honeybee raksta, ka viņai galvā domas tik asas kā naži un stikli. es mēģināju paraudzīties no šāda rakursa uz savu galvas saturu, bet jūtu tikai siltu pļeku, kas drusku kodīgi izgaro.
kā jūs jūtaties par savu galvu?

pielikām vēl dažus ikea pribambasus. garo nažu magnētu, stienīti "Kungs...", uz kura sakārt krūzes uz āķīšiem. sēžam telpā un baudām lietas. ēdām vakariņas no 4 šķīvjiem, nevis pa kārtai 1 bļodiņā, kuru nav ērti mazgāt. Eižens teica "vakariņas kā pilī". nu labi, tas tā.
bet es atcerējos, ka mums Zoļikā kaimiņu radiem bija "vremjanka". Māja blakus mājai, kas vairs neskaitās māja, un tāpēc mēs tur varam spēlēt mājās. Tur bija mēbeles, kamīns, mežacūkas āda, ragi, viss īstajā izmērā. mēs stāvējām uz kamīna malas un sacentāmies, kura varēs tālāk izčurāt laukā pa logu.

pērkam plauktus, kuros salikt sūdus. esam ļoti tālu no tā, lai pirktu sūdus, kurus likt plauktos.

it kā nekāds ledus uz ielām vairs nav, bet sūdi tikai dragā pāri gājēju pārejai. e tur stāv māj ar rokām, ka grib pāriet, bet sūdiem vienalga, sūdi brauc.

noliku bēbi gulēt, bet tā vietā, lai izmantotu šo laiku un palasītu par kultūras vietu aktīvā eksternālisma teorijā, gāju kāpņutelpā skrūvēt no sūdiem atmazgātās ratu detaļas. stumjot sēdekļa apvalkā putuplasta pamatni, salauzu to.

sasūdota ir ratu daļa, kuru nav paredzēts ņemt nost un mazgāt. mēģinu tos jaukt pa detaļām.
(atkal no sirds vēlu, lai fakinajam lopa turētājam riktīgi ierīvējas sūdi viņa acīs ausīs un žaketēs)
man bija viss tajos mēslos - jā jā, no viena maza pašķidra sūdiņa - manas zeķubikses, svārki, mētelis, ratu galvgalis - attiecīgi simona cepure, kapucis, ratu maisa iekšpuse, jostas. rokas caur 5 ziepēm smird cauri.

atpakaļceļā no Māras dīķa mēs ne tikai smirdējām, bet Simons arī kliedza, jo besīga tante līda pie viņa "draudzēties".
cita tante lika mums pārsēsties, lai var sēdēt ar skatu uz priekšu, un tajā nākamajā sēdvietā (ar skatu uz aizmuguri) blakus apsēdās nariks, kas miga uz pleca.