, kas tev patiktu vislabāk. tā ir tikai fantāzija.
- tādi kā jūs, tikai ar labāku dzīvokli. un ja mamma arī spēlētu Terraria

vakar izlamāju ģimeni, pateicu, ka nebūs nekāda Terraria spēlēšana. bet šodien viņi uzvedās tik labi (E patrenējās "tiltiņus", ar I palīdzību iemācījās 2 mājasdarba dziesmas, franču valodas testus nolika uz 8 un 10), ka atkal atļāvu, jo nevarēju izdomāt, ko vēl uzdot. tas gan nemazina to, ka joprojām jūtos kā ļaunā pamāte.

kad visus tos ziemas apgērbus visi novelk, sanāk metru augsta kaudze

man vieglāk būtu rakstīt ar 1 roku, braucot ar riteni, nekā kad viņi visi ir mājās. E vienlaicīgi vajag gan gleznot, gan grebt ķirbi, gan cept ķirbja pīrāgu, gan to ēst, gan čurāt, gan dedzināt sveces, bet lai to darītu ir jānomazgā iepriekšējā aktivitātē sadzīvotais viss, bet bēbis jau ir krēsliņā un pieprasa ēst, un viņa sautējums jau deg un pampers jau ir pilns, bet I, kurš taisās pēc keksa mīklas, ir jāizstrīdas par to, vai E kombinezons ir zils vai violets. tas notiek stundā starp midzināšanām, kurā esmu piekodinājusi, ka strādāšu.