No rīta aizbraucu uz Jūrmalu intervēt Viviannu, pēc tam apmaldīties, braucot gar Lielupi. Nekad nebiju bijusi tādā laikā, kad ir silts, bet viss ir pliks, neapaudzis ar lapām. Ap pusdienlaiku, kad e bija pabeidzis skolu, viņi ar I sāka mīties man pretī. Satikāmies Imantā un mināmies vēlreiz uz Jūrmalu. Priedienes pagriezienā izvērsām pikniku līdz brīdim, kad Simo korekti paziņoja: es tagad drusku pavemšu. Un to arī darīja.



Uz veloceliņa ap guļamrajoniem gandrīz kā Losandželosā - skrituļo, nūjo un kaut kā veļas viss zoļika kontingents. Jau paspējuši iedegt

simo saindējās ar sāli (vai arī 5G internetu?)

biju uz Dominu pec soliņa. tikko iesēdināju Simo ritenī, viņš apvēmās. novēma sevi, mani. bet es nezaudeju optimismu, atradu somā krekliņu, noskaloju Simo trotuāra malā, trotuāru arī aplaistīju. braucam tālāk, atcererējos, ka nav wc papīra, piestājām Santā Barbarā, tur baigā rinda, gandrīz sagaidījām savu kārtu, bet Simo sāka korķēt atkal, paspēju izskriet pa durvīm. bwē bwē novēma rensteli, bet apsargs laipns iznesa man preci un pieņēma skaidro naudu. paspējām mājā pat palaist Eiženu uz plenēru.