šorīt biju izraut nelāgu gudrības zobu, tad fiksi nodevu tulkojumu un tagad svinam Simoniņam 5.
pēdējās dienas pagāja lielās fiziskās un radošās mokās, bet nu ir viegli un labi, gluži kā pirms 5 gadiem šajā dienā

Eižens 5 h bija ārā ar draugu, nevarēju sadzīt atpakaļ. esot gājis jautri - daudz runājuši par dzīvi.
"es viņam pastāstīju, ka gejiem neļauj precēties un adoptēt. viņš bija tāds - bet kā, tas taču ārprāts, vīrieši nevar dzīvot kopā! tad viņš pastāstīja, ka Sallija tic dievam - un arī teica, ka tas taču ārprāts - nekada dieva nav! tad runājām, kur gribētu nonakt pec nāves. es teicu, ka gribu būt spoks. nē nē, es viņu mēģināju pārliecināt, ka viendzimuma laulības ir normālas,es novirzīju sarunas tēmu uz sarunu par toņiem, dizainu"

pārbaudes darbs "Family and friends"

biju uz Dominu pec soliņa. tikko iesēdināju Simo ritenī, viņš apvēmās. novēma sevi, mani. bet es nezaudeju optimismu, atradu somā krekliņu, noskaloju Simo trotuāra malā, trotuāru arī aplaistīju. braucam tālāk, atcererējos, ka nav wc papīra, piestājām Santā Barbarā, tur baigā rinda, gandrīz sagaidījām savu kārtu, bet Simo sāka korķēt atkal, paspēju izskriet pa durvīm. bwē bwē novēma rensteli, bet apsargs laipns iznesa man preci un pieņēma skaidro naudu. paspējām mājā pat palaist Eiženu uz plenēru.

skolotāja šodien iztaujājusi E par mani: ko es strādāju? ko es daru brīvajā laikā? kāds manis gatavots ēdiens viņam garšo.

un šīs ir atbildes: -mammai īsti profesijas un darba nav, bet viņa raksta par filmām un koncertiem, ko ir redzējusi
-mammai brīvā laika nekad nav, bet ja ir, viņa ved mūs ar riteni pie omes
- mamma netaisa ēst, pie mums gatavo tētis

"kad roltonam uzliek šķīvīti, tas ir lidojošais šķīvītis"

pārnācu no biblenes pusdienās, paēdu kā mežcirtējs, noliku gulēt bērnu, un dodos tulkot meslus.

E: es dažreiz iztēlojos, ka mums tualetē ir secret door, aiz kura ir penthauss

vakar pēc izrādes un vīraka sprāgu nost ar pamatīgu migrēnu. abi ar Eiženu nebijām kārtīgi paēduši, viņš mocījās, mācīdamies kapos lekt ar lecamauklu ( "vecamauku" (c) simons). kad vakarā pārnācu, varēju tikai nokrist un izvaidēt Ingmāram savu pēdējo vēlēšanos: kraukšķīgo saldskābo gaļu, ceptus rīsus un kolu no "Xin Či". tā vieta ir fantastiska. saimniece vienmēr ampelējas ar Simonu, piedāvā "saldo tsūku" un vienmēr iedod "davana" - mīklā apceptu baltmaizes šķēli. es to visu apēdu, iedzēru paracetamolu kopā ar kolu un aizmigu.

man iespējams ir viskaprīzākie bērni, ko pazīstu. un, kad aiziet viesi ar saviem empātiskajiem, klusajiem, tīrajiem un pašpietiekamajiem bērniem, man vajag kādu stundu, lai pieņemtu un mīlētu savu dzīvi, kāda tā ir, ar visām nepareizajām izvēlēm, mazo dzīvoklīti, bezdarbu un izlaisteņiem. jo kaut kas tur ir. bet kādu stundu tur galīgi nekā nav.

Zenta un Oskars ir dvīņu mājas. mums ir tikai Zenta, un Zentas galvgalī uzlikām nakts kino, svinīgi iet Freimaņa Dzīvīte.
Oskaru nepaguvām pierezervēt un tur ievākušies divi "strādnieki pa Latviju" - māju siltinātāji strīdās par to, kurš pirmais "norāva zobu".
Es midzinu Simo un klausos abus notikumus.

E: "tu gribētu, mamma, pamosties no dzīves?"

pēc kārtīgas pastaigas bērns guļ, es uztaisīju Boloņas mērci, apēdu putekļsūcēja kūkas paliekas, dzeru tēju un lasu Bartu.

- Eižen, ja tu varētu izvēlēties, kādā ģimenē tu gribētu būt?
- es negribu citā ģimenē pie normīšiem...
- tev nav jābūt pie normīšiem, iztēlojies, kāda būtu ģimene, kas tev patiktu vislabāk. tā ir tikai fantāzija.
- tādi kā jūs, tikai ar labāku dzīvokli. un ja mamma arī spēlētu Terraria

- paklusē, es lasu
- bet kāpēc tev nekustās mute, ja tu lasi?
- es lasu galvā. bet kāpēc tev visu laiku kustās mute?