dzīvokļa sludinājums: labierīcības koridorā, 15 min ar kājām līdz Vecrīgai 💁

daudzas reizes dienā saku sev "build a wall!" un iztēlojos jaunas sienas mūsu dzīvoklī

katrs mana laukumam centimetrs, kas saskaras ar futonu, jūtas patīkami

pielikām vēl dažus ikea pribambasus. garo nažu magnētu, stienīti "Kungs...", uz kura sakārt krūzes uz āķīšiem. sēžam telpā un baudām lietas. ēdām vakariņas no 4 šķīvjiem, nevis pa kārtai 1 bļodiņā, kuru nav ērti mazgāt. Eižens teica "vakariņas kā pilī". nu labi, tas tā.
bet es atcerējos, ka mums Zoļikā kaimiņu radiem bija "vremjanka". Māja blakus mājai, kas vairs neskaitās māja, un tāpēc mēs tur varam spēlēt mājās. Tur bija mēbeles, kamīns, mežacūkas āda, ragi, viss īstajā izmērā. mēs stāvējām uz kamīna malas un sacentāmies, kura varēs tālāk izčurāt laukā pa logu.

pērkam plauktus, kuros salikt sūdus. esam ļoti tālu no tā, lai pirktu sūdus, kurus likt plauktos.

pēc sešu velux aptumšojošo jumta logu žalūziju uzskrūvēšanas esmu to iemācījusies darīt at meditatīvu vieglumu.
šovakar tik pat rimti saskrūvēju un sašķiroju arī gramatplauktu.

šajā mājoklī man ir kūrorta un airbnb sajūtas. viss ir jauns un tīrs, un uz tā negribas atstāt savas pēdas. pa logu mēs redzam tikai kaijas, debesis un jūras mirāžu.
vakar izskrējām tepat līdz AUCH aplīdzināt Eiženam matus, un es atstāju vaļā 4 jumta logus. tikko bijām izgājuši no frizētavas, sākās gāziens. 5 min laikā pielēja milzīgas peļķes uz grīdas.

pirmais lietus zem jaunā jumta. ļoti skaļš.

jaunajā dzīvoklī ir tik daudz gaismas, ka es beidzot ieraudzīju, cik netīras un saburzītas ir manas drēbes.
japāņi man atveda pavisam īsto izlases tēju ar grauzdētiem rīsiem. otri paralēlie japāņi atveda 4 kimono.
mēs dzeram tēju, piekožam tējas bumbiņas un pirmo nakti visi gulēsim te.

ja neskaita klavieres, visu iedzīvi būsim pārvākuši ar velo.

un te var darīt to, ko vienmēr esmu gribējusi - vēdināt un saulē dezinficēt savus futonus

22.00 vecajā dzīvoklītī uzsprāga karstā ūdens caurules. tikko ieradās nama santehniķis un nogrieza ūdens padevi. 47 minūtes mēs vājprātā smēlām dzīvokli ar šaufelēm un smagām segām. Ingmārs spieda ciet caurumu ar pirkstiem un apdedzināja pirkstus. tā kā tas bija pret sienu, nevarēja pielikt spaini vai ko.

es nezināju, kam zvanīt, kādam dienestam. zvanīju 1188, viņi arī nezināja. paldies dievam apsaimniekotājs pacēla, pec 3. zvana arī piekrita atsūtīt santehniķi šovakar, nevis no rīta.

ar visu smelšanu ūdens līmenis uz grīdas turējās ap 5 cm

es pamazām iemīlos jaunajā dzīvoklītī, vismaz kamēr mēs nākam vienkārši baudīt tukšu telpu, spēlēties ar neko saules pleķītī

atnāk Vitālijs slēgt kondišku, skatās Raimonds nav elektrību kondicionieru šahtām pievilcis, zvanu Leonam - šis saka "tūlīt parunāšu". klusums.

pasūtījām shikifutonus

tad tāpēc šis ir labākais laiks dzīvokļu pirkšanai: https://www.la.lv/skaidrai-naudai-pieteikts-kars

šorīt ziņās:
“Patlaban ir labākais laiks pirkt dzīvokli, jo dzīvokļu pieejamības indekss vēl nav nekad bijis tik augsts. "

bernudārzu sakarā un laikam tā arī būs ar dzīvokli - es mācīšos mīlēt (un celt debesīs) to, ko var dabūt, nevis gaidīt to, ko gribas.

kas par piedāvājumu; dzīvoklis ar atmosfēru:

Ingmārs ir tāds cilvēks, kurš gatavs pirkt nepiemērotu dzīvokli tikai tāpēc, ka patraucējis mākleri, un negrib piečakarēt.
(viņš tikko pārradās no veikala ar grāmatu, kura mums jau ir, jo solītās lietas nebija, un viņam kaut kas bija jāpaņem)