vakar pēc izrādes un vīraka sprāgu nost ar pamatīgu migrēnu. abi ar Eiženu nebijām kārtīgi paēduši, viņš mocījās, mācīdamies kapos lekt ar lecamauklu ( "vecamauku" (c) simons). kad vakarā pārnācu, varēju tikai nokrist un izvaidēt Ingmāram savu pēdējo vēlēšanos: kraukšķīgo saldskābo gaļu, ceptus rīsus un kolu no "Xin Či". tā vieta ir fantastiska. saimniece vienmēr ampelējas ar Simonu, piedāvā "saldo tsūku" un vienmēr iedod "davana" - mīklā apceptu baltmaizes šķēli. es to visu apēdu, iedzēru paracetamolu kopā ar kolu un aizmigu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: