mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-02-08 19:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:katls

es nezinu pat ar ko salīdzināt, liekas, ka patiešām man nekas neriebjas vairāk par galda dziesmām. vissliktākā - "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs" (mani pārņem šermuļi drukājot šos vārdus). viss tas repertuārs, kas kādreiz skanēja vecvecāku saviesīgajās pasēdēšanās, ieskaitot zilo lakatiņu, šalc zaļais mežs, ak, Izabella un žēli ķērc nav vērts nav vērts. un vissliktākie - marši (tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus) un vēl vārds "polšs".
ar tautasdziesmām, lai cik nodreijātām, man šādu riebuma sajūtu nav. droši vien tā jūtas Ingmārs, klausoties darbā STAR FM.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjeerpis
2016-02-14 23:25 (saite)
Es gan sašļūku, ja saviesīgajos pasākumos kāds šo uzsāk un citi pavelkas līdzi, jo nu, pat ja balsis labas, pat tad saviesīgajā izpildījumā tas viss kopā izklausās pēc kaķu kora, bet nav jau tā, ka visiem balsis labas, un mana migrēna jau pie otrās dziesmas sāk berzēt roķeles. Ja tas Rīgā, pošos uz mājām, jo ja latvietis sācis dziedāt, tad nerimsies, kamēr nekritīs zem galda. Trakāk, ja tas sākas tur, kur nav kur aizmukt :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?