izlasīju Ansīti un Grietiņu, noliku gulēt, izkrāsojām koridoru (beidzot tas drausmīgais zili lillā ir prom), padzērām tēju - ienāku atpakaļ guļamistabā, tur dēls vaid sāpēs. nezinu, cik ilgi vaidējis. kad prasa, kas sāp, tikai raud. kādu stundu mēģinājām saprast - bļodu vemšanai nolikām, kakla sīrupu iedevām. atcerējos, ka pa dienu teica "vaigi sāp", beigās izlobījām, ka austiņa. I atveda pilienus, es sildīju viegli pūšot caur šallīti. baigi velk no logiem, nav vēl aizlīmēti.