man iespējams ir viskaprīzākie bērni, ko pazīstu. un, kad aiziet viesi ar saviem empātiskajiem, klusajiem, tīrajiem un pašpietiekamajiem bērniem, man vajag kādu stundu, lai pieņemtu un mīlētu savu dzīvi, kāda tā ir, ar visām nepareizajām izvēlēm, mazo dzīvoklīti, bezdarbu un izlaisteņiem. jo kaut kas tur ir. bet kādu stundu tur galīgi nekā nav.